Kas gaidāms tekstila apsaimniekošanas nākotnē Latvijā?

0

Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu.

Tekstils

Tekstils (AJ Power Recycling publicitātes attēls)

Tekstila ražošanas industrija ir viena no pasaulē lielākajiem atkritumu radītājiem. Šī brīža aplēses liecina, ka pasaules poligonos ik gadu nonāk aptuveni 92 miljoni tonnu tekstilizstrādājumu, bet Latvijā ik gadu nešķirotajos atkritumos nonāk aptuveni 26,7 tūkstoši tonnu tekstila izstrādājumu. Par to, kāda varētu būt tekstila atkritumu apsaimniekošanas nākotne, ar viedokli dalās Uldis Skrebs, „AJ Power Recycling” valdes loceklis.

Tas, kas šobrīd būtiski apgrūtina šķiroto atkritumu apsaimniekotāju nākotnes perspektīvas un darbības, ir neskaidrais likumiskais ietvars. Proti, gan 2021. gada sākumā Ministru kabinetā pieņemtajā „Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.–2028. gadam”, gan Ministru kabineta noteikumos Nr. 712 „Atkritumu dalītas savākšanas, sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, pārstrādes un materiālu reģenerācijas noteikumi” teikts, ka līdz 2023. gadam Latvijā, iesaistot pašvaldības, ir jāizveido dalītās savākšanas sistēma tekstilmateriāliem.  Papildu tam, no 2023. gada tekstilizstrādājumi jāiekļauj ražotāju atbildības sistēmā (RAS), ar mērķi samazināt nodoto tekstilmateriālu apjomu poligonos.

Tas, kas teorijā skan loģiski – patiesībā tā nav. Šobrīd joprojām nepastāv RAS tekstila apsaimniekošanai, kā arī šobrīd nav spēkā esoša regulējuma, kas apraksta to, kā šai sistēmai būtu jādarbojas, kā arī citus būtiskus faktorus, piemēram, sistēmu veidojošo finansējumu, kā arī kādus rezultātus tai jānes. Skaidrs ir vien tas, ka tekstils ir jāšķiro, bet jautājums, kas ar to notiks nākotnē paliek neatbildēts.

Tas, ko tekstila apsaimniekotājiem nesīs nākotne, vēl ir miglā tīts. Šobrīd valstiskā līmenī ir gana daudz neskaidrību, tomēr viens ir skaidrs – tekstila atkritumu īpatsvars sadzīves atkritumu poligonos ir satraucošs. Jāteic, ka pērn „AJ Power Recycling” uzsāktais pilotprojekts, uzstādot tekstila šķirošanas konteinerus vairākās Latvijas pilsētās, jau šobrīd rāda pozitīvu tendenci iedzīvotāju atkritumu šķirošanas paradumu maiņā, tomēr pie tā nevar apstāties. Daļa atbildības ir sabiedrības un atkritumu apsaimniekotāju rokās, tomēr tikpat liela atbildība ir jāuzņemas arī valsts nozīmes institūcijām. ES apkopotā informācija liecina, ka tekstilizstrādājumiem ir ceturtā lielākā ietekme uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī jau šobrīd tiek izstrādāti noteikumi, kas paredzēs, ka ievestajiem tekstila produktiem būs jābūt izturīgākiem, uzticamākiem, atkārtoti izmantojamiem, labojamiem un viegli kopjamiem. Tas ir būtiski, lai nākotnē tekstilu varētu veiksmīgāk atgriezt atpakaļ apritē. Būtībā – jo kvalitatīvāks tekstils, jo vieglāk to ir atgriezt apritē un pārstrādāt, tā samazinot tekstilizstrādājumu negatīvo ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Tekstila šķirošanas un pārstrādes sistēma jau šobrīd veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas Savienības valstīs. Viens no piemēriem ir Zviedrija, kas ir ieviesusi iepriekšminēto RAS, kas nozīmē, ka tieši ražotāji un tirgotāji ir tie, kas finansē tekstilizstrādājumu pārstrādi un aktīvi iesaistās tekstilizstrādājumu aprites ekonomikas pieejas veicināšanā. Zviedrijā tekstila apsaimniekošanas sistēma ir tik attīstīta, ka tā jau šobrīd spēj ar mehānisku un ķīmisku iekārtu palīdzību noārdīt tekstilu līdz šķiedrām, kas pēcāk pārtop jaunos materiālos. Turpretim gadījumos, kad tekstilizstrādājumu pārstrāde nav iespējama vai ekonomiski dzīvotspējīga, Zviedrija izmanto tekstilizstrādājumu atkritumus enerģijas reģenerācijai.

„AJ Power Recycling” pērn izvietoja specializētos konteinerus 30 Latvijas pilsētās un līdz šim tajos nodotas 350 tonnas dažāda veida tekstila, apavu, somu un citu aksesuāru. Arī gada sākumā veiktā aptauja rāda, ka iedzīvotāju paradumu maiņai būtiska ir tekstila nodošanas pieejamība. 56% aptaujas respondentu jau ir nodevuši tekstilu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, no tiem katrs trešais tos nodevis specializētos konteineros. „AJ Power Recycling” ir šobrīd plašākais reģionālais tekstila šķirošanas konteineru pārklājums, kas jau tagad ļauj secināt, ka sabiedrības paradumi mainās – tekstils arvien biežāk nonāk tam paredzētajos konteineros, nevis sadzīves atkritumos.

Tāpat aptauja rāda, ka sabiedrības iesaistes palielināšanā ir svarīgi nodrošināt iespēju vienuviet nodot gan derīgo, gan nederīgo tekstilu. „AJ Power Recycling” violetās krāsas konteineros jau ir iespējams nodot šāda veida tekstilu – savukārt citi atkritumu apsaimniekotāji šādu praksi vēl nepiekopj. Lai šo spētu nodrošināt visā Latvijā, nepieciešams ieviest Dabas resursu nodokli, kas nodrošinātu finansiālu atbalstu.

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

5 1 balsojums
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: