Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Gāzes baloni

Vai CNG ir jaunā dīzeļdegviela?

2019. gada 4. oktobris

Atjaunotajā Latvijas valsts plānā, kurā galvenais uzsvars ir uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, transporta sektorā dominē saspiestā dabasgāze. Vai tā tiešām spēj mazināt emisijas?

Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030. gadam ir politikas plānošanas dokuments, ar kuru tiek noteikti Latvijas mērķi un to izpildes pasākumi šādās nozarēs vai darbībās – siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums un oglekļa dioksīda piesaistes palielinājums, atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielinājums, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības nodrošināšana, enerģijas tirgu infrastruktūras uzturēšana un uzlabošana, kā arī inovāciju, pētniecības un konkurētspējas uzlabošana.

Transporta sektorā ļoti liels uzsvars tiek likts tieši uz CNG un tikai cita starpā pieminēti elektroauto. Tas atgādina situāciju pirms vairākiem gadiem, kad dīzeļdegvielu propogandēja, jo tai ir mazāks CO2 izmešu daudzums, noklusējot to, ka NOx un PM ir ievērojami vairāk.

Dīzeļdegvielas CO2 emisiju ietilpība [izteiktu CO2 tonnās uz TJ] ir par apmēram 7,3% lielāka nekā benzīnam un apmēram par 16% lielāka nekā LPG. Savukārt dabasgāzes CO2 emisiju ietilpība ir par 25,6% mazāka nekā dīzeļdegvielai.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizētā versija, 8) Transports (11.09.2019.)

Vienīgā vieta, kurā piemin elektrību kā risinājumu ir pie punkta “Veicināt naftas produktiem alternatīvu energoresursu izmantošanu”. Tanī rakstīts, ka elektroenerģija ir primāra, bet vienīgi dabasgāzei ir ierakstīti reāli rīcības plāni ar konkrētām summām.

Energoefektivitāti transportā var uzlabot, nodrošinot pāreju uz dažādām alternatīvajām degvielām, primāri elektroenerģiju, CNG/LNG, nākotnē arī ūdeņradi.

Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizētā versija, 8) Transports (11.09.2019.)
Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra
Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra. Avots: VARAM

CNG un LPG atšķirības

Lai arī abi minētie produkti ir gāzveida, tiem ir būtiskas atšķirības:

  • LPG ir sašķidrināta gāze, kas tiek glabāta pie 16-bar spiedienā, savukārt CNG ir saspiesta dabas gāze, kas tiek glabāta līdz 230-bar spiedienā.  Tātad, CNG tiek glabāts pie 12-14 reizes augstākā spiediena nekā LPG.
  • CNG gāze tiek ražota saspiežot dabas gāzi, savukārt LPG gāzi iegūst vai nu no dabas gāzes kondensāta nogulām, kur tā veidojas dabiskā ceļā, vai naftas pārstrādes procesā.

Saspiestās dabasgāzes priekšrocības

Ņemot vērā, ka dabasgāze izmaksā ievērojami lētāk kā nafta, tā pat ļoti saspiestā veidā ir lētāka. Ja CNG pērk “Virši A”, tad izmaksas uz 100 km pēc viņu aprēķiniem ir par aptuveni 27% zemākas, bet cena litrā ir par 18% zemāka.

Dzinēji, kas izmanto CNG ir par aptuveni 50% klusāki un izlaiž par 29% mazāk CO2, par 88% mazāk NOx un par 98% mazāk PM daļiņu, salīdzinot ar benzīna dzinējiem. Pie tam dabasgāzi var ražot videi draudzīgā veidā, piemēram, no atkritumiem.

Trūkumi

Lai neradītu lieku potenciālu sprādzienbīstamībai, mašīnai jābūt ir ideālā stāvoklī, jo CNG tiek glabāta ievērojami lielākā spiedienā par LPG. Ja tvertnē vai jebkur citur sistēmā būs sūce, tad pastāv liela iespēja to nepamanīt. Ja šķidrumam ir sūce, tad to var pamanīt pēc peļķes zem automašīnas.

Šobrīd Latvijā ir tikai viena vieta, kur var iegādāties CNG. Tātad infrastruktūra ir teju neeksistējoša. Saspiestā dabasgāze, sašķidrinātā dabasgāze un dabasgāze 2018.gadā Latvijā tika patērēta nelielos apjomos – 0,0045% no autotransportā izmantotā energoresursu apjoma.

Pat pašā lapā, kas reklamē CNG, ir rakstīts, ka tas ir (tīrākais) dedzināmais enerģijas avots. Tātad emisijas joprojām tiek radītas. Par 29% mazāk, nozīmē, ka joprojām ievērojams daudzums emisiju tiek radīts. Tas ir pieņemot, ka dabasgāze nākusi no videi draudzīga avota, bet, ja pieņem, ka dabasgāze nākusi no naftas pārstrādes, aina kļūst bēdīgāka.

Šobrīd Latvijā ar dabasgāzes ražošanu autotransportam nenodarbojas neviens uzņēmums, tātad tā ir jāimportē un iespējams nākotnē būs jāatbalsta uzņēmumi, lai to ražotu (atceramies, cik veiksmīgi gāja ar rapša audzēšanu priekš biodegvielas).

Salīdzinot ar elektrību

Visi zina, ka elektroauto (tie, kas nav hibrīdi) nerada izmešus. Vienīgais, ko var pieskaitīt pie piesārņojumu ir riepu un bremžu nolietojums. Bieži izskan arguments, ka tādēļ, ka jauda ir pieejama uzreiz, riepas nolietojas ātrāk, bet tas ir atkarīgs no tā, cik smaga ir labā pēda. Vienlaicīgi bremzes tiek lietotas mazāk, jo lielu daļu no bremzēšanas veic motors (rekuperācija).

Tātad elektroauto ir par 100% mazāk CO2, par 100% mazāk NOx un par 99.9% mazāk PM kā dīzeļa dzinēja līdziniekam. Arī izmaksas ir ievērojami zemākas. Satiksmes Ministrija noteica e-mobi tīkla cenu tā, lai tā būtu izdevīgāka par LPG. Pēc Virši A aprēķina, CNG patērē 3.50 €/100 km, lādējot mājās Nissan Leaf patērētu 2.38 €/100 km, bet lādējot ātrajā uzlādes stacijā – 3.33 €/100 km.

Jau šobrīd Latvijā ir 78 ātrās uzlādes stacijas un valsts ir apņēmusies uzstādīt vēl 80 stacijas un vēl būs daudzas privāti operētās uzlādes stacijas. Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021. – 2030. g. ir punkts, kurā ir rakstīts, ka būs 300 ātrās uzlādes stacijas līdz 2030. gadam. Tas ir neņemot vērā pusātrās un lēnās uzlādes iespējas.

Valsts atbalsts

Plānā ir vairāki atbalsta punkti, kas ir konkrēti paredzēti, lai veicinātu CNG izmantošanu transporta sektorā. Viens arguments par labu tam ir tas, ka esošos transportlīdzekļus var aprīkot ar attiecīgajām iekārtām, lai tās strādātu arī ar CNG, bet nezināmu iemeslu dēļ netiek minēts, ka tādā gadījumā efektivitāte zūd par apmēram 30%.

SEG ierobežošanas mēŗķu neizpildes sekas
SEG ierobežošanas mēŗķu neizpildes sekas. Avots: VARAM

Lai sasniegtu 10% AER transporta sektorā (2020.g. mērķis) vajadzētu, lai 8% būtu ar CNG (šobrīd ir ap 2%). Tātad 92’000 mašīnām jau nākamgad ir jābūt ar CNG un vēl vairāk, ja tie ir aprīkoti arī ar benzīna vai dīzeļa dzinējiem. Lai sasniegtu 14% AER (2024. g. mērķis) vajadzētu 137’000. Tas ir vērtējot tikai to, ka enerģijai jānāk no atjaunojama energoresursa. Ņemot vērā, ka SEG izmešiem līdz 2050. g. ir jābūt 0, tad CNG nav variants. Tas pat neder kā pagaidu variants.

Plānā ir arī paredzēts palielināt energoefektivitāti. Autotransportā CNG dzinējs laboratorijās ir ar līdz 45 % augstu efektivitāti. Elektromotors ir ar 95 % efektivitāti. Ņemot vērā, ka TEC strādā ar 85+ % efektivitāti, tad, ja TEC izmanto gāzi, lai ražotu elektrību, tas ir energoefektīvāk par gāzes pielietošanu autotransportā. Pie tam, priekš TEC vajadzībām dabasgāzei nav jābūt tik specifiskai.

Uzlādēts viedoklis

Es personīgi nesaprotu iemeslu, kāpēc valstij vajadzētu iejaukties CNG izplatīšanā, ja ieguvumi, salīdzinot ar bezizmešu alternatīvu, ir tik mazi. Pat, ja šo infrastruktūru izveidotu, valsts mērķi, kas ir finansiāli saistoši, 2020. un 2024. g. netiktu sasniegti kaut vai tāda iemesla dēļ, ka adopcija nenotiktu pietiekami strauji. Tātad mērķus ar šo tehnoloģiju nesasniegt. Vismaz ne tikai ar to.

Ja LPG spēj samazināt izmešus par 16% un infrastruktūra jau ir vietā, kāpēc ir jāiegulda vēl vienā līdzīgā tehnoloģijā, kas ir tikai nedaudz labāka, vienlaicīgi ignorējot tehnoloģiju, kas ir ievērojami labāka? Starp citu, plānotais atbalsts ir 130 miljoni eiro, kas paredzēti infrastruktūrai, un vēl 120 miljoni, kas paredzēti izpētei.

Ja pieņem, ka valsts visiem iedotu 50% atbalstu jaunā e-up! iegādei, tad par šādu summu sanāktu vairāk kā 13’000 + 12’000 elektroauto. Šis gan nebūtu līdz galam racionāls valsts atbalsts, bet noteikti to naudu var pielietot labāk kā iegrūst tehnoloģijā, kas nespēs ne īstermiņā, ne ilgtermiņā uzlabot reālo situāciju.

Neviens arī nerunā par to, ka ražojot gāzi (un naftas produktus, kam gāze ir blakus produkts), tā ievērojamos apmēros tiek vienkārši izlaista apkārtējā vidē. Dažās publikācijās var lasīt, ka zudumi ir pat līdz 10 % lieli.

Kā mēs katrs varam samazināt SEG izmešus transportā? Pēc iespējas mazāk pārvietoties ar privāto transportu. Iedomājies, ja tu par 10% samazinātu savus braucienus, tad arī izmeši ir par 10% mazāk. Vai tiešām līdz veikalam, kas atrodas 2 krustojumus tālāk ir jābrauc ar mašīnu?

Kārlis Mendziņš

Atrasts mētājamies pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Vai CNG ir jaunā dīzeļdegviela? 1

10
Komentāri

avatar
3 Komentāru pavediens
7 Pavediena atbildes
4 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
4 Komentāru autori
mshKādsKārlis MendziņšRaimonds Millers Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
msh
Viesis
msh

Vispār valstij nebūtu jāatbalsta nekāds degvielas veids – ne LPG, ne CNG, ne elektrība, ne benzīns, ne dīzelis – mēs neesam tik bagāti lai varētu atļauties nodarboties ar pseidoekoloģiju. Ne jau par velti vidējais mašīnas vecums pie mums nu jau ir 14 gadi . Var naudu mest miskastē, lobējot elektrību vai CNG – tāpat tos pseidoeko mērķus sasniegt neizdosies, tāpēc labāk to naudu pietaupīt sodiem vai vienkārši tam visam likt virsū mīksto. Raksta autor, man palika tā interesanti – kurā firmā tu strādā? Lielais optimisms un krāsu sabiezināšana vajadzīgajā virzienā, kas ir vērojama katrā rakstā liecina ka esi labi pieslēdzies pie pseidoeko zaļās siles. Ļoti interesanti izlasīt ka TECa efektivitāte esot 85%, elektromotora vismaz 95%, un tas arī viss, kas saistās ar elektromobīli. Žēl ka gadījās piemirst ka elektromotoram arī ir lietderības koeficienta līkne – gan ar interesantu formu, bet… Lasīt vairāk »

msh
Viesis
msh

Es esmu dzirdējis par “klimata krīzi” – klimata biznesmeņu iztēles augli. Vispirms viņi biedēja ar globālo atdzišanu, pēc tam ar globālo sasilšanu, tad klimata pārmaiņām, bet nu jau ir “klimata krīze”. Pamācies vēsturi – reku pirms 1000 gadiem Grenlandē [tulkojumā “zaļā zeme”, tik tā vairs nav zaļa] dzīvoja cilvēki, kuri nodarbojās ar zemkopību, un tad viņi izmira, jo iestājās mazais ledus laikmets – tagad pēdējos pārsimt gadus zeme beidzot no tā mazā ledus laikmeta iziet, bet grenlandē joprojām nevar ar zemkopību nodarboties, lasīt, nav vēl nekas pietiekami uzsilis kā bija agrāk – kur ir krīze? Krīze būtu ja klimats ņemtos atdzist – tā tiešām būtu krīze. Bet nu pieņemsim ka tiešām ir krīze, un cilvēku izraisīta – kā teica Jimmi Akesson, “kāpēc mums jātērē zviedrijā zviedru nodokļu maksātāju nauda lai samazinātu izmešus lai citi citur varētu piesārņot vairāk?” Paskaties ko… Lasīt vairāk »

msh
Viesis
msh

Kas, tavuprāt, ir “normāls zinātnisks raksts”? Tu tikai izlasi/izdzirdi klimata biznesmeņu skaļos saukļus, un pat necenšoties tajos iedziļināties [jo tas varētu likt aizdomāties/mainīt viedokli] tos atkārto 🙂 Reku viens rakstiņš par “97 arhitektiem” Par to, kad sāka runāt par “klimata krīzi”, esi palaidis garām gan nosaukumus, gan laiku – mani vēsture kā tāda interesē, tev tā noteikti nav stiprā puse – jau septiņdesmitajos rietumos mēģināja šūpināt cilvēkus ar ko tādu, biedējot ar “globālo atdzišanu”, deviņdesmitajos, jā, sāka runāt par “globālo sasilšanu”, salīdzinoši nesen, redzot ka šis arguments vairs neiet cauri [un visādas smagas prognozes viena pēc otras izgāzušās], sāka bazūnēt par “klimata pārmaiņām”, un nu, pašā pēdējā laikā ir radusies “klimata krīze”, par cik vajag mēģināt pasniegt tiešām esošas, vairāk vai mazāk dabiskas, klimata pārmaiņas par kaut ko katastrofisku. Un tā kā daudzi līdzšinējie argumenti kāpēc vajag pāriet uz dārgākiem… Lasīt vairāk »

msh
Viesis
msh

Diez kur palika mans komentārs… 🙂 Bet es vakar nejauši ieraudzīju rakstu, kurā redzams ar ko tu brauc. Tas visu salika pa vietām. Tu esi parastais mūsdienu klimata pārmaiņu aktīvists – kurš skaļi visus aicina glābt pasauli, jo nepieciešamā jostas savilkšana pašu neskar, vai skar niecīgi un/vai skaļi visus aicina savilkt jostas, bet pats īsti neko nedara. Tava spēļu mašīnīte, un tās mazie nobraukumi, to lieliski parāda – mašīnīte, kura manos parastajos braucienos prasītu vismaz vienu uzlādi, un kura parastu braucienu pie sievas radiem pārvērstu par garu un mokošu procesu ar 3-4 uzlādēm pa vidu. Bet tev, dzīvojot pilsētā, kurā ir sabiedriskais, un velosipēds tev arī ir, vajag mašīnu – tā vietā lai glābtu pasauli un samazinātu savus oglekļa dioksīda izmešus, atmetot domu par mašīnu un tikai ejot/braucot ar velosipēdu/ar sabiedrisko transportu – pa rīgu tāpat diez ko patīkami nav… Lasīt vairāk »

Kāds
Viesis
Kāds

Tos 250 milj. varētu izlietot kā atlaidi sab. transporta uzņēmumiem elektro autobusu iegādei.

Raimonds Millers
Biedrs
Raimonds Millers

CNG kā viens no lielākajiem trūkumiem ir tās sprādzienbīstamība, jo tiek glabāta daudz lielākā spiedienā. Mašīnai jābūt ir ideālā stāvoklī.

msh
Viesis
msh

Bez šaubām ka jābūt ideālā stāvoklī – ja virsbūvei kādas švīkas, kāds lukturis ieplaisājis vai kāda bukse beigta – tūlīt tūlīt sprāgs!

Kā var šādas muļķības uzrakstīt? Apgalvojums no tās pašas tēmas, ko pamatā dzird par LPG – “spridzeklis uz riteņiem” utt. Balonam ir jābūt normālā stāvoklī – par CNG kompozītmateriālu baloniem neņemos spriest, cik ļoti saistoši tiem ir noteiktie derīguma termiņi – LPG baloniem ir 10 gadi, bet tikpat labi ietu daudz ilgāk. Sūce balonā neradīsies, pēc balona noteikti uzreiz ir elektromagnētisks vārsts [ja jau LPG tā ir noteikts, CNG noteikti ir tas pats], to vai tālāk nav kāda noplūde kontrolē vadības bloks, un pat ja būtu neliela noplūde [lielu pamanītu gan pēc patēriņa, gan šņākoņas, tomēr bik spiediens], tas neko neapdraudētu, ja vien nedarbina mašīnu noslēgtās telpās.