Vai Latvija sekos Ziemeļvalstu piemēram elektroauto revolūcijā?

Nesen Stokholma izziņoja, ka no 2025. gada pilsētas centrā tiks aizliegts braukt ar benzīna un dīzeļa transportlīdzekļiem. Tas ir tikai viens no piemēriem, kā Eiropas valstīs aktīvi cīnās pret gaisa piesārņojumu. Šādi ierobežojumi kļuvuši par normu daudzviet, sekojot globālajām tendencēm un pārejot uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem. Tiesa gan, Latvija šajā ziņā ievērojami iepaliek.

Valstu iniciatīvas un dažādi ierobežojumi transporta jomā saskan ar Eiropas Savienības (ES) projektu “Fit for 55”, kura mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt automašīnu radītās emisijas par 55%, salīdzinot ar  2021. gada līmeni. Tāpat jāpatur prātā, ka no 2035. gada ES oficiāli tiks aizliegts  pārdot jaunas automašīnas, kas aprīkotas ar iekšdedzes dzinēju, kas nozīmē, ka laicīgi jāsāk domāt par alternatīvām un elektroauto uzvaras gājiena veicināšanu.

Katrai valstij savs risinājums

Eiropas pilsētās situācija tiek risināta dažādi. Parīze ir izstrādājusi plānu, lai līdz 2030. gadam pilnībā atbrīvotos no automašīnām, kas darbināmas ar benzīnu. Citās Francijas pilsētās jāiegādājas atļauja, lai pārvietotos ar auto, kas darbināmi ar iekšdedzes dzinēju. Līdzīga situācija ir arī Vācijā. Savukārt Madridē, Spānijā, ir noteiktas “nulles izmešu zonas”, kur aizliegts iebraukt ar veciem transportlīdzekļiem, kas piesārņo vidi. Tikmēr Londona ir paplašinājusi savu īpaši zemo emisiju zonu (ULEZ), iekasējot lielas maksas no tiem, kas šajā apgabalā pārvietojas ar novecojušiem transportlīdzekļiem. Šo sarakstu varētu turpināt, jo jaunas iniciatīvas tiek pievienotas katru mēnesi vai pat biežāk.

Ziemeļvalstis līdera pozīcijā

Ziemeļvalstis šajā jautājumā ir soli priekšā citām Eiropas valstīm. Skaidru līdera pozīciju ieņem Norvēģija, kur jau 2021. gadā vairāk nekā puse no jauno automašīnu pārdošanas apjoma bija elektroauto. Pašlaik tie ir jau 86%. Šo ievērojamo maiņu noteica ne tikai plašā uzlādes infrastruktūra, bet arī nodokļu, pilsētas nodevu atvieglojumi un autobusu joslu izmantošanas priekšrocības pārslogotās vietās.

Savukārt Zviedrija, papildus savas galvaspilsētas lēmumam par benzīna un dīzeļa transportlīdzekļu aizliegšanu pilsētas centrā, apņēmusies līdz 2030. gadam uz ceļiem redzēt vienu miljonu elektroauto. Tas nav tikai vērienīgs skaitlis, bet gan apņemšanās, ko atbalsta dažādi stimuli, piemēram, pirkumu subsīdijas, nodokļu samazinājumi un prioritāras braukšanas joslas.

Latvijā elektroauto skaits pieaug

Latvijā vēl nav tik attīstīti atbalsta un ierobežojumu jautājumi, bet elektroauto apjoms palēnām pieaug. Kā liecina statistika, līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām kopējais Latvijā reģistrētais elektroauto skaits ir 5938. Salīdzinājumā ar gada sākumu, skaits palielinājies par 51%. Viens no iemesliem šādam pieaugumam ir valsts atbalsta programma un nodokļu atvieglojumi. Svarīgas ir arī auto uzlādes iespējas. Pēdējo gadu laikā uzlādes vietu skaits ir pieaudzis, un pašlaik Latvija ir priekšā gan Igaunijai, gan Lietuvai, taču, pieaugot elektroauto skaitam, jāturpina domāt arī par jaunu uzlādes vietu vai iespēju izveidi. Īpaši svarīgi tas ir, piemēram, mikrorajonos pie daudzdzīvokļu ēkām.

Nepieciešama visaptveroša stratēģija

Kaut gan gada laikā novērojams pieaugums, elektroauto ir tikai nedaudz vairāk par 0,5% no kopējā Latvijas autoparka. Kā rāda Ziemeļvalstu pieredze, lai situāciju mainītu, nepietiek tikai ar dažādiem stimuliem, vajadzīga arī visaptveroša stratēģija – gan valsts iesaistes ziņā, gan steidzamai nepieciešamībai attīstīt publisko elektroauto infrastruktūru.

Ziemeļvalstu piemērs mums māca, ka, lai panāktu elektroauto revolūciju valstī, vajadzīgas gan lejupejošas politikas pilnvaras, gan vietējā līmeņa kultūras pārmaiņas. Pāreja uz atjaunojamo resursu izmantošanu var būt izaicinoša, bet Latvija var izmantot  citu valstu zināšanas un pieredzi lai veicinātu videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu.

Rakstu sagatavoja Juhans Harms (Juhan Härm), uzņēmuma “VOOL” līdzdibinātājs un izpilddirektors.