Vai Mercedes elektroauto iznīcina ūdeņraža auto galveno argumentu?

Vision EQXX spēj nobraukt vairāk nekā 1200 km ar vienu uzlādi — daudz vairāk nekā konkurenti ar ūdeņraža šūnas elementiem — ar divreiz augstāku efektivitāti nekā citiem elektroauto.

2021. gada maijā Toyota pasaulei paziņoja, ka tās jaunā otrās paaudzes ūdeņraža šūnu automašīna Mirai ar vienu uzpildi ir nobraukusi 1003 km, demonstrējot ar ūdeņradi darbināmā modeļa unikālo pārdošanas punktu. Vienlaikus Hyundai ar Kona Electric veica līdzīgu distanci, bet slēgtā trasē. Šī gada aprīlī Mercedes paziņoja, ka viņu elektroauto (EV) prototips Vision EQXX ar vienu uzlādi ir nobraucis 1008 km ar aptuveni 140 km atlikušo autonomiju, tādējādi parādot, ka ūdeņraža šūnu automašīnām darbības rādiuss nav unikāls. 23. jūnijā Vision EQXX veica 1202 km no Stutgartes, Vācijā, līdz Silverstone, Liebritānijā, ar vienu uzlādi.

Toyota šo 1000 km garo ceļu veica ar Mirai (Toyota Mirai apskats), kam oficiālais nobraukums ir līdz 647 km, un, lai sasniegtu šo rekordu, bija vajadzīgs “ekoloģiskas braukšanas” stils, taču nebija vajadzīgas īpašas tehnikas, kuras nevarētu izmantot ikdienas autovadītāji”. Vienlaikus Toyota noklusēja, cik ilgs bija nepieciešams četru dažādu autovadītāju veiktajam braucienam. Pēc izveidotā video, bija noprotams, ka bija vismaz 18 stundas, bet ticamāk, ka tuvāk 24 stundām.

Pretēji darīja Mercedes, kas vairāk nekā 1000 km maršrutu veica vienpadsmit ar pusi stundās maršrutā pāri Šveices Alpiem, kas ietvēra ceļu remontdarbus, ar vidējo ātrumu 87.4 km/h, temperatūrām esot no +3°C līdz +18°C. Vidējais ātrums un laiks liecina, ka ceļā netika izmantotas īpašas ekoloģiskas braukšanas prasmes un netika izvēlēti maršruti, kas veicinātu ātruma samazināšanu. Jūnija brauciens varētu būt vēl iespaidīgāks, jo pēc veiktā maršruta pēdējie elektroni tika izlikti trasē. Vision EQXX veica 11 apļus pirms palūdza to uzlādēt.

Iespējams, visiespaidīgākais Vision EQXX brauciena aspekts ir nevis tā autonomija — galu galā tirgū jau ir vairāki EV ar garākiem darbības rādiusiem nekā Mirai, bet gan tā efektivitāte. Aprīļa brauciens vidējā efektivitāte bija 8.7 kWh/100 km, bet jūnija brauciena – 8.3 kWh/100 km pēc 11 apļiem pa Silverstone trasi.

Toyota Mirai, kura darbības rādiuss ir lielāks nekā tā vienīgajam masveidā ražotajam degvielas elementu konkurentam Hyundai Nexo, nobrauca 1000 km, izmantojot 5,6 kg ūdeņraža, kas satur 186,6 kWh izmantojamās enerģijas. Mercedes savā ceļojumā patērēja tikai 87 kWh elektroenerģijas, padarot to divreiz efektīvāku gan par paša ražotajiem EV, gan par efektivitātes līderiem Tesla. Divreiz mazāks patēriņš protams, atspoguļojas arī makā.

Tā vietā, lai vienkārši palielinātu akumulatora izmēru, daudzfunkcionālā starptautiskā komanda koncentrējās uz satiksmes efektivitātes maksimālu palielināšanu. Viņi izvilka maksimāli iespējamo no piedziņas, enerģijas, aerodinamikas un dizaina.

Mercedes-Benz preses relīze

Tomēr, lai gan Mercedes neplāno Vision EQXX palaist komerciālā ražošanā, uzņēmums skaidro, ka šis autobūves projekts ir nodrošinājis jaunu etalonu elektrisko transportlīdzekļu efektivitātei un autonomijai, un Vision EQXX tehnoloģija tiks izmantota nākamajos sērijveida Mercedes transportlīdzekļos.

Kas paliek ūdeņraža automašīnām, ja ne autonomija?

Tie noteikti nebūs izdevīgāki — gan Toyota Mirai, gan Hyundai Nexo ir dārgāki nekā līdzvērtīgi EV un trīs līdz desmit reizes dārgāki ekspluatācijā nekā EV. Tie noteikti nav labāki attiecībā uz videi draudzīgumu, jo lielākā daļa ūdeņraža, kas ir pieejams degvielas uzpildei visā pasaulē (tai skaitā Rīgas ūdeņraža uzpildes stacijā), tiek iegūts no gāzes.

IDTechEx skaidro, ka Toyota Mirai ūdeņraža patēriņš ir 0,86 kg/100 km, tāpēc, braucot ar H2, Mirai ir atbildīgi par aptuveni 94 g CO2/km, savukārt Nexo (1 kgH2/100 km) izdala aptuveni 109 g CO2/km. Šie skaitļi pierāda, ka ūdeņradis ir tikai neliels uzlabojums attiecībā uz mūsdienu iekšdedzes dzinēju CO2 izplūdes emisijām. Tas, protams, ir nerēķinot piegādes un ieguves piesārņojumu.

Vienīgais veids, kā ūdeņraža automašīnām ir kāda jēga — pieņemot, ka tās darbina zaļais H2 — ir tas, ka, ja mājās nevarat uzlādēt elektrisko transportlīdzekli, to uzpildīt ar sūkni ir daudz ātrāk nekā publiskā EV uzlādes punktā. Arī tad ne vienmēr, jo patiesībā uzpildes laiks var ilgt pat stundu.

Tikmēr elektroauto uzlādes jaudas turpina palielināties un 350 kW uzlādes stacija spēj Porsche Taycan 19 minūtēs un Hyundai Ioniq 5 uzlādēt 17 minūtēs.

Tā ir muļķīga valdība, kas apņemas tērēt lielus valsts izdevumus, lai atbalstītu ūdeņraža elementu transportlīdzekļu iegādi, apsolot, ka kādu dienu degviela būs pieejama, lai padarītu transporta sektoru zemu emisiju… Ir jāpārvar ievērojamas ražošanas un izplatīšanas problēmas, lai panāktu, ka H2 ir rentabla bezemisiju automobiļu degviela.

IDTechEx

Ko iesākt ar H2?

Zaļais ūdeņradis (ražots no atjaunīgajiem energoresursiem) ir nepieciešams, citi tā krāsu veidi (pelēks – no dabasgāzes, zils – no dabasgāzes ar ogļekļa tveršanas tehnoloģiju, u.c.) nav vajadzīgi. Tas ir nepieciešams nevis transportā, jo tā zemā efektivitāte to padara par ļoti nepievilcīgu variantu, bet gan agrikultūrā, lai ražotu mēslojumu, un metālapstrādē, lai iegūtu augstās temperatūras. Ja kaut kas pēc tam paliek pāri, tad to var izmantot, lai ražotu elektrību, kurai ir daudz plašāks pielietojums, un siltumu (ūdeņradi pārvēršot elektrībā, rodas siltums).