Rīgas būvvalde noteikusi principus “Latvenergo” elektroauto uzlādes punktu izvietošanai

Rīgas pilsētas būvvalde, izskatot AS “Latvenergo” ieceri par vairāku simtu elektroauto uzlādes punktu izveidi Rīgā, noteikusi principus, kas jāievēro šo uzlādes punktu veidošanā, aģentūrai LETA pavēstīja būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Ņemot vērā, ka jautājums skar visu Rīgas teritoriju ilgtermiņā un atbilstoši kompetenču sadalījumam starp Rīgas pašvaldības institūcijām ir nepieciešama dažādu struktūrvienību iesaiste, būvvalde nolēmusi aicināt Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteju, Satiksmes un transporta lietu komiteju un Publiskās ārtelpas un pilsētvides komisiju risināt jautājumu par elektroauto uzlādes tīkla attīstību.

Tostarp domes komitejās aicināts apspriest nepieciešamību izstrādāt koncepciju elektrotransporta uzlādes tīkla izveidei, kas ietver prasības punktu izvietojumam pilsētvidē – gan pilsētā, gan konkrētā vietā, piemēram, izvietojumu brauktuves daļā un esošo autonovietņu risinājumu pārskatīšanu, dizainu un pārvaldības modeli, kā arī iniciēt iesaistīto struktūrvienību diskusiju.

Lai virzītos tālāk ar šobrīd izstrādes stadijā esošo uzlādes punktu iecerēm, būvvalde aicinājusi “Latvenergo” saņemt Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes un Rīgas pilsētas arhitekta atzinumu par objektu lokāciju un vizuālo izskatu.

Tāpat būvvalde nolēmusi, ka uzlādes punktu izveidē jāievēro vairāki principi, tostarp nav pieļaujama uzlādes punktu izvietošana Vecrīgas teritorijas publiskajā ārtelpā, izņemot 11.novembra krastmalu un aptverošās ielas. Būvvalde rosināja meklēt citus risinājumus – brīvtelpās zem tiltiem, pazemes stāvvietās, pagalmos, tirgus laukumos kontekstā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta izvirzītām prasībām, piemēram, par iespēju netraucēti organizēt pasākumus 11.novembra krastmalā.

Būvvalde arī lēma, ka nav pieļaujama uzlādes punktu izvietošana pie ēkām, kas ir arhitektūras pieminekļi, un uzlādes punktu izveidē nav pieļaujama koku ciršana un zaļo teritoriju likvidēšana, tostarp ielas apstādījumu joslas vai ielas stādījumu joslas likvidēšana un jaunu cieto segumu izveide.

Uzlādes punktu izveidē būvvalde uzdeva “Latvenergo” ņemt vērā attīstības plānus un projektus katras ieceres teritorijai, tostarp izstrādes stadijā esošā dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” trases teritorijas lokālplānojuma risinājumus un pilsētas veloinfrastruktūras attīstības plānus.

Vienlaikus būvvalde nolēma, ka ielu sarkano līniju ietvaros var paredzēt tikai īslaicīgas lietošanas būves, lai ielas pārbūves gadījumā tas varētu tikt demontētas vai pārvietotas.

Tāpat uzlādes punktu izveidē būvvalde uzdeva nesamazināt esošo gājēju ietvju platumu bez gājēju plūsmas analīzes veikšanas, kā arī veidot risinājumus, kas nepārtrauc gājēju plūsmu. Nav pieļaujama uzlādes punktu izvietošana vietās, kur autostāvvieta ir uz ietves.

Uzlādes punktu izvietošanas risinājumus būvvalde uzdeva izstrādāt kontekstā visam ielas posmam ar mērķi vidi nepieblīvēt ar dažādiem elementiem un veidot harmonisku pilsētvidi.

Par katru uzlādes punkta izveides ieceri Rīgas pilsētas būvvalde uzdeva “Latvenergo” saņemt atzinumu no Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta, Satiksmes departamenta, SIA “Rīgas satiksme”, kā arī saskaņot ar inženierkomunikāciju turētājiem. Ja objektu plānots izvietot pašvaldības īpašumā esošā teritorijā, tad īpašumtiesību jautājumu jārisina ar Rīgas domes Īpašuma departamentu.

“Latvenergo” tirdzniecības zīmolam “Elektrum” ir 26 uzlādes pieslēgvietas, daļa no tām ir uzstādītas kopā ar sadarbības partneriem. Turpinot attīstību, līdz 2021.gada nogalei gan Rīgā, gan reģionu centros “Elektrum” kopā plāno izveidot vismaz 84 pieslēgvietas.

