Par infrastruktūras attīstības pasākumiem “Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.–2030.gadam”

Biedrība “Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība” vērš uzmanību uz “Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.–2030.gadam” (apstiprināts 2020.gada 4.februārī ar Ministru kabineta rīkojumu Nr. 46; turpmāk – Plāns) 5. Rīcības virzienā “Energoefektivitātes uzlabošana, alternatīvo degvielu un AER tehnoloģiju izmantošanas veicināšana transportā” ietvertajiem bezemisiju transporta izmantošanas atbalsta pasākumiem, kas cieši saistīti ar pašvaldību infrastruktūras attīstību:

• pasākuma “5.1.Atbalstīt ilgtspējīgu infrastruktūras izveidi” izpildi raksturojošie rezultatīvie rādītāji:
  • “5) tiek attīstīti arī parastas jaudas uzlādes punkti publiskās stāvvietās pie darba vietām, pie tirdzniecības vietām, kultūras centriem, pašvaldību iestādēm, valsts iestādēm u.c.”;
  • “6) tiek attīstīti vidējas jaudas (maiņstrāvas uzlādes iekārtas ar jaudu 7,2-22kw) uzlādes punkti publiskā infrastruktūrā”;
  • “7) tiek atbalstīta elektroinstalācijas izveide daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās konkrētās autostāvvietās, parastas jaudas uzlādes punktu un, ja iespējams, vidēja ātruma uzlādes uzstādīšanai un atbalstīta minēto punktu uzstādīšana”;
• pasākums “5.9.Attīstīt velosatiksmi un velo infrastruktūru, attīstot un pilnveidojot velonovietņu pieejamību, izbūvējot papildu un atjaunojot esošos veloceļus”;
• pasākums “5.11.Veicināt maza ātruma transportlīdzekļu infrastruktūras attīstību” (“Transportlīdzekļi, kuru maksimālais ātrums ir 45 km/h, piemēram, mazas jaudas motorolleri, mazas jaudas motocikli, izņemot lauksaimniecības un mežsaimniecības tehniku”).

Latvijā esošais atbalsts, ieskaitot lieljaudas uzlādes punktu 1 tīkla “e-mobi” uzturēšana, nodrošina vieglo elektromobiļu – jaunu un lietotu – skaita (M1 un N1 kategorijas kopā) stabilu pieaugumu: 2018.gadā – 40%, 2019.gadā – 48%, 2020.gada pirmajā ceturksnī – 12% [2]. 2019.gadā tika reģistrēti 118 jauni elektromobiļi un 99 lietoti (kopā 217) [3].

AS “Latvenergo” prognozē, ka 2030.gadā Latvijā elektromobiļu skaits sasniegs 36500, un lietotāju uzlādes vietas izvēle būs šādā dominējošā secībā [4]:

1. mājās (dominējoši pirmā);
   • AS “Latvenergo” prognozē, ka 75-80% elektromobiļu īpašnieku izvēlēsies regulāri veikt elektromobiļa uzlādi mājās, izmantojot 2-11 kW jaudas pieslēgumus.
2. darbā;
3. ilgākas apstāšanās vietā (vairākas stundas), kur uzlāde neliek mainīt dienas plānojumu.

Vajadzību pēc sava uzlādes punkta uzlādei ilgstošas stāvvietas laikā naktī vai dienā, kā nepieciešamu nosacījumu, lai tiktu iegādāts elektromobilis, apliecina dati par lieljaudas uzlādes punktu izmantošanu ārvalstīs un Latvijā: lieljaudas uzlādes punkti nodrošina elektromobiļu īpaši intensīvu izmantošanu, tomēr to izmantošanas apjomi ir salīdzinoši nelieli. Piemēram, Latvijā, neskatoties uz elektromobiļu (M1 un N1) skaita dubultošanos periodā 2018.gada jūlijs – 2020.gada marts, uzlādes reižu skaits un nodotās elektroenerģijas apjoms minētajā periodā “e-mobi” tīklā nepalielinājās [5]. Tā kā 70% no Latvijas iedzīvotājiem dzīvo daudzdzīvokļu ēkās (Eiropas Savienībā – 30%), būtu nepieciešams atbalstīt iespēju šiem iedzīvotājiem veikt uzlādes transportlīdzekļu stāvvietās daudzdzīvokļu māju tuvumā.

Pēdējo gadu laikā Latvijā strauji pieaudzis elektrisko mopēdu skaits: 46 2018.gada sākumā, 252 2020.gada martā. 2020.gada 1.ceturksnī reģistrēti 89 jauni mopēdi, no kuriem 20% – elektriskie mopēdi [3]. Protams, arī elektrisko mopēdu izmantošanu veicinātu uzlādes punktu ierīkošana norobežotās transportlīdzekļu stāvvietās daudzdzīvokļu māju tuvumā.

Prognozējot un virzot transportlīdzekļu struktūras izmaiņas, jāņem vērā, ka, ar aktuālajiem Grozījumiem Ceļu satiksmes likumā (SMLik_090420_CSL_skrej), “Mopēdu” kategorijā paredzēts iekļaut arī četrriteņu transportlīdzekli ar slēgtu kabīni. Regula (ES) Nr.168/2013 [6] minēto transportlīdzekli iekļauj kategorijā “Vieglais kvadrimobilis”: slēgts vadītāja nodalījums un pasažieru salons, kas pieejams ne vairāk kā no trim pusēm, pašmasa nepārsniedz 425 kg. Vieglā kvadrimobiļa nelielā pašmasa nodrošina salīdzinoši augstāku energoefektivitāti gan fosilās degvielas motora, gan elektromotora izpildījumā. No 229 elektriskajiem mopēdiem, kas Latvijā dalībai ceļu satiksmē bija reģistrēti uz 2020.gada sākumu, 8 – elektriskie vieglie kvadrimobiļi.

Plānā paredzēto atbalsta programmu ātrāka ieviešana ir īpaši aktuāla sakarā ar nepieciešamību atjaunot ekonomiku un iedzīvotāju labklājību pēc ārkārtējās situācijas, vienlaicīgi palielinot energoefektīvu, ar Latvijā no atjaunīgajiem resursiem ražoto elektroenerģiju darbināmu, transportlīdzekļu īpatsvaru.

Biedrības “Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība”
valdes priekšsēdētājs
Arnis Bergs

[1] Plānā minētie uzlādes punktu nosaukumi saglabāti nemainīgi, savukārt vēstules oriģinālajā tekstā izmantota uzlādes punktu klasifikācija atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 78 “Prasības elektrotransportlīdzekļu uzlādes, dabasgāzes uzpildes, ūdeņraža uzpildes un krasta elektropadeves iekārtām”: “parastas jaudas uzlādes punkts” un “lieljaudas uzlādes punkts”.
[2] http://www.e-transports.org/index.php/arhivs/elektrotransportlidzekli
[3] VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcijas” Informācijas tehnoloģiju departamenta Elektromobilitātes un radaru sistēmas attīstības daļas sagatavotie dati
[4] e – mobilitāte. Attīstība šobrīd un nākotnes tendences Dr. sc. ing. Āris Žīgurs. Ziņojums par elektrotransporta attīstību PEP LNK sēdē 2019. gada 12. decembrī, Rīgā
[5] http://www.e-transports.org/index.php/statistika/32-e-mobi-uzlades-tikls/207-e-mobi-uzlades-tikla-statistika
[6] Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 15.janvāra Regula (ES) Nr.168/2013 par divu riteņu vai trīs riteņu transportlīdzekļu un kvadriciklu apstiprināšanu un tirgus uzraudzību