Vienojas par saules paneļu nojumes prototipu un aktuālu apmācību metodisko materiālu kopīgu izstrādi

Profesionālās izglītības kompetences centrā “Rīgas Valsts tehnikums” (RVT) trīs Latvijas uzņēmumi 16. septembrī parakstīja sadarbības līgumu ar izglītības iestādi, vienojoties par iesaisti vispusīgā augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā  atbilstoši ekonomikas Zaļā kursa un Eiropas Savienības izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai.

Rīgas valsts tehnikums un elektroauto

Rīgas valsts tehnikums un elektroauto

Profesionālās izglītības kompetences centrā “Rīgas Valsts tehnikums” (RVT) trīs Latvijas uzņēmumi 16. septembrī parakstīja sadarbības līgumu ar izglītības iestādi, vienojoties par iesaisti vispusīgā augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā  atbilstoši ekonomikas Zaļā kursa un Eiropas Savienības izvirzīto klimata mērķu sasniegšanai.

Vienošanās paredz uzņēmēju līdzdalību jaunu profesionālās izglītības programmu, kā arī atbalstu aktuālu metodisko materiālu izstrādē, zināšanu pārnesi uzņēmējdarbības vidē un otrādi. Tostarp vienošanās ietvaros paredzēts  RVT mācību bāzē uzsākt divu saules paneļu nojumes prototipu izveidi, kas primāri būtu paredzēti elektroautomobiļu uzlādei, rūpnieciski ražojami, atbalsta konstrukcijām maksimāli izmantojot vietējos izejmateriālus un pielietojot tehnoloģijas, kas jau tagad atbilstu topošajai ES Taksonomijas regulai.

Līgumu parakstīja un par kopīgiem sadarbības projektiem vienojās RVT (direktore Dagnija Vanaga), eksportējošs galdniecības un dizaina uzņēmums no Rēzeknes SIA “Gravtex” (valdes loceklis Andris Filipenoks), pirmā hermētiskā saules paneļu jumta izgatavotājs Latvijā SIA “Saules Grauds” (valdes priekšsēdētājs Edmunds Zālīte) un auto koplietošanas uzņēmums, šobrīd lielāka elektroautomašīnu parka īpašnieks Latvijā SIA “Fiqsy” (valdes priekšsēdētājs Māris Avotiņš).

ES zaļais kurss nozīmē pakāpenisku aiziešanu no līdzšinējās naftas ekonomikas, kā arī to, ka neizbēgami ikvienam būs jāmaina veidi, kā šobrīd ražojam, iegūstam enerģiju, pārvietojamies utt. Arī saules paneļu nojumes ir neliels, taču nozīmīgs solis pārmaiņu virzienā, tās varam ražot uz vieta nevis pirkt no citiem. Turklāt nozīmīgs ir arī apstāklis, ka pareizi un precīzi rūpnieciski ražotas konstrukcijas vienmēr patērēs mazāk izejmateriālus un enerģiju nekā amatnieciska būvniecība uz vietas. Rūpnīcā pabeigtu izstrādājumu uzstādīšanas laiks ir vairākas reizes mazāks, līdz ar to, izmantojot šādus produktus, iespējams ievērojami ietaupīt gan materiālu, gan naudu.

Sadarbības projekta gaitā tapušo izstrādājumu prototipus paredzēts izstādīt un izmēģināt interesentiem pieejamā, taču apsargātā RVT teritorijā.

Vienojas par saules paneļu nojumes prototipu un aktuālu apmācību metodisko materiālu kopīgu izstrādi baneris2 2 scaled 1
balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
6 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Irvings
29/09/2021 23:29

Beidzot ledus sakustējies ir laba ideja tikai jarealizē jāuztaisa pirmās nojumes ,uzskatāmi paraugi, Ja to nenovērtēs mūsējie ,tad ticiet tā var būt mūsu NOKIA.Taču ir patīkamāk auto nolikt zem nojumes,Vai turēt lietū,karstā saulē .UN ja šī nojume vēl sezonas laikā spēj saražot kaut vai 10000 kw. tad tas pietiktu :uz 50-60 tūkst.kmauto nobraukumam,Protams ar to jaudu nepietiktu lai uzlādētu auto 22-50kw ,bet kāda daļa saules stariņa tur iespruktu..

Vankel
Vankel
Viesis
22/09/2021 10:28

Kaut kā uzsvars tiek likts uz mehāniskajām konstrukcijām, neviena vārda par elektrisko daļu. Kad pētīju, kā šāda nojume varētu lādēt auto, neatkarīgi no elektrotīkla, sapratu ka bez sarežģītas sistēmas ar buferakumulatoru neiztikt. Ja šie saules paneļi pieslēgti caur invertoru tīklam, tad ir vienkāršāk, bet tad tam nav īsti sakars tieši ar elektroauto lādēšanu, bet vispārējo saules enerģijas izmantošanu.

Haralds
Atbilde  Vankel
22/09/2021 11:30

Man gan neliekas, ka tā sistēma būtu ļoti sarežģīta.

Varbūt nav lēti, bet tai pašā laikā tā ir laba iespēja jēdzīgi izmantot no elektroauto noņemtos akumulatorus.

Jā tīkla invertorus likt ir sarežģītāk, jo maz ir tādi kam var pieslēgt akumulatorus. Bez tam ja var, tad tie parasti ir ierobežoti līdz dažu konkrētu ražotāju produktiem.

Neatkarīgu sistēmu (off-grid) sistēmu ir vienkāršāk: vajag paralēli slēdzamus off-grid invertorus un kaudzi ar akumulatoriem.

Vēl jau viss ir atkarīgs no uzlādes stacijas koncepta.
Ja tā netiek pozicionēta kā ātrā uzlāde, (piemēram apskates objektiem vai brīvā laika pavadīšanas vietām utml. ), kur nav jāgarantē pilnu uzlādes jaudu īsā laikā. Tad var likt uzlādes iekārtas, kurām jaudu var regulēt atkarībā no ienākošās saules sistēmas jaudas un tādejādi izmantot 100% saules elektrību no saražotās jaudas.

Bet vislabāk ļaut izvēlēties, kuru variantu lietotājs grib: 100% saules elektrību lētāk, vai daļēju saules elektrību par augstāku cenu…

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  Haralds
22/09/2021 11:40

Domāju ka 100% saules elektrība, ņemot vērā vajadzību pēc akumulatora un tā sildīšanas ziemā, sanāks krietni dārgāka par daļējo saules enerģiju.

Haralds
Atbilde  Vankel
22/09/2021 12:08

Protams tīkla invertoru variants ir lētāks nekā off-grid, bet tu esi atkarīgs no Sadales tīkla un ja nestrādā tīkls, tev no saules sistēmas nav nekāda labuma. Tādēļ elektroauto īpašniekiem ir labi ja automašīnā ir iebūvēts V2G vai V2L.

Jā, ja gribi izmantot lielo ražotāju akumulatorus, tad noteikti ir dārgāk nekā ielaist lieko elektrību sadales tīklā un tad paņemt atpakaļ.

Ja pats būvē akumulatoru, tad atkarīgs no izmantotā akumulatora tipa. Es pirms dažiem gadiem rēķināju un man sanāca ka LTO akumulatori (kuriem tiek solīti 35000 cikli) sanāca lētāk nekā Sadales tīkls.

Šodien ņemot vērā lietoto elektroauto akumulatoru cenas, domāju tie jau izkonkurē arī LTO.

Vankel
Vankel
Viesis
Atbilde  Haralds
22/09/2021 12:44

Nekur jau nespruksim no ST. Ziemā, kad saulīte parādās uz pāris stundām (ja vispār parādās), nojume, kuru cītīgi jātīra no sniega, būs tik vien vērta, kā lai sargātu auto no apsnigšanas 🙂

6
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x