Valmierā kursēs hibrīdautobusi
15.oktobrī tika prezentēti Valmieras jaunie dīzeļa – elektriskie hibrīdautobusi, kas oktobra beigās sāks kursēt pilsētas maršrutos. Hibrīdautobusu iegāde ir nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā. Deviņi Gaujas zelta smilšu krāsas hibrīdautobusi ir videi draudzīgāki, daļu nepieciešamās enerģijas tie spēj saražot bremzējot.
15.oktobrī tika prezentēti Valmieras jaunie dīzeļa – elektriskie hibrīdautobusi, kas oktobra beigās sāks kursēt pilsētas maršrutos. Hibrīdautobusu iegāde ir nozīmīgas pārmaiņas Valmieras sabiedriskā transporta sistēmā. Deviņi Gaujas zelta smilšu krāsas hibrīdautobusi ir videi draudzīgāki, daļu nepieciešamās enerģijas tie spēj saražot bremzējot.
Kā uzsvēra Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, šis ir īpašs brīdis, jo pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas Valmieras pilsētas maršrutiem ir iegādāti pilnīgi jauni autobusi. Līdz šim līdzekļu taupības nolūkos tika pirkti lietoti autobusi, taču, pateicoties Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējumam, izdevies iegādāties deviņus jaunus, modernus, ar jaunākās paaudzes hibrīddzinēju aprīkotus autobusus, kas izgatavoti atbilstoši īpašajām pasūtītāja prasībām. Būtiski, ka jaunie autobusi ir daudz draudzīgāki apkārtējai videi, un tie būs ērtāki gan pasažieriem, gan vadītājiem. Mērs piebilda, ka braukšanas maksa paliks līdzšinējā.
“Valmieras autobusiem ir divas sirdis – hibrīdsistēma un dīzeļdzinējs. Dīzeļdzinēji strādā, uzkrājot elektroenerģiju hibrīsdistēmai, lai tad, kad viena sirds ir mierīga, autobusa darbību nodrošinātu otra,” jaunos autobusus raksturoja SIA “Solaris Bus & Coach Latvia” vadītājs Baltijas valstīs Rolands Katkevičs. Autobusam ir uzstādīts elektriskais modulis, kas, piespiežot gāzes pedāli, darbojas kā elektromotors, savukārt bremzes – kā ģenerators. Tādējādi bremzēšanas laikā tiek reģenerēta enerģija un veikta akumulatoru uzlāde. Uzsākot braukšanu, elektrodzinēja piedziņai tiek izmantota saražotā enerģija, kas savukārt ļauj noteiktu laiku braukt ar izslēgtu dzinēju – tiek taupīta degviela, kā arī samazinās izmešu daudzums. Autobusa vadītājam ir jāizvērtē situācija. Ja redzams, ka nevarēs braukt ātrāk par 20 kilometriem stundā, iespējams lēnākā ātrumā mērot attālumu līdz pat 400 metriem, netērējot degvielu. Sākot braukt ātrāk vai nospiežot akseleratora pedāli, vairāk nekā 60% automātiski iedarbojas arī dīzeļmotors.
Uzreiz lēkt uz ūdeņraža autobusiem būtu skaļi, bet neprātīgi, jo finanšu ziņā tas šobrīd nebūtu paceļams. Pēc gadiem, kad šie autobusi būs savu nokalpojuši, ar ūdeņradi darbināms transports būs nākamai solis, ko, droši vien, Valmiera spers.
SIA “VTU Valmiera” valdes priekšsēdētājs Oskars Spurdziņš
Lai jaunajos transportlīdzekļos būtu ērti autobusu vadītājiem, ir padomāts par dažādiem jauninājumiem, piemēram, pieturvietu elektroniskā sistēma, kas rāda maršrutu, attālumus, veic laika atskaiti, norādot plānoto laiku, kad autobusam paredzēts piestāt nākamajā pieturā, ir ērts un regulējams sēdeklis un vēl citas priekšrocības. Autobusa salonā izvietotajos ekrānos pasažieri varēs lasīt, kā arī audio sistēmā tiks atskaņots, kura ir nākamā pietura. Gan pasažieriem, gan autobusu vadītājiem šādiem transportlīdzekļiem jāpielāgojas drīzāk psiholoģiski, jo, piemēram, apstājoties pieturā un atverot pasažieru durvis, autobuss automātiski noslāpst, savukārt brīdī, kad autobuss braukšanai izmanto uzkrāto enerģiju, tas kursē gandrīz bez skaņas.
Gaujas zelta smilšu krāsas autobusiem nav ierobežots veicamais attālums un nav nepieciešama elektroenerģijas uzlādes infrastruktūra. Lēmums izvēlēties hibrīdautobusus pieņemts, izvērtējot Valmieras pilsētas maršrutu tīklu, reisu garumus, ņemot vērā arī klimatiskos apstākļus, kā arī iespējas nodrošināt nepārtrauktu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju Valmierā.
Autobusu kopējā iegādes summa ir EUR 2999700.
Autobusu iegāde tiek īstenota Kohēzijas fonda līdzfinansētā projekta “Videi draudzīga sabiedriskā transporta iegāde Valmieras pilsētai” (vienošanās Nr.4.5.1.2/17/I/006) ietvaros, kura kopējās izmaksas ir EUR 2835000, t.sk. Kohēzijas fonda finansējums EUR 1906322 apmērā.
Uzlādēts viedoklis
Kamēr Igaunijā ar hibrīdtehnoloģijām aprīko prāmjus, tikmēr tepat Latvijā to pašu dara ar autobusiem. Vismaz Jūrmala un Rēzekne neniekojas – uzreiz paņēma pilnīgi elektriskos autobusus. Smieklīgi, cik ļoti uzsver, ka hibrīdautobusiem nav ierobežots nobraucamais attālums. Tā it kā uzpildīt degvielu nav nepieciešams nekad mūžā.
Viens aspekts, kas norāda uz cilvēku zināšanām ir ticība ūdeņradim transportā. Tanī brīdī, kad pašiem būs jānodrošina tā iegāde un piegāde, sapratīs, ka tas pasākums nav tā vērts. Jau vairākkārtīgi esam izcēluši to, ka ūdeņradim nav loģiska pamatojuma transporta sektorā. Ne par velti jau tagad teju 50% no pasaules jaunajiem autobusiem ir bateriju elektriskie, bet prognozē, ka ūdeņraža autobusi 2040.g. aizņems vien 6.5% no globālā tirgus.
Ja ūdenradis ir slikts risinajums, kur tad tiks liks tas lielais elektrības daudzums ko ražos lielie plānotie vējaparki? Tā elektrība būs kaut kur jauzkrāj?
Te ir video ar ko jau tagad sastopas Klifornija. Tiek aslēgti saules paneļi, jo nav kur likt elektribu.
https://m.youtube.com/watch?v=YYLzss58CLs
Ūdeņradis ir slikts risinājums transportā. Kā enerģijas uzglabāšanas risinājums, tas ir normāls. It īpaši tad, ja var izmantot sistēmas radīto siltumu.
Bet ja no veja parku elektribas ražo udenradi, ko uzglaba lielajas pazemes gāzes krātuvēs un tad no tā udenrža ražo elektrību parasti 30% procenti efektivitāte un no tā lādēs elektroauto, vai prātīgāk nav uzreiz pildit fuel cell auto bākā kurām efektivitate 55-60%?
Ja ūdeņradi izmanto kā enerģijas uzkrāšanas ierīci priekš elektroenerģijas tīkla, tad tas ir ar ~70% efektivitāti.
Ja ūdeņradi izmanto kā enerģijas avotu priekš automašīnas, tad efektivitāte ir ~20%.
Fuel-cell (fool-cell) automašīnas pārveido ūdeņradi elektrībā, kas uzlādē tanī esošo bateriju, kas darbina elektrisko motoru.
Kāpēc darīt vienkārši, ja var darīt sarežģīti, vai ne?
Arī jāņem vērā to ka liela daļa sabiedrības dzīvo daudzstāvu mājās, ne visiem ir savas privātmājas, āra temperatūra, attālums, kas katru dienu jāmēro, vai degvielu/uzlādi apmaksā darbs, vai auto tiek izmaktots tikai no majam uzdarbu un atpakaļ, vai arī tiek izmantots iknedēļas komandējumiem, vai tas ir taksis utt. Te nav vienota risinājuma, tā pat kā saules vai vēja enerģija. Abām ir plusi un mīnusi, tāpat ari elektroauto un udeņraža auto.
