Nodota ekspluatācijā Baltijā pirmā ūdeņraža uzpildes stacija
“Rīgas satiksme” informē, ka Būvvalde ir akceptējusi pirmās ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas, kas atrodas Rīgā, Vienības gatvē 6 blakus 2. trolejbusu parkam, nodošanu ekspluatācijā. Paredzams, ka stacija uzsāks savu darbību 2020. gada sākumā. Ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecība norisinās starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros, un tā būs pieejama gan sabiedriskā transporta uzpildei, gan publiskai lietošanai.
“Rīgas satiksme” informē, ka Būvvalde ir akceptējusi pirmās ūdeņraža ražošanas, uzpildes un uzglabāšanas stacijas, kas atrodas Rīgā, Vienības gatvē 6 blakus 2. trolejbusu parkam, nodošanu ekspluatācijā. Paredzams, ka stacija uzsāks savu darbību 2020. gada sākumā. Ūdeņraža uzpildes stacijas būvniecība norisinās starptautiskā projekta “H2Nodes” ietvaros, un tā būs pieejama gan sabiedriskā transporta uzpildei, gan publiskai lietošanai.
Projekta ietvaros “Rīgas satiksme” ir saņēmusi arī 10 ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus, kuri ir atbilstoši sertificēti un izturējuši visus pirms pieņemšanas pārbaudes testus. Šobrīd tiek veikta to ekspluatācijā nodošanas procedūra. Jānorāda, ka Rīgai saražotie ūdeņraža trolejbusi ir pirmie šāda veida transporta līdzekļi pasaulē.
Ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi ar vienu uzpildi 7-10 minūtēs var veikt 300-400 km, trolejbusi bez kontakttīkla ar vienu uzpildi varēs veikt līdz 200 km, savukārt vieglie pasažieru ūdeņraža elektriskie transportlīdzekļi var nobraukt aptuveni 600 km, un to uzpilde aizņem 3-5 minūtes.
Paredzamās projekta izmaksas plānotas 16,1 miljons eiro, no kuriem 50% līdzfinansē Eiropas savienība.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
https://youtu.be/5DdhhllV5Gw
Zinot, ka tas viss ir tīrākais naudas notralināšanas projekts, jāsecina ka nākotnēt ar ūdeņradi nebūs nekāda aršana.
Vai tad Jēkabpilī nebija pirmā?
CNG un H2 nav viens un tas pats
Fosilā kurināmā industrija atbalsta jebkuru neefektīvu, dārgu un nepastāvīgu “zaļo” enerģiju, jo, to izmantojot, nevar atteikties no fosilā kurināmā. Ūdeņradis šajā ziņā atbilst visām viņu prasībām un, jo ilgāk ar to muļļāsies, jo ilgāk dedzinās ogles, naftu un dabasgāzi.
Ar fosilo industriju tam būs maz sakara, ja nu vienīgi fakts ka fosilā industrija (ne visi) jau sen strādā pie alternatīviem enerģijas veidiem, efektīvākas resursu izmantošanas, kaitīgo izmešu savākšanas un glabāšanas tehnoloģijām utml. Un fosilos dedzinās vēl ilgi, vai arī būs jāturpina kodolelektrostaciju būvniecība ! Tas vienkārši ir elektropadeves drošības (nepārtrauktības) jautājums ! Un pēc būtības vienīgais par ko būtiski kāds satraucas ir par to lai pilsētās samazinātu kaitīgos izmešus, kur savukārt ja tas notiek ārpilsēta – tas vispār nevienu “nerausta”!
Tāda vienkārši ir vidējā cilvēka izpratne par ekoloģiju – pilsētā “mēslot” – slikti, bet tikko kā aiz pilsētas robežas – labprāt izgāzīsim visus savus mēslus …
Ūdeņradis nav žagari, dabā nemētājas. Lai to iegūtu ir daudz energoresursu jāiztērē, balonos ir dūšīgi jāiespiež ar H35 vai H70 (apmēram 700 atmosfēru spiediens). Auto kurināmā šūnās to izmanto elektrības ģenerēšanai un tālāk jau kā elektroautomobiļos. Zaļo ūdenŗadi plāno taisīt no jūras VES enerģijas, lai nav vide jāpiesārņo.
Ka tik ne pirmie un pēdējie. Sabiedriskajam transportam ar diezgan skaidri zināmu, paredzamu un mazu (~200km pēc oficiāliem RS datiem) nobraucamo attālumu, ūdeņradis būs stipri dārgāks risinājums par elektroautobusiem. Ķīnā viss transports tiek elektrificēts ar baterijām, nevis ūdeņradi. Ja pie ķīnas mērogiem ūdeņradis nav izdevīgs, tad pie mums ar smieklīgi mazo autoparku vēl jo vairāk. Vaitad Daugavpilī nebija pirmie elektriskie autobusi Latvijā? Tur cilvēki vai nu redz acīmredzamo bateriju autobusu izdevīgumu vai arī vienkārši nav tik attīstīta naudas zagšanas shēmu kā Rīgas Satiksmē.
Ceru, ka šie 10 aparāti būs vienīgie H2, un rīdziniekiem nevajadzēs pārmaksāt kosmosu, bet nu RS darbības sfēra ir naudas slaukšana…
Latvijai (šajā gadījumā Rīgai) tik vai tā būtu jāuzstāda H2 uzpildes stacija (EK lēmums, ko sauc par H2Nodes).
Nanoūdens trolejbusiem labums ir tāds, ka ir preses relīze (trolejbusi ārzemēs ir retums un H2 transportlīdzekļi arī retums. Apvieno abus un ir visretākais eksemplārs pasaulē), kas iespējams izskanēs starptautiski.
Jāsagaida, kad būs pirmais ar H2 darbināmais vieglais transportlīdzeklis. Tad jāsagaida, kad būs par H2 jāmaksā. Tad jāsagaida, kad šis transportlīdzeklis tiks norakstīts.
pirmais H2 vieglais Toyota Mirai jau LV “kursēja” jau gandrīz gadu atpakaļ – mans labs skolasbiedrs/čoms jamo kādu brīdi trenkāja.
Un kur tad uzpildīja?
Situācija tur bija tāda ka redzēju es to dampi Mārupē – nezināju kas pie stūres, tad mans kolēģis teica ka šim kaimiņš ar “Hyundia kaut kādu H2 dampi braucot” – uz ko es teicu lai nemuld, jo vienīgais kas tādus ražo bija Toyota. Tad laikam bija šamie saskrējušies – tā arī izrādījās ka dampis ir Toyota Mirai, un kolēģis jautāja vai es tur nepazīstot tādu Aivaru – nu tā nu uzzināju ka tas mans labs čoms ar to ilglaicīgi vizinājies.
To ka čoms jau iepriekš bija saistīts ar kantori kas ar H2 smagsvariem(busiem utml.) strādā – to es jau iepriekš zināju, tā kā domāju ka uzpilde viņa nebija problēma- droši ka baloni, kādus praktiski katrs var nopirkt no AGA vai kas tamlīdzīgs un viņu pašu uzpildes stacija – iekšējai lietošanai un testēšanai. Sanāks saskrieties kādā reizē ( piem. veikalā, vai klases salidojumā) tad varu arī konkrētāk uzzināt – kā .
Lai vai kā, Latvijā nav reģistrēta neviena pasažieru mašīna, kas būtu ar H2.
Nevaru komentēt, jo iespējams ka tam nekad nav bijuši LV numuri. Čoms kādreiz bija lielam importētājam tas cilvēks kas visus vajadzīgos sertifikācijas jautājumus kārtoja.