Vāc parakstus par labāku transporta sektoru un pret četru joslu ātrgaitas šosejām Latvijā

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” publicēta iniciatīva par klimatneitrālu un zaļu satiksmi 2040.gadā bez dārgām četru joslu ātrgaitas šosejām, ko iesniegusi jaunatnes organizācija “Protests”.

Piedāvātais Latvijas valsts ceļu attīstības plāns 2020. — 2040. gadam paredz 4 joslu ātrgaitas šoseju izbūvei atvēlēt gandrīz 6 miljardus eiro — tie ir 300 miljoni eiro katru gadu. Tas nozīmētu vairāk nekā dubultot valsts autoceļu gada budžetu, ieguldot milzīgā ceļu paplašināšanā valstī ar sarūkošu iedzīvotāju skaitu laikā, kad mums jādara viss, lai novērstu klimata krīzi un sasniegtu klimatneitralitāti. Satiksmes politikai jāveicina zaļa pārvietošanās, tāpēc ieguldījumi jāveic sabiedriskajā transportā un piedāvātais valsts ceļu attīstības plāns nav atbalstāms.

Tik apjomīga ātrgaitas ceļu izbūve, kā pašlaik tā tiek plānota, nav pamatota ar praktisko nepieciešamību. Viens no galvenajiem rādītājiem šai jomā ir satiksmes intensitāte. Piemēram, autotransporta līdzekļu skaits diennaktī. Ceļu projektētāji četru joslu autoceļu ar dalītu brauktuvi tradicionāli plāno tad, ja satiksmes intensitāte pārsniedz 30 līdz 36 tūkstošus transportlīdzekļu dienā. Latvijā šāda intensitāte pašlaik ir pārsniegta tikai uz Rīgas-Jūrmalas šosejas un uz Siguldas šosejas pie Berģiem. Taču daudzviet, kur tiek plānoti ātrgaitas ceļi, pašlaik satiksmes intensitāte ir zema, pat 15 reizes zemāka,
nekā augstāk norādītajā kritērijā.

Latvijas valsts ceļu attīstības plānam jābūt samērīgam, attīstot Rīgas apvedceļu un līdzekļus ieguldot arī reģionālajos ceļos — tieši attālāk dzīvojošie cilvēki ir tie, līdz kuriem sabiedriskais transports nevar nokļūt un kuriem nepieciešams personīgais transports. Galvenajiem ieguldījumiem jānotiek vilcienu satiksmes un sabiedriskā transporta uzlabošanā un attīstībā — šie pārvietošanās veidi ir dabai draudzīgāki, kā arī saskan ar Eiropas zaļajā kursā nosprausto uzdevumu — “līdz 2050. gadam transporta radītās emisijas jāsamazina par 90 %”.

Satiksmes politikas prioritātēm jābūt citādām kā līdz šim — jāatsāk dzelzceļu tīkla elektrifikācija, jāattīsta vilcienu un autobusu parks, jāturpina līdzfinansēt sabiedriskā transporta biļetes, jāveicina sabiedriskā transporta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar bērnu ratiņiem. Tāpat ļoti svarīgi veicināt multimodalitātes principu satiksmes sistēmā.

Ātrsatiksmes ceļa izbūve šādos zemas intensitātes ceļu posmos nav ekonomiski pamatota. Šos ceļus būs jāuztur labā kvalitātē, t. sk. tīrot sniegu un apledojumu no plašās ceļa virsmas, kas rada būtiskas uzturēšanas izmaksas. Šo finansējumu nāksies tērēt jomā, kur tas no ekonomiskā un sociālā viedokļa nav īpaši nepieciešams, atņemot finansējumu jomām, kur tas ir ikdienā daudz vairāk nepieciešams.

Latvijā autotransporta līdzekļu skaits uz 1000 cilvēkiem ir būtiski zemāks nekā vidēji Eiropā, un, lai gan tam ir tendence pieaugt, tomēr nav pamata domāt, ka satiksmes intensitāte pieaugs, piemēram, 15 reizes.

Nākotnē ir jārēķinās ar elektrotransporta un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu satiksmē. Salīdzinoši lētākās elektrotransporta ekspluatācijas izmaksas var veicināt tālākus ikdienas pārbraucienus, t. sk. palielinot Rīgas metropoles reģiona teritoriju. Mākslīgā intelekta risinājumi savukārt ļaus nodrošināt drošu satiksmi uz esošajiem ceļiem, arī pieaugot satiksmes intensitātei. Šie faktori ir jāņem vērā, plānojot nākotnes satiksmes plūsmas.

Ja šī iniciatīva būs veiksmīga, tiks ietaupīti būtiski līdzekļi — 6 miljardi ir vairāk nekā 3000 eiro uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Tā vietā varam veicināt sabiedriskā transporta pieejamību un ērtību, padarot mūsu ikdienas gaitas ātrākas, lētākas un patīkamākas. Šādi ieguldījumi arī nepieciešams solis, lai novērstu klimata krīzi.

Balsot par iniciatīvu var šeit. Parakstu vākšanas mērķis ir 1000 parakstu. Iniciatīvu paredzēts iesniegt Satiksmes ministrijā. Pagaidām par iniciatīvu parakstījies gandrīz 200 atbalstītāju.