Klimata pārmaiņu ierobežošanai nākamajā desmitgadē nepieciešami ambiciozāki plāni

Eiropas vides organizācijas ziņo, ka Eiropas Savienības valstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem ir būtiski trūkumi. Organizācijas norāda uz tiem un sniedz konkrētus ieteikumus. Šie plāni ir svarīgi, jo identificē būtiskākās investīciju jomas ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. Eiropas Komisijas gala vērtējums gaidāms rudenī. 

Eiropas Klimata rīcības tīkls (CAN Europe) un ZERO 2020. gada 2. jūnijā publicēja ziņojumu par 15 ES valstu Nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem 2021.- 2030. gadam (NEKP). Organizācijas ziņo, ka NEKP ir panākti uzlabojumi mērķu un politikas pasākumu ziņā, tomēr tas nav pietiekami, lai īstenotu energosistēmas pārkārtošanu, kas nepieciešama Parīzes nolīguma ilgtermiņa mērķu sasniegšanai.

Ziņojumā “Bruģēt ceļu uz augstākiem klimata mērķiem: Iespējas un trūkumi NEKP gala versijās” apskatīts arī Latvijas NEKP. Viens no NEKP mērķiem ir pastiprināti ieviest “piesārņotājs maksā” principu, balstoties uz patērētāju izpratnes veicināšanu, subsīdiju samazināšanu fosilajiem energoresursiem un nodokļu “zaļināšanu”. Tomēr vispaptverošai dekarbonizācijai jeb pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku būs jāsastopas ar būtiskiem izaicinājumiem. Piemēram, steidzama ir iedzīvotājiem un videi draudzīgākas mobilitātes plānošana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana transporta sektorā. Taču svarīgākais ir izmantot iespēju ES Kohēzijas politikas un ekonomikas atveseļošanas finansējumu paredzēt NEKP pasākumu īstenošanai, veicot ieguldījumus kopienu energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu (AER) projektos, vēja enerģijas attīstībā vai ilgtspējigākā siltumapgādē, tā panākot arī gaisa kvalitātes uzlabošanos. 

Latvijas NEKP galvenie trūkumi ir vāja klimata pārmaiņu integrēšana citās politikas jomās un nākamajā desmitgadē nav gaidāma būtiska atteikšanās no fosilās degvielas transporta sektorā. Klimata un enerģijas joma būs primāra nākamā perioda ES Kohēzijas politikā, kā arī publiskā finansējuma piesaistē ekonomikas atveseļošanai jau tuvākajā laikā .

CAN Europe ziņojuma līdzautore un “Zaļās brīvības” klimata un enerģētikas eksperte Krista Pētersone

Tomēr eksperte atzīst, ka plānā atrodamas arī vairākas progresīvas idejas.  “Jāizceļ arī  Latvijas NEKP stiprās puses, piemēram: dialoga veidošana ar dažādu jomu pārstāvjiem NEKP izstrādes procesā, panākot labāku starpnozaru izpratni par problēmām un iespējām klimata mērķu sasniegšānā; vēja enerģijas izmantošanas attīstība Latvijā, uzlabojot telpisko plānošanu un izstrādājot vadlīnijas sabiedrības iesaistei; sinerģija ar gaisa kvalitātes mērķiem, paredzot siltumapgādes sistēmu modernizāciju un pāreju uz mazizmešu mobilitāti; energokopienu tiesiskā ietvara un atbalsta mehānismu veidošana iedzīvotāju virzītu AER projektu attīstībai,” saka  Krista Pētersone.

Dalībvalstis, Komisija un Eiropas Parlaments atzīst, ka esošie mērķi nav pietiekami, lai ierobežotu globālo temperatūras paaugstināšanos līdz 1.5°C. SEG samazināšanas mērķis ES tiks paaugstināts līdz 50-55% attiecībā pret 1990. gadu, un septembrī gaidāms Komisijas ziņojums par ietekmes izvērtējumu. Tāpēc Komisijas rekomendācijām par NEKP jāmudina dalībvalstis noteikt augstākus nacionālos mērķus, jo NEKP identificē būtiskākās investīciju jomas, kas jāizmanto ekonomikas atveseļošanai saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu. 

Ziņojums norāda, ka vienīgi Dānija ir noteikusi ekonomiku visaptverošu 70% SEG samazināšanas mērķi, kas ievērojami pārsniedz ES prasības, kā arī 2019. gadā pieņēmusi Klimata likumu. Latvijas NEKP 2030. gadā paredz 50% AER īpatsvaru un SEG emisiju samazinājumu par 65% attiecībā pret 1990. gadu. Latvijas valdība Ekonomikas ministrijas vadībā izstrādāto NEKP apstirpināja šī gada sākumā. 

Eiropas Komisija šobrīd veic NEKP gala izvērtējumus un gatavo rekomendācijas, kuru publicēšana gaidāma rudenī.