Jo vairāk elektroauto entuziasti apceļ ūdeņraža auto un otrādi, jo lielāka interese autoražotājiem turpināt ražot vecās tehnoloģijas dzinējus, jo turpina gūt milzu peļņu no tiem, jo nav nepieciešams ieguldīt to attīstībā.
Turklāt naftas industrija saprot, ka sabiedrībai ir lieli aizspriedumi pret elektroauto un tādējādi tiek piedāvātas vai nu aizspriedumains elektroauto vai iekšdedzes dzinējs, bet tiek radīts iespaids, ka udenražaauto vispār nav auto. Tādējādi paterētāji turpina izvēlēties iekšdedzes dzinējus un elektroauto attīstība aizkavējas.
Līdz ar to patērētājs būtu jānostāda izvēles priekšā elektroauto vai udenraža un tādas izvēles kā iekšdedzes dzinējs nav.
Gala patērētājam ir jāizdara izvēle.
Iphons arī ir nežēlīgi dārgs, bet to pērk liela daļa telefonu lietotāju.
Paprasi gala patērētājam, vai viņš vēlas maksāt vairāk par sarežģītāku ierīci? Vairāk gan salonā, gan uzturēšanas procesā, gan servisos.
Tavs arguments par to, ka ražotāji turpina ražot veco tehnoloģiju neiztur kritiku, jo visiem ir plāns elektrificēties un viņi to darīs diez gan strauji. Ja paskatās, uz kurām tehnoloģijām viņi koncentrējas, tad var redzēt, ka bateriju elektrisko ir izteiktā vairākumā. Dažiem ražotājiem ir 1 vai 2 ūdeņraža, bet pa lielam var teikt, ka bez subsīdijām šī nozare autotransportā nedzīvos.
Es apceļu ūdeņradi, jo tas nav ne ekonomisks, ne energoefektīvs, kad runa ir par transportu. Kā enerģijas uzglabāšana tas var strādāt. Arī aviācijā šobrīd tam ir potenciāls, bet, redzot cik ātri attīstās baterijas, arī tur var argumentēt, ka abi nepastāvēs līdzās. Airbus paziņoja, ka lokālajiem lidojumiem un gaisa takšiem, bateriju lidmašīnas ir izdevīgākas, bet garākiem ūdeņradis. Sāks ar bateriju lidmašīnām.
Dīvains ir Uzlādēts viedoklis teksta beigās !!!!
Bet labi , kas maksā (Elektrum) , tas pasūta mūziku (Uzlādēts)
Sapratu ka šajā portālā domas un viedokļus var izteikt vienīgi elektrouzlādes staciju un pagarinātāju fani.
Izskatās, ka Rēzeknes pašvaldība labāk saprot “zaļas” tehnoloģijas nekā Valmierā.
Hibrīdi ir pagaidu risinājums, bet nevis virzienā uz ūdeņraža transportu, bet gan uz bateriju transportu. Tos šobrīd intensīvi popularizē ražotāji, galvenokārt, sekojošu iemeslu dēļ:
1. Ar hibrīdu var iekļauties ES izmešu prasībās (jo tas atgūst enerģiju bremzējot).
2. Ražotāji var atbrīvoties no jau saražotajiem iekšdedzes dzinējiem un tiem nevajag tik daudz visā pasaulē trūkstošo bateriju.
3. Tas ražotājiem dod papildu laiku pelnīt ar vecām tehnoloģijām un pārslēgties uz pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem lēnāk, nekā to vēlētos lietotāji.
Lietotājiem nelielā degvielas ekonomija spēj atsvērt dārgāku divu sistēmu ekspluatāciju tikai tad, ja degviela ir pietiekami dārga.
Savukārt, ūdeņradis ir efektīvs, tikai mērot tā enerģiju uz masu, jo tas ir visvieglākais elements visumā. Viss cits — ieguve, pārvietošana un lietošana ir neefektīva, piņķerīga, dārga un arī ne īpaši “zaļa”. Tāpēc tas diez vai izturēs konkurenci, kad baterijas vairs nebūs deficīts.