2019. gada 1. ceturkšņa statistika. Elektromobiļu paliek aizvien vairāk
http://www.rolecserv.com/ev-charging
Elektromobiļu pieaugums joprojām ir mērāms desmitos nevis simtos, bet attīstībā jūtama stabilitāte.
Uzsākot 2019. gadu, noskaidrojām, ka elektromobiļu (ETL) skaits audzis par 42% 2018. gadā. Ņemot vērā tuvojošos jauno elektromobiļu piegādes datumus, var sagaidīt līdzīgu izaugsmi arī šogad. Šobrīd aplūkosim 2019. gada pirmā ceturkšņa statistiku.
Pirmo trīs mēnešu laikā ETL skaits audzis par 7.17% (40 vienībām). Lielākais pienesums ir novērojams vieglo automašīnu kategorijā, kuru skaits pieaudzis par 28 vienībām. Gada griezumā skatoties, ETL skaits palielinājies par 40.05% (+171) un vieglo ETL – par 41.57% (+138). Šis ceturksnis vieglo elektroautomašīnu gadījumā ir sliktākais gada laikā, bet visiem elektromobiļiem tas ir labāks par iepriekšējo ceturksni.
Šis ir pirmais no daudziem ceturkšņiem, kas vēl tikai būs, kurā piedzīvoti vairāki jauni elektromobiļi – VW eCrafter, Audi e-tron un Smart ForTwo ir tikai daži, kas pirmo reizi reģistrēti Latvijā.
Visvairāk reģistrēti ir 2018. gada Nissan Leaf (9 jaunas reģistrācijas), kam, par pārsteigumu, seko Nissan eNV200 un Audi e-tron (abiem 3 reģistrācijas).
Pirmajos trīs gada mēnešos ir reģistrēti 2 kravas (Nissan eNV200 un VW eCrafter) un 7 mopēdu (Doohan DH-05-12, KSR Moto Austria TTX, Luqi HL 3.0, Moden E-Lite, Super Soco TC1 un 2 Super Soco TS1) jauni transportlīdzekļi.
Tendences
2018. gadā tika piedzīvots lielākais pieaugums kopš 2014. gada, kad bija līdzfinansējums no KPFI fonda un tika reģistrēti 186 ETL (174 no tiem ar KPFI līdzfinansējumu). Ļoti ticams, ka 2019. gadā pieaugums būs lielāks vai ļoti tuvs 2014. gada piedzīvotajam.
Šī ceturkšņa dati ir pamainījuši prognozi pozitīvajā virzienā. Ja pieņem eksponenciālu līkni pāri pagājušo 4 gadu ceturkšņu datiem, tad paredzams, ka 2020. gada sākumā Latvijā būs aptuveni 1000, bet 2030. gadā aptuveni 5000 ETL. Ir jāpiemin, ka ETL izaugsme pēdējos ceturkšņos ir virs šīs līknes, kas varētu liecināt, ka nākamie ceturkšņi mainīs prognozi. Satiksmes Ministrija plāno, ka 2030. gadā būs 6’000 vieglie ETL, bet 2050. gadā – 28’000, kas ļautu samazināt emisijas transporta sektorā par 9% un 19% attiecīgi.
Ar šādiem tempiem valsts mērķis sasniegt 10% atjaunojamo energoresursu transporta sektorā līdz 2020. gadam neliekas pat tuvu sasniedzams. Lai sasniegtu šo 10% mērķi, Latvijā pēc vispārējiem aprēķiniem vajag aptuveni 5’000 elektromobiļus. Kā jau augstāk rakstījām, tas varētu notikt aptuveni 2030. gadā. Šis mērķis ir saistošs un tā neizpildīšana rezultēsies soda naudu maksāšanā katru gadu, līdz kamēr mērķis tiks sasniegts. Ir arī labās ziņas – esošās atlaides, piemēram, bezmaksas stāvvieta Rīgas Satiksmes autostāvvietās, tuvākos gadus nezudīs.
2030. gads ir 5 gadus pēc tam, kad Norvēģija, kurai jau tagad vairākus mēnešus ETL īpatsvars ir bijis pie 50% un martā krietni virs 50%, būs aizliegusi iekšdedzes dzinēju pārdošanu un tas ir tas gads, kad Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Īrija, Indija un Izraēla būs darījušas to pašu.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
