IPCC ziņojums: akūti sāk pietrūkt laika klimata pārmaiņu ierobežošanai

Ziņojumā secināts, ka iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi.

Pasaules vadošo klimata zinātnieku no ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojums “Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne” (Climate Change 2021: The Physical Science), kas publicēts 9.augustā, apraksta klimata pārmaiņu reģionālās ietekmes, prognozes un sekas, ja cilvēce pārsniegs vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanās 1,5°C robežu. Viens no ziņojuma galvenajiem secinājumiem – iespējas nepārsniegt 1,5°C robežu, kas ir Parīzes nolīguma mērķis, strauji samazinās. Ziņojumā secināts, ka iespēja ierobežot klimata pārmaiņas, lai gan ļoti niecīga, tomēr joprojām pastāv, ja nekavējoties tiks veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai samazinātu oglekļa dioksīda, metāna un slāpekļa oksīda emisijas un sasniegtu klimatneitralitāti pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā 2050. gadā.

Ziņojumā izklāstīta dabas nozīme cīņā pret globālo sasilšanu, jo īpaši oglekļa koncentrācijas samazināšanā atmosfērā – tikai pēdējās desmitgades laikā vien sauszemes un okeānu oglekļa krātuves ir absorbējušas attiecīgi 31% un 23% no cilvēces izraisītajām oglekļa emisijām. Taču zinātnieki brīdina, ka turpmāk, palielinoties oglekļa koncentrācijai atmosfērā, šīs dabiskās oglekļa krātuves kļūs arvien mazāk efektīvas. Tādējādi ir būtiski nekavējoties aizsargāt bioloģisko daudzveidību, ekosistēmas un atjaunot dabu.

Ūdens kvalitāte un daudzums, pārtikas pieejamība, patogēnu uzliesmojumi, ierobežojumi tūrismā un enerģijas ražošanā, nepielāgota infrastruktūra, būtiskas ietekmes uz ekonomiku un sabiedrību – situācija ikkatrā sektorā pasliktinās līdz ar katru nākamo pārsniegto temperatūras iedaļu. Turklāt, pārsniedzot 1.5°C robežu, sākas klimata pārmaiņas ar neatgriezeniskām, katastrofālām sekām, kas turpmāk pašas sevi tikai pastiprinās un veicinās.

Laura Treimane, Pasaules Dabas Fonda klimata programmas vadītāja

Zinātnē vairs nepastāv debates par to, kāpēc un kas izraisījis mūsdienu klimata pārmaiņas, bet gan par to, cik lielā mērā tās ietekmēs visdažādākās nozares visos pasaules reģionos. Ziņojums sniedz detalizētāku klimata pārmaiņu novērtējumu reģionāli, tostarp sniedz noderīgu informāciju risku novērtēšanai un pielāgošanās rīcībām, kā arī piedāvā jaunu ietvaru, kas palīdz skaidrot fizikālās izmaiņas klimatā – karstums, aukstums, lietus, sausums, sniegs, vējš, piekrastes plūdi – tajā, ko tās nozīmē sabiedrībai un ekosistēmām.

Pēdējās desmitgades laikā (2010. – 2019.) gada vidējās CO₂ emisijas sasniedza visaugstāko līmeni cilvēces vēsturē. Šobrīd globālajai sasilšanai sasniedzot 1,1°C, jau tagad skaidrāk nekā jebkad agrāk var novērot, kādas postošas sekas rada kavēšanās ar zinātnei atbilstošu rīcību klimata jomā: no meža ugunsgrēkiem Turcijā līdz plūdiem Eiropā un Ķīnā, no karstuma viļņiem Ziemeļamerikā līdz postošam sausumam Madagaskarā. Cilvēcei ir noteikts oglekļa budžets, ko tā var vēl emitēt atmosfērā, lai saglabātu 50% iespējamību iekļauties 1,5°C temperatūras robežās – tās ir 440 gigatonnas CO₂, kuras varētu pārsniegt jau līdz 2030. gadam.

Iespējas ierobežot klimata pārmaiņas veicina lēmumu pieņēmēju politiskā griba un izvēle, nevis pati zinātne. Viens no veidiem, kā Latvijas lēmumu pieņēmēji var apvienot vārdus ar darbiem, ir zinātnei atbilstoša Klimata likuma izveide, kas šobrīd ir izstrādes stadijā un nodota sabiedriskajā apspriešanā, kā arī ambīciju paaugstināšana rudenī gaidāmajā starpvaldību Klimata pārmaiņu konferencē (COP26). Ja mums neizdosies strauji samazināt emisijas, mēs būsim spiesti nonākt bīstamā situācijā, kad paļausimies uz tehnoloģijām, kas vēl neeksistē, lai uztvertu oglekli no atmosfēras.

Ziņojums “Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālā zinātne” ir lielākais jaunākās klimata zinātnes apkopojums kopš AR5 ziņojuma publicēšanas 2014. gadā un trīs nesenajiem īpašajiem ziņojumiem – SR1.5, SRCCL un SROCC.

“IPCC ziņojums: akūti sāk pietrūkt laika klimata pārmaiņu ierobežošanai” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “IPCC ziņojums: akūti sāk pietrūkt laika klimata pārmaiņu ierobežošanai” saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.