Vai CNG ir jaunā dīzeļdegviela?
Atjaunotajā Latvijas valsts plānā, kurā galvenais uzsvars ir uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, transporta sektorā dominē saspiestā dabasgāze. Vai tā tiešām spēj mazināt emisijas?
Gāzes baloni
Atjaunotajā Latvijas valsts plānā, kurā galvenais uzsvars ir uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, transporta sektorā dominē saspiestā dabasgāze. Vai tā tiešām spēj mazināt emisijas?
Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādās nozarēs vai darbībās – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.
Transporta sektorā ļoti liels uzsvars tiek likts tieši uz CNG un tikai cita starpā pieminēti elektroauto. Tas atgādina situāciju pirms vairākiem gadiem, kad dīzeļdegvielu propogandēja, jo tai ir mazāks CO2 izmešu daudzums, noklusējot to, ka NOx un PM ir ievērojami vairāk.
Dīzeļdegvielas CO2 emisiju ietilpība [izteiktu CO2 tonnās uz TJ] ir par apmēram 7,3% lielāka nekā benzīnam un apmēram par 16% lielāka nekā LPG. Savukārt dabasgāzes CO2 emisiju ietilpība ir par 25,6% mazāka nekā dīzeļdegvielai.
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizētā versija, 8) Transports (11.09.2019.)
Vienīgā vieta, kurā piemin elektrību kā risinājumu ir pie punkta “Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu”. Tanī rakstīts, ka elektroenerģija ir primāra, bet vienīgi dabasgāzei ir ierakstīti reāli rīcības plāni ar konkrētām summām.
Energoefektivitāti transportā var uzlabot, nodrošinot pāreju uz dažādām alternatīvajām degvielām, primāri elektroenerģiju, CNG/LNG, nākotnē arī ūdeņradi.
Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizētā versija, 8) Transports (11.09.2019.)
CNG un LPG atšķirības
Lai arī abi minētie produkti ir gāzveida, tiem ir būtiskas atšķirības:
- LPG ir sašķidrināta gāze, kas tiek glabāta pie 16-bar spiedienā, savukārt CNG ir saspiesta dabas gāze, kas tiek glabāta līdz 230-bar spiedienā. Tātad, CNG tiek glabāts pie 12-14 reizes augstākā spiediena nekā LPG.
- CNG gāze tiek ražota saspiežot dabas gāzi, savukārt LPG gāzi iegūst vai nu no dabas gāzes kondensāta nogulām, kur tā veidojas dabiskā ceļā, vai naftas pārstrādes procesā.
Saspiestās dabasgāzes priekšrocības
Ņemot vērā, ka dabasgāze izmaksā ievērojami lētāk kā nafta, tā pat ļoti saspiestā veidā ir lētāka. Ja CNG pērk “Virši A”, tad izmaksas uz 100 km pēc viņu aprēķiniem ir par aptuveni 27% zemākas, bet cena litrā ir par 18% zemāka.
Dzinēji, kas izmanto CNG ir par aptuveni 50% klusāki un izlaiž par 29% mazāk CO2, par 88% mazāk NOx un par 98% mazāk PM daļiņu, salīdzinot ar benzīna dzinējiem. Pie tam dabasgāzi var ražot videi draudzīgā veidā, piemēram, no atkritumiem.
Trūkumi
Lai neradītu lieku potenciālu sprādzienbīstamībai, mašīnai jābūt ir ideālā stāvoklī, jo CNG tiek glabāta ievērojami lielākā spiedienā par LPG. Ja tvertnē vai jebkur citur sistēmā būs sūce, tad pastāv liela iespēja to nepamanīt. Ja šķidrumam ir sūce, tad to var pamanīt pēc peļķes zem automašīnas.
Šobrīd Latvijā ir tikai viena vieta, kur var iegādāties CNG. Tātad infrastruktūra ir teju neeksistējoša. Saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un dabasgāze 2018.gadā Latvijā tika patērēta nelielos apjomos – 0,0045% no autotransportā izmantotā energoresursu apjoma.
Pat pašā lapā, kas reklamē CNG, ir rakstīts, ka tas ir (tīrākais) dedzināmais enerģijas avots. Tātad emisijas joprojām tiek radītas. Par 29% mazāk, nozīmē, ka joprojām ievērojams daudzums emisiju tiek radīts. Tas ir pieņemot, ka dabasgāze nākusi no videi draudzīga avota, bet, ja pieņem, ka dabasgāze nākusi no naftas pārstrādes, aina kļūst bēdīgāka.
Šobrīd Latvijā ar dabasgāzes ražošanu autotransportam nenodarbojas neviens uzņēmums, tātad tā ir jāimportē un iespējams nākotnē būs jāatbalsta uzņēmumi, lai to ražotu (atceramies, cik veiksmīgi gāja ar rapša audzēšanu priekš biodegvielas).
Salīdzinot ar elektrību
Visi zina, ka elektroauto (tie, kas nav hibrīdi) nerada izmešus. Vienīgais, ko var pieskaitīt pie piesārņojumu ir riepu un bremžu nolietojums. Bieži izskan arguments, ka tādēļ, ka jauda ir pieejama uzreiz, riepas nolietojas ātrāk, bet tas ir atkarīgs no tā, cik smaga ir labā pēda. Vienlaicīgi bremzes tiek lietotas mazāk, jo lielu daļu no bremzēšanas veic motors (rekuperācija).
Tātad elektroauto ir par 100% mazāk CO2, par 100% mazāk NOx un par 99.9% mazāk PM kā dīzeļa dzinēja līdziniekam. Arī izmaksas ir ievērojami zemākas. Satiksmes Ministrija noteica e-mobi tīkla cenu tā, lai tā būtu izdevīgāka par LPG. Pēc Virši A aprēķina, CNG patērē 3.50 €/100 km, lādējot mājās Nissan Leaf patērētu 2.38 €/100 km, bet lādējot ātrajā uzlādes stacijā – 3.33 €/100 km.
Jau šobrīd Latvijā ir 78 ātrās uzlādes stacijas un valsts ir apņēmusies uzstādīt vēl 80 stacijas un vēl būs daudzas privāti operētās uzlādes stacijas. Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021. – 2030. g. ir punkts, kurā ir rakstīts, ka būs 300 ātrās uzlādes stacijas līdz 2030. gadam. Tas ir neņemot vērā pusātrās un lēnās uzlādes iespējas.
Valsts atbalsts
Plānā ir vairāki atbalsta punkti, kas ir konkrēti paredzēti, lai veicinātu CNG izmantošanu transporta sektorā. Viens arguments par labu tam ir tas, ka esošos transportlīdzekļus var aprīkot ar attiecīgajām iekārtām, lai tās strādātu arī ar CNG, bet nezināmu iemeslu dēļ netiek minēts, ka tādā gadījumā efektivitāte zūd par apmēram 30%.
Lai sasniegtu 10% AER transporta sektorā (2020.g. mērķis) vajadzētu, lai 8% būtu ar CNG (šobrīd ir ap 2%). Tātad 92’000 mašīnām jau nākamgad ir jābūt ar CNG un vēl vairāk, ja tie ir aprīkoti arī ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem. Lai sasniegtu 14% AER (2024. g. mērķis) vajadzētu 137’000. Tas ir vērtējot tikai to, ka enerģijai jānāk no atjaunojama energoresursa. Ņemot vērā, ka SEG izmešiem līdz 2050. g. ir jābūt 0, tad CNG nav variants. Tas pat neder kā pagaidu variants.
Plānā ir arī paredzēts palielināt energoefektivitāti. Autotransportā CNG dzinējs laboratorijās ir ar līdz 45 % augstu efektivitāti. Elektromotors ir ar 95 % efektivitāti. Ņemot vērā, ka TEC strādā ar 85+ % efektivitāti, tad, ja TEC izmanto gāzi, lai ražotu elektrību, tas ir energoefektīvāk par gāzes pielietošanu autotransportā. Pie tam, priekš TEC vajadzībām dabasgāzei nav jābūt tik specifiskai.
Uzlādēts viedoklis
Es personīgi nesaprotu iemeslu, kāpēc valstij vajadzētu iejaukties CNG izplatīšanā, ja ieguvumi, salīdzinot ar bezizmešu alternatīvu, ir tik mazi. Pat, ja šo infrastruktūru izveidotu, valsts mērķi, kas ir finansiāli saistoši, 2020. un 2024. g. netiktu sasniegti kaut vai tāda iemesla dēļ, ka adopcija nenotiktu pietiekami strauji. Tātad mērķus ar šo tehnoloģiju nesasniegt. Vismaz ne tikai ar to.
Ja LPG spēj samazināt izmešus par 16% un infrastruktūra jau ir vietā, kāpēc ir jāiegulda vēl vienā līdzīgā tehnoloģijā, kas ir tikai nedaudz labāka, vienlaicīgi ignorējot tehnoloģiju, kas ir ievērojami labāka? Starp citu, plānotais atbalsts ir 130 miljoni eiro, kas paredzēti infrastruktūrai, un vēl 120 miljoni, kas paredzēti izpētei.
Ja pieņem, ka valsts visiem iedotu 50% atbalstu jaunā e-up! iegādei, tad par šādu summu sanāktu vairāk kā 13’000 + 12’000 elektroauto. Šis gan nebūtu līdz galam racionāls valsts atbalsts, bet noteikti to naudu var pielietot labāk kā iegrūst tehnoloģijā, kas nespēs ne īstermiņā, ne ilgtermiņā uzlabot reālo situāciju.
Neviens arī nerunā par to, ka ražojot gāzi (un naftas produktus, kam gāze ir blakus produkts), tā ievērojamos apmēros tiek vienkārši izlaista apkārtējā vidē. Dažās publikācijās var lasīt, ka zudumi ir pat līdz 10 % lieli.
Kā mēs katrs varam samazināt SEG izmešus transportā? Pēc iespējas mazāk pārvietoties ar privāto transportu. Iedomājies, ja tu par 10% samazinātu savus braucienus, tad arī izmeši ir par 10% mazāk. Vai tiešām līdz veikalam, kas atrodas 2 krustojumus tālāk ir jābrauc ar mašīnu?
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Degvielu labāk ir dedzināt drošās vietās visefektīvākā veidā, elektrostacijās. Elektrība ir daudzkārt drošāka un tīrāka par CNG, dīzeli un benzīnu un tā nav jāpiegādā ne balonos, ne pa caurulēm. Tā pati izplatās gaismas ātrumā līdz patērētājiem, tikai ir jāieslēdz slēdzi. Ja elektrotīkls ir efektīvi noslogots, zudumi ir 2% robežās.
Elektrība ir daudz drošāka par naftas produktiem, skatīt Liverpool Echo Arena 2017.12.31. negadījumu, kur dīzeļdegviela dega ar augstu temperatūru, ātri izplatoties un nodedzinot ap 1300 auto.
Vispār valstij nebūtu jāatbalsta nekāds degvielas veids – ne LPG, ne CNG, ne elektrība, ne benzīns, ne dīzelis – mēs neesam tik bagāti lai varētu atļauties nodarboties ar pseidoekoloģiju. Ne jau par velti vidējais mašīnas vecums pie mums nu jau ir 14 gadi . Var naudu mest miskastē, lobējot elektrību vai CNG – tāpat tos pseidoeko mērķus sasniegt neizdosies, tāpēc labāk to naudu pietaupīt sodiem vai vienkārši tam visam likt virsū mīksto. Raksta autor, man palika tā interesanti – kurā firmā tu strādā? Lielais optimisms un krāsu sabiezināšana vajadzīgajā virzienā, kas ir vērojama katrā rakstā liecina ka esi labi pieslēdzies pie pseidoeko zaļās siles. Ļoti interesanti izlasīt ka TECa efektivitāte esot 85%, elektromotora vismaz 95%, un tas arī viss, kas saistās ar elektromobīli. Žēl ka gadījās piemirst ka elektromotoram arī ir lietderības koeficienta līkne – gan ar interesantu formu, bet tāpat to var darbināt ar benzīnnieka vai dīzeļa cienīgu lietderības koeficientu. Tas pats ar TECu – jā, ir 85% – pie noteikuma ka izdodas visu siltumu izlietot lai kaut ko apsildītu. Bet ja to siltumu nevienam nevajag un tas jālaiž gaisā – tad dīzelis ir ar lielāku lietderības koeficientu nekā TECs. Par pārvades zudumiem elektrotīklā arī izdevās piemirst… Pēdējā rindkopa ir patiesa – un tieši tāpēc elektromobīlim vajadzētu ļaut nomirt dabīgā nāvē, kā tas jau pirms simts gadiem izdarīja, nevis censties to uztiept cilvēkiem – jo tas kā reiz ir nišas transports kas domāts tieši priekš tā lai ar to brauktu uz tuvumā esošo veikalu vai darbu, un nevis lai ātri un ērti pārvietotos garus gabalus. P.S. Arī normālajām mašīnām lielāko daļu bremzēšanas var izveikt bez bremzēm – to sauc par bremzēšanu ar motoru. Es joprojām gribētu redzēt kā izskatās… Lasīt vairāk »
Kāpēc jāiegulda kādā enerģijas veidā? Lai veicinātu pāriešanu uz videi mazāk kaitīgu pārvietošanās līdzekli. Tirgus pats par sevi nepietiekami ātri mainās. Ja neesi dzirdēji par klimata krīzi, tad varbūt velti 10 minūtes sava laika tam nevis šīs lapas komentāru sadaļai.
Strādāju par front-end izstrādātāju.
Arī Iekšdedzes dzinējam ir koeficienta līkme. Nepiemirsti to. U.S. DoE norāda, ka elektroauto efektivitāte ir starp 74% un 94%, bet iekšdedzes dzinējam – starp 12% un 30%. https://www.fueleconomy.gov/feg/atv-ev.shtml
Tīkla zudumi pēdējos gados svārstās ap 5%.
Kāpēc lai ar elektroauto nevarētu ātri un ērti pārvietoties garus gabalus? Es dotu priekšroku vilcienam. Bet mani interesē tavs viedoklis.
Bremzes tiek lietotas… Ievērojami mazāk, bet tiek lietotas. Ar to ražotājs rēķinās. Nav dzirdēts, ka kādam bremžu sistēma saiet čupā no nelietošanas ne Kalifornijā, ne Somijā, ne Latvijā. Tas, ka nedaudz aprūsē diski gan ir fakts, bet tas pēc pāris bremzēšanas reizēm notīrās.
Es esmu dzirdējis par “klimata krīzi” – klimata biznesmeņu iztēles augli. Vispirms viņi biedēja ar globālo atdzišanu, pēc tam ar globālo sasilšanu, tad klimata pārmaiņām, bet nu jau ir “klimata krīze”. Pamācies vēsturi – reku pirms 1000 gadiem Grenlandē [tulkojumā “zaļā zeme”, tik tā vairs nav zaļa] dzīvoja cilvēki, kuri nodarbojās ar zemkopību, un tad viņi izmira, jo iestājās mazais ledus laikmets – tagad pēdējos pārsimt gadus zeme beidzot no tā mazā ledus laikmeta iziet, bet grenlandē joprojām nevar ar zemkopību nodarboties, lasīt, nav vēl nekas pietiekami uzsilis kā bija agrāk – kur ir krīze? Krīze būtu ja klimats ņemtos atdzist – tā tiešām būtu krīze. Bet nu pieņemsim ka tiešām ir krīze, un cilvēku izraisīta – kā teica Jimmi Akesson, “kāpēc mums jātērē zviedrijā zviedru nodokļu maksātāju nauda lai samazinātu izmešus lai citi citur varētu piesārņot vairāk?” Paskaties ko dara ķīna un citas valstis, kas uz šo “krīzi” neparakstās – tas ko eiropa uz savu cilvēku rēķina samazinās [ja vispār samazinās] ir spļāviens jūrā pret pārējo pasauli. Savādā kārtā arī pašiem “klimata krīzes” biznesmeņiem kaut kā nerūp samazināt savus izmešus – als gors dzīvo nevis pieticīgā mājā, bet lepnā villā, kur šis elektrību tērē par 10 amerikāņu ģimenēm [noteikti 50 latvijas ģimenēm], bet grēta tā vietā lai aizlidotu uz ņujorku, tur dodas ar luksusa jahtu, bet viņas komanda aizņem jūtami vairāk lidmašīnu sēdekļus nekā viņa viena pati aizņemtu. Nevarētu jau arī teikt ka elektromobīļi būtu kaut kādā veidā dabai draudzīgāki par parastajām mašīnām – tas ir tikai veids kā pārnest piesārņojumu ārpus pilsētām, ko tieši ķīna arī dara. Es ļoti labi zinu par iekšdedzes dzinēja lietderības koeficientiem. Dīzeļiem gan ir vairāk – var pat būt 40% un laikam pat… Lasīt vairāk »
Neņemšos Tev skaidrot, kāpēc zinātnieki par klimata krīzi runā jau kopš agrīnajiem 90-ajiem un kāpēc tikai tagad tas ir aizgājis līdz sabiedrībai. Nekad vēsturē nav bijis tik straujas temperatūras izmaiņas un tās ir saistītas ar cilvēka rīcību, kas ir ne tikai SEG izmeši, bet arī dabas resursu iznīcināšana. Ja Tu palasītu kaut vienu normālu zinātnisko rakstu, kas izskaidrotu šo, tad varbūt beigtu spriedelēt par to, kurš no tā iegūst dolārus, eiro vai rubļus…. Tanī brīdī, kad atradīsi kādu interneta rakstu, kas teiks tieši to, kas tev pa spalvai, atceries, ka tie paši, kas pirms pāris desmitgadēm teica, ka smēķēšana patiesībā ir veselīga, tagad skandē, ka klimata krīze ir fufelis. Ja Tev 97 arhitekti teiktu, ka pār tiltu iet nav droši, bet 3 teiktu, ka viss kārtībā, ja leksi uz vienas kājas, vai tu ietu pāri šim tiltam? ES ir trešā lielākais piesārņotājs pasaulē. ASV, lai gan nav parakstījuši Parīzes klimata vienošanos, jo vienam blondam mērkaķim patīk labāk naftas bizness, ir daudzas štatu iniciatīvas, kas ir pat stingrākas par Parīzes vienošanos. Kīna ļoti labi apzinās piesārņojuma sekas un arī mainās. It īpaši pēdējos gados. Viņi ir apturējuši lielāko daļu ogļraktuvju un ogļu TEC izstrādi un sāk slēgt tās ciet, aizstājot ar AER. Pat, ja būtu tā (bet tā nav), ka tieši tāds pats piesārņojums rodas no elektroauto elektrības ražošanas kā no iekšdedzes dzinēja izpūtēja, vienu skursteni regulēt ir vieglāk kā miljons izpūtēju. Plus, ir tiešām svarīgi dabūt piesārņojumu ārpus pilsētas. Kaut vai tāpēc, lai bērniem tas nebūtu jāelpo. Par 2k Tu dabūtu vecu automašīnu, kas ir padsmit gadus veca un kas būtu bieži jāved uz servisu. Jā, lietoto elektroauto tirgū vēl nav tādu cenu, bet saprotu, ka šie transportlīdzekļi ir vēl… Lasīt vairāk »
Kas, tavuprāt, ir “normāls zinātnisks raksts”? Tu tikai izlasi/izdzirdi klimata biznesmeņu skaļos saukļus, un pat necenšoties tajos iedziļināties [jo tas varētu likt aizdomāties/mainīt viedokli] tos atkārto 🙂 Reku viens rakstiņš par “97 arhitektiem” Par to, kad sāka runāt par “klimata krīzi”, esi palaidis garām gan nosaukumus, gan laiku – mani vēsture kā tāda interesē, tev tā noteikti nav stiprā puse – jau septiņdesmitajos rietumos mēģināja šūpināt cilvēkus ar ko tādu, biedējot ar “globālo atdzišanu”, deviņdesmitajos, jā, sāka runāt par “globālo sasilšanu”, salīdzinoši nesen, redzot ka šis arguments vairs neiet cauri [un visādas smagas prognozes viena pēc otras izgāzušās], sāka bazūnēt par “klimata pārmaiņām”, un nu, pašā pēdējā laikā ir radusies “klimata krīze”, par cik vajag mēģināt pasniegt tiešām esošas, vairāk vai mazāk dabiskas, klimata pārmaiņas par kaut ko katastrofisku. Un tā kā daudzi līdzšinējie argumenti kāpēc vajag pāriet uz dārgākiem resursiem un maksāt lielākus nodokļus, ir smagi izgāzušies, tad nu ir jauns, kuru tu tikko atkārtoji – “nekad nav bijušas tik straujas pārmaiņas” – bet nekad vēsturiski jau arī nav tās pārmaiņas tikušas reģistrētas – regulāri meteroroloģiskie novērojumi notiek vien pusotru gadsimtu… 🙂 “blondais mērkaķis” ir politiķis, kurš apzinās ka politiķa galvenais nolūks ir rīkoties savas valsts un savu vēlētāju interesēs – nevis šauru sava atbalstītāju loka interesēs. Neviens normāls cilvēks apzināti nebalsos par dārgāku elektrību, dārgaku transportu un lielākiem nodokļiem. Bet nu tāpēc jau visādas grētas ir vajadzīgas – lai to censtos panākt. Ja tevi tik ļoti uztrauc piesārņojums pilsētā – nedzīvo tur. Latvijas mērogā svarīgāk būtu rīgā un pierīgā esošos uzņēmumus un cilvēkus izkliedēt par pārējo, jūtami patukšoto, latviju tā lai rīgā un pierīgā iedzīvotāju skaits samazinātos uz pusi – tas automātiski atrisinātu piesārņojuma problēmas, sastrēgumus, pierīgas pārāk… Lasīt vairāk »
Diez kur palika mans komentārs… 🙂
Bet es vakar nejauši ieraudzīju rakstu, kurā redzams ar ko tu brauc. Tas visu salika pa vietām. Tu esi parastais mūsdienu klimata pārmaiņu aktīvists – kurš skaļi visus aicina glābt pasauli, jo nepieciešamā jostas savilkšana pašu neskar, vai skar niecīgi un/vai skaļi visus aicina savilkt jostas, bet pats īsti neko nedara. Tava spēļu mašīnīte, un tās mazie nobraukumi, to lieliski parāda – mašīnīte, kura manos parastajos braucienos prasītu vismaz vienu uzlādi, un kura parastu braucienu pie sievas radiem pārvērstu par garu un mokošu procesu ar 3-4 uzlādēm pa vidu. Bet tev, dzīvojot pilsētā, kurā ir sabiedriskais, un velosipēds tev arī ir, vajag mašīnu – tā vietā lai glābtu pasauli un samazinātu savus oglekļa dioksīda izmešus, atmetot domu par mašīnu un tikai ejot/braucot ar velosipēdu/ar sabiedrisko transportu – pa rīgu tāpat diez ko patīkami nav ar mašīnu braukt; ja man tur nāktos dzīvot, kratītos no mašīnām vaļā, jo tā ir vieta kur tikai ar velosipēdu vai tramvaju var braukt… Diez kāpēc klimata pārmaiņu aktīvisti nekad nav tie, kuriem šī pasaules glābšana smagi iešautu kājā, un kāpēc paši klimata pārmaiņu aktīvisti nevēlas dzīvot ja ne viduslaikos, tad vismaz deviņpadsmitajā gadsimtā, ko izraksta citiem? 🙂
Uh tī, cik daudz žults un personisku pārmetumu raksta autoram, kurš tevi nevienā brīdī personīgi necentās “nolikt”.
Laikam kāds eko frīks būs tev sāpīti nodarījis kaut kad dzīvē un tagad visa tā žults nāk uz āru :).
Ko sēsi, to pļausi, labāk būtu pamācījies saskarsmes komunikāciju, nevis gadiem tupējis garāžā pārlasot vecu autiņu, heitojot visus pārējos :D!
Nav ne vainas hobijiem, bet pašam iemācīties sarunāties ar cilvēkiem bez pārmetumiem un “a tu tāds, a tu šitāds” kā tādam bērnudārzniekam būtu arī bijis noderīgi.
PS. Komentārs vecs kā pasaule, bet parāda daļu “apgaismotās” publikas domu gājienu, kur, nespējot sagremot, ka nav viss balts vai melns, kompītis uzkarās un tad sākas pirkstu rādīšana un pārmetumi, visa zaļā mešana pār vienu kārti.
Lai veicinātu ‘zaļumu” un samazinātu savu eko pēdu, Tev nevis būtu jālieto personīgais elektroauto, bet jāizmanto sabiedriskais transports, taksometrs vai koplietošanas auto. Vēl labāk velo vai kājas.
Tos 250 milj. varētu izlietot kā atlaidi sab. transporta uzņēmumiem elektro autobusu iegādei.
CNG kā viens no lielākajiem trūkumiem ir tās sprādzienbīstamība, jo tiek glabāta daudz lielākā spiedienā. Mašīnai jābūt ir ideālā stāvoklī.
Paldies, papildināšu!
Bez šaubām ka jābūt ideālā stāvoklī – ja virsbūvei kādas švīkas, kāds lukturis ieplaisājis vai kāda bukse beigta – tūlīt tūlīt sprāgs!
Kā var šādas muļķības uzrakstīt? Apgalvojums no tās pašas tēmas, ko pamatā dzird par LPG – “spridzeklis uz riteņiem” utt. Balonam ir jābūt normālā stāvoklī – par CNG kompozītmateriālu baloniem neņemos spriest, cik ļoti saistoši tiem ir noteiktie derīguma termiņi – LPG baloniem ir 10 gadi, bet tikpat labi ietu daudz ilgāk. Sūce balonā neradīsies, pēc balona noteikti uzreiz ir elektromagnētisks vārsts [ja jau LPG tā ir noteikts, CNG noteikti ir tas pats], to vai tālāk nav kāda noplūde kontrolē vadības bloks, un pat ja būtu neliela noplūde [lielu pamanītu gan pēc patēriņa, gan šņākoņas, tomēr bik spiediens], tas neko neapdraudētu, ja vien nedarbina mašīnu noslēgtās telpās.