Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Satiksme

Pilsētas atvadās no automašīnām

2019. gada 1. oktobris

Lielpilsētas visapkārt pasaulei sāk izteikt sev mērķus būt klimatneitrālām. Viens no lielākajiem piesārņotājiem pilsētās ir automašīnas. Kā ar tām cīnīties?

Puse no mūsdienu cilvēkiem dzīvo pilsētās, bet līdz 2050. gadam paredz, ka 70% cilvēku dzīvos pilsētās. Jau šobrīd pilsētas ir atbildīgas par 80% no siltumnīcefektu izraisošām gāzēm (SEG) un tām ir jāsāk rīkoties, lai cīnītos ar klimata krīzes sekām un cēloņiem.

Sauszemes transports ir atbildīgs par 30% no piesārņojuma Eiropas pilsētās un pat līdz 50%, ja atdala tikai PM piesārņojumu. Tagad, kad līdz lēmējvarām fakti ir aizgājuši un viņi saredz gan veselības, gan ekonomiskos riskus, kas saistīti ar gaisa piesārņojumu, daudzas pilsētas ir nolēmušas ieviest mazizmešu vai bezizmešu zonas.

izplūdes gāzes

Šajās zonās ir liegts iebraukt transportlīdzekļiem, kas neatbilst noteiktiem kritērijiem. Šobrīd pārsvarā gadījumu tas nozīmē to, ka mašīnas ar Euro 5 vai labāku standartu ir atļauti, bet ir arī zonas, kurās atļauj tikai elektroauto un hibrīdus, kas spējīgi pārvietoties tīri lielus (30+ km) attālumus.

Piemēri

Viena šāda pilsēta ir Ģente (Beļģija), kas no 2020. gada aizliegs mašīnas, kam izmešu standarts ir zemāks par Euro 5. Aizliegums šobrīd ir pilsētas centrālajā rajonā, kas pēc Rīgas apmēriem būtu pielīdzināms kā lokam, kas stieptos no Daugavas līdz Juglai. Varēs iegādāties vienreizējas caurlaides un zonas iedzīvotājiem ir pieejamas subsīdijas, bet vispārīgi tas tiek darīts, lai veicinātu gaisa un skaņas kvalitāti pilsētas centrā. Ja brauc ar zonai neatbilstošu transportlīdzekli, bet vēlies tur nokļūt, tad jāizvēlas Park&Ride vai citu risinājumu.

Ģentes piemērs ir vēl maigs, Oksforda (Lielbritānija) plāno no nākamā gada ieviest divas zonas – vienā būtu ļauts iebraukt mazizmešu transportlīdzekļiem un otrā būtu ļauts iebraukt tikai bezizmešu transportlīdzekļiem. Šobrīd šis plāns ir nodots izskatīšanai. Šādu piemēru ir daudz. Par situāciju Vācijā var iepazīties šajā rakstā un par Francijas situāciju var iepazīties šeit.

Visi šie piemēri ir striktāki pret dīzeļdzinējiem kā benzīna vai dabasgāzes līdziniekiem. Eiropā vēl pirms dažiem gadiem tika ļoti uzsvērts, cik dīzelis ir labs, jo tas rada mazāku CO2 piesārņojumu, tika noklusēts no atbildīgo institūtu puses, ka tas rada ievērojami vairāk citas emisijas, kas ir tik pat vai vēl kaitīgākas veselībai. Mūsdienu benzīna dzinēji ir pievilkuši CO2 izmešu apmērus, bet joprojām izdala 2 reizes mazāk NOx un PM daļiņas kā dīzeļdzinēji. Ja vēlieties salīdzināt mašīnu izmešus, šī mājaslapa ir ļoti piemērota tam.

Latvijas situācija

Latvijai ar gaisa piesārņojumu šobrīd problēmas ir tikai Rīgā. Dome ir izteikusies, ka cer uz to, ka cilvēki būs pirktspējīgāki un pirks jaunākas mašīnas, kas radīs mazāk izmešus. Jau tagad ir skaidrs, ka par Rīgas piesārņojuma problēmām domā tikai VARAM, jo sods par to, ka kāda no Eiropas valsts pilsētām neizpilda savas saistības tiek piespriests valstij nevis pašvaldībai.

Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra
Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra. Avots: VARAM

Šobrīd pārkāpuma procedūra ierosināta tikai par viena noteikta diametra putekļu daļiņu atrašanos vidē – PM10. Tie rodas no transporta – riepām, izplūdes gāzēm, ražošanas, katlumājām, kravu pārkraušanas ostās u.c. Taču gaisā ir arī par tiem lielāki un mazāki putekļi un dažādas vielas, kas nav mazāk kaitīgas. Par tām taisnošanās Eiropas Komisijā vēl tikai priekšā. Piemēram, par slāpekļa dioksīdu NO2, kas pastiprināti izvirst no dīzeļdzinējiem. VARAM valsts sekretāra vietniece Alda Ozola Neatkarīgajai skaidro, ka pēc šā gaisa piesārņojuma parametra lieta pret Latviju nav ierosināta tikai tāpēc, ka 2016. gadā pilsētai piederošajā Valdemāra ielas gaisa monitoringa stacijā ietriecās mašīna, jauna stacija vietā nav uzlikta un attiecīgi trūkst korektu datu par Rīgu, ko nodot Eiropas Komisijai.

Avots: nra.lv

Acīmredzami, ka pašvaldībai nav aktuāli pievērsties šim tematam, ja neskaita pirmsvēlēšanu laiku, kad pat ieteicās, ka varētu prasīt samaksu par iebraukšanu Rīgā. “Pilsēta cilvēkiem” aktīvisti līdz šim ir sparīgi cīnījušies par to, lai vismaz kokus iestāda vairāk, bet Muras saimnieks plāno cirst tos vairāk nekā stādīt.

Starp Latvijas pilsētām Cēsis kopā “Zaļā Brīvība” ir uzsākuši ceļu uz tīru pilsētu ar akciju “Tīri.Labi”. Tomēr ir vēl tālu, lai ierobežotu transporta satiksmi. Šobrīd ir iespējams bez raizēm apbraukt apkārt pilsdrupām. Vienīgie ierobežojumi, ja tos tā var nosaukt, ir pasākumu laikā.

Elektrum uzlādes stacijas Uzvaras bulvārī
Elektrum uzlādes stacijas Uzvaras bulvārī

Kā ar elektroauto?

Ir skaidrs, ka elektriskie transportlīdzekļi nerada emisijas tur, kur tie brauc. Tādēļ Ģentes un Oksfordas risinājumi šo mašīnu īpašniekus neuztrauc. Tomēr ar laiku pilsētām būs jāpievēršas arī šiem transportlīdzekļiem, jo nav loģiski, ka tik lielu daļu no tām aizņem kustīgs objekts, kas 95% laika stāv uz vietas. Varbūt neaizliegs iebraukt pilsētā, bet atstāt privāto transportlīdzekli uz ielas noteikti sāks aizliegt.

Piemēram, Amsterdama plāno atbrīvoties no 11’000 stāvvietām pilsētā, aizstājot tās ar velojoslām, ietvēm un zaļajām joslām, līdz 2025. gadam. Rīgas rīcība gan ir pretēja, jo redz tikai īslaicīgo ieguvumu no maksas stāvvietām un ignorē ieguvumu, kas nāk ar lēnāku pārvietošanos nodokļu veidā no lokālajiem pakalpojumu un produktu sniedzējiem, nemaz nerunājot par iedzīvotāju veselību.

Kārlis Mendziņš

Atrasts pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Pilsētas atvadās no automašīnām 1

2
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
0 Pavediena atbildes
2 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
2 Komentāru autori
malvis_mArnis ET Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
malvis_m
Biedrs

Gentes zona ir figņa, tā attiecas uz centru tikai. Antwerpenei savukārt visai pilsētai ir šī pati zona. Pie tam Antwerpenei to ieviesa ātrāk 1 vai 2 gadus. Pēc tam Beļģijas flāmu puse pieņēma, ka šie noteikumi būs vienādi visam flāmu pilsētām un tos ievieš vienoti. Ari auto registracija viena. Standarti arī ir stingrāki kā Briselē. Tur vēl ar Euro4 varēs braukt līdz 22.gadam. Franču pusē pagaidām nekas nav dzirdēts par šo.
Bet te arī cits tirgus, katru gadu reģistrē jaunus 500k auto, LV ir ~15k. Ari elektro auto te uz ielām gana daudz redzu, jaunie Model3, etron, u.c. Ari velo ir ļoti daudz tieši elektro

Arnis ET
Viesis
Arnis ET

Ļoti aktuāls un precīzs raksts.
Precizējumi:
CO2 veselību neapdraud: ietekmē klimata pārmaiņas;
gaisa piesārņojuma normas tiek pārsniegtas, bez Rīgas, arī dažās citās Latvijas pilsētās