Elektroauto vārdnīca

Mēs esam apraduši un sabiedrībā mums jau ir noteikti nosaukumi procesiem un agregātiem, kas saistīti ar automašīnām un to uzpildi. Elektroauto ir kaut kas jauns un tas nāk ar savu terminoloģiju.

AS “Latvenergo” tirdzniecības zīmola “Elektrum” uzlādes staciju atklāšanas pasākuma laikā Pauls Timrots uzdeva jautājumu Kasparam Cikmačam (“Latvenergo” valdes loceklis) par to, kāda ir lietotā terminoloģija. Šajā rakstā apkopoti tie termini, kas ir saistīti ar šo jauno sfēru.

Elektrība

Ja degvielu mēra litros un ar to bieži vien pietiek, lai saprastu par ko iet runa, tad, runājot par elektrību, nākas atcerēties fizikas klasi.

AC (maiņstrāva) – elektriskā strāva, kuras virziens (polaritāte) un stiprums elektriskajā ķēdē laika gaitā periodiski mainās. Mājsaimniecības rozetēs ir maiņstrāva.

A (ampēri) – arī Amp. Elektriskās strāvas stipruma mērvienība SI sistēmā.

Ah (ampērstundas) – elektrības daudzums, kas 1 stundā izplūst caur vadītāja šķērsgriezumu. BMW izmanto šo mērvienību, lai raksturotu savu elektroauto bateriju ietilpību.

DC (līdzstrāva) – elektriskā strāva, kas laikā nemaina savu virzienu (polaritāti) elektriskajā ķēdē.

kW (kilovats) – elektriskās jaudas mērvienība
(kW = V x A)

kWh (kilovatstunda) – izlietotās vai patērētās elektrības mērvienība. Visplašāk izmantotā mērvienība, lai raksturotu elektroauto bateriju ietilpību.
(kWh = V x A x h)

V (volti) – elektriskā sprieguma SI mērvienība.

Baterijas

Cietvielu baterija – nākamās paaudzes baterija, kas solās aizstāt mūsdienu litiju jonu baterijas un piedāvās daudz lielāku enerģijas ietilpību, mazāku svaru un mūžu.

Litiju jonu baterija – pašreizējie elektrotransportlīdzekļi, kuriem ir svarīga liela autonomija (100+ km) ir aprīkoti ar litiju jonu baterijas. To sastāvs atšķiras starp autoražotājiem, modeļiem un pat ražošanas gadiem. Šīm baterijām garantijas laiks tipiski ir vienāds un nereti pat lielāks kā pašām automašīnām.

Svina baterija – pirmās vairākkārt lādējamās baterijas. Salīdzinot ar litija jonu baterijām, piedāvā ievērojami mazāku energoietilpību, mazāku mūžu un lielāku svaru.

Automašīnas

Elektriskās automašīnas var iedalīt vairākās kategorijās un ar tām asociē dažas īpašības, kas nav citām mašīnām.

Akumulators – arī akumulatoru baterija. Skatīt baterija.

Autonomija – potenciālais nobraukums, ko var veikt bez nepieciešamības atjaunot enerģiju.

Baterija – arī bateriju paka. [šajā kontekstā] Vairākkārt uzlādējama ierīce, kurā ķīmiskas reakcijas rezultātā rodas elektroenerģija, tādējādi baterija ir ķīmiskais elektrības avots.

BEV (battery electric vehicle) – elektroauto, kas enerģiju uzglabā tikai baterijās.

Bezizmešu transportlīdzeklis – transportlīdzeklis, kas nerada izmešus tā lietošanas vietā.

Elektroauto – tas pats, kas elektrotransportlīdzeklis, bet domāts automašīna.

Elektromobilis – skatīt elektrotransportlīdzeklis .

Elektrotransportlīdzeklis – transportlīdzeklis (tipiski automašīna), ko darbina viens vai vairāki elektromotori, izmantojot elektrisko enerģiju, ko uzglabā akumulatoru baterijās vai citās elektriskās enerģijas uzglabāšanas ierīcēs.

EV (electric vehicle) – skatīt elektrotransportlīdzeklis.

FCEV (fuel cell electric vehicle) – elektrotransportlīdzeklis, kas enerģiju uzglabā kurināmā elementā, tipiski ūdeņraža.

HEV (hybrid electric vehicle) – iekšdzedzes dzinēja transportlīdzeklis, kas aprīkots ar mazas ietilpības bateriju un mazas jaudas elektromotoru, lai uzlabotu efektivitāti. Baterijas uzlāde notiek, izmantojot iekšdedzes dzinēju un/vai rekuperāciju, un to nevar ārēji uzlādēt (pieslēgt pie lādētāja).

Hibrīds – skatīt HEV, PHEV vai REx.

ICE (internal combustion engine) – skatīt IeDz.

IeDz (iekšdedzes dzinējs) – iekšdedzes dzinējs (tipiski izmanto benzīnu, dīzeļdegvielu vai gāzi) vai transportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar to.

NEV (new energy vehicle) – tas pats, kas elektrotransportlīdzeklis, bet Ķīnā izmanto šo nevis BEV abreviāciju.

PHEV (plug-in hybrid electric vehicle) – automašīna, kas aprīkota ar iekšdedzes dzinēju un pietiekami liela izmēra bateriju un elektrisko motoru, lai veiktu lielas distances (tipiski 30+ km), izmantojot tikai elektrisko enerģiju. Šādi transportlīdzekļi baterijas uzlādē gan izmantojot rekuperāciju, gan izmantojot iekšdedzes dzinēju kā ģeneratoru, gan ir aprīkoti ar ārējās uzlādes iespēju (tipiski lēno, t.i., to var uzlādēt no mājsaimniecības rozetes).

Rekuperācija (reģeneratīvā bremzēšana) – [šajā kontekstā] elektroenerģijas atkopšana, izmantojot bremzēšanu. Tipiski elektriskais motors darbojas kā ģenerators, lai uzlādētu bateriju.

REx (range extended) – elektrotransportlīdzeklis, kas ir aprīkots ar papildus enerģijas avotu (tipiski iekšdedzes dzinējs), kas kalpo kā ģenerators, lai uzlādētu bateriju, ja tās uzlādes līmenis ir nepietiekami augsts.

Tīri elektrisks – skatīt elektrotransportlīdzeklis.

Uzlādējams hibrīds – skatīt PHEV.

ZEV (zero emission vehicle) – skatīt Bezizmešu transportlīdzeklis.

ZLEV (zero and low emission vehicle) – transportlīdzeklis, kas nerada vai rada līdz 50 g CO2/km lielus izmešus.

Uzlādes process

Ar uzlādes procesu arī asociējami vairāki jauni termini. It kā jau process ir līdzīgs tam, ko esam pieredzējuši DUS. Tomēr ir ļoti daudz atšķirību starp šiem procesiem.

Ātrā uzlāde – uzlāde (tipiski līdzstrāvas), kurā baterija tiek lādēta ar jaudu, kas ir vismaz 40 kW.

CCS spraudnis – jaudīgāka Type 2 (Mannekes) spraudņu versija, kas piedāvā arī līdzstrāvas uzlādi (45+ kW). Atzīts par Eiropas standartu.

CHAdeMO spraudnis – ātrās uzlādes spraudņa veids. Atzīts par Japānas standartu un sader ar Japānā ražotām elektriskajām mašīnām.

EVSE (electric vehicle supply equipment) – drošības protokols, kas nodrošina komunikāciju starp elektrisko transportlīdzekli un uzlādes staciju. To ievērojot, transportlīdzeklis saņem drošu elektroenerģijas apmaiņu.

J1772 – skatīt Type 1.

Lēnā uzlāde – uzlāde (tipiski maiņstrāva), kurā baterija tiek lādēta ar jaudu, kas ir mazāka par 11 kW.

Mannekes – skatīt Type 2.

Pusātrā uzlāde – uzlāde (tipiski maiņstrāva), kurā baterija tiek lādēta ar jaudu starp 11 un 45 kW.

Type 1 – lēnās uzlādes (1 fāze) spraudnis, kas ļauj uzlādēt bateriju ar līdz 7 kW jaudu. 1, jo bija pirmais, kas parādījās mūsdienu priekš elektroauto. Zināms arī kā J1772.

Type 2 – lēnās uzlādes (3 fāzes) spraudnis, kas ļāuj uzlādēt bateriju ar līdz 22 kW jaudu. Zināms arī kā IEC 62196.

Spraudnis – [šajā kontekstā] uzgalis, kuru ievieto elektriskajā automašīnā vai uzlādes stacijā.

Uzlāde – [šajā kontekstā] process, kurā baterija tiek papildināta ar elektroenerģiju.

Uzlādes stacija – vieta, kurā atrodas viena vai vairākas uzlādes ierīces. Līdzīgi kā degvielas uzpildes stacija.

Uzlādes vieta – vieta uzlādes stacijā, kurā atrodas stacionāra ierīce, kas nodrošina elektroenerģijas apmaiņas piekļuvi. Atšķir lēno, pusātro un ātro uzlādes staciju veidus.

Uzlādēts – 1) baterijas stāvoklis, 2) atsauce uz šo mājaslapu

Citi

AER – atjaunīgie (dažreiz, atjaunojamie) energoresursi

Bailes no autonomijas trūkuma (range anxiety) – [šajā kontekstā] bailes, ka elektriskais transportlīdzeklis nespēs veikt nepieciešamo distanci.

Bailes no uzlādes staciju trūkuma (charge anxiety) – [šajā kontekstā] bailes no tā, ka pa ceļam vai galamērķī nebūs uzlādes stacijas.

e-mobi – valsts elektrisko uzlādes staciju operators.

Elektrum – AS “Latvenergo” tirdzniecības zīmols. Kopš 2019. g. augusta savā pakalpojumu klātā piedāvā arī elektroauto uzlādi.

HES – hidroelektrostacija

TEC – termoelektrostacija

Tesla Supercharger – Tesla uzlādes staciju tīkls. Pirmā uzlādes vieta Latvijā ir paredzēta 2020. g. Rēzeknē.

VES – vēja elektrostacija

Ja ir vēl kāds ierosinājums, kā šo rakstu papildināt, raksti komentāros!