Latvijai līdz 2030.gadam būs jānodrošina 17% SEG emisiju samazinājums ne-ETS darbībās

ES sarunu dalībnieki 8. novembrī panāca vienošanos par regulējumu, kas paredz SEG emisiju samazināšanu par 40% pret 2005.gada līmeni tādās nozarēs kā ēkas, autotransports, lauksaimniecība un atkritumu apsaimniekošana jeb nozarēs, kuras pašlaik neregulē ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēma.

Ēkas, autotransportu, lauksaimniecību un atkritumu apsaimniekošanu dēvē arī par ne-ETS nozarēm un kopā tās rada 60% no ES SEG emisijām, ziņo EUROACTIV. ES dalībvalstīm būs arī elastīgums šo mērķu sasniegšanā – ja to emisijas ir mazākas par to gada kvotu, valsts var pārcelt neizmantoto kvotu uz nākamajiem gadiem līdz 2030. gadam, savukārt, ja emisijas pārsniedz valsts kvotu, valsts var aizņemties kvotas no nākamā gada. Valstis to varēs izdarīt līdz 7,5% no savas gada kvotas 2021.-2025.gadam un līdz 5% 2026.-2030.gadā.

Saskaņā ar regulu katrai ES valstij ir noteikts nacionālais mērķis samazināt emisijas nozarēs, uz kurām tā attiecas. Ikgadējā kvota pakāpeniski samazinās līdz 2030. gadā tiek sasniegts kopējais emisiju samazinājums par 40%. Dalībvalstīm ar augstāku IKP uz vienu iedzīvotāju ir augstāki emisiju samazināšanas mērķi. Tāpat valstis savā starpā varēs pirkt un pārdot kvotas. Latvijai iepriekš nospraustais SEG samazinājuma mērķis ne-ETS darbībām bija vairāk nekā divas reizes zemāks – 6%.

Uzlādēts viedoklis

Ja paskatāmies uz grafiku titulbildē, tad redzam, ka Latvija jauki ierindojas kopā ar Bulgāriju, Rumāniju, Horvātiju un Poliju. Tieši tās valstis, kurām “gribam līdzināties”. Tikmēr Lietuvai un Igaunijai mērķi ir krietni lielāki. Politiķi noteikti ir apmierināti par šo, jo neizpildes būs mazākas un attiecīgi sodi arī, jo šāubu par to, ka mērķus sasniegs nevienam nav – nesasniegs. Kamdēļ? Varbūt tamdēļ, ka teju viss, kas attiecas uz klimatu, ir atstāts pašplūsmai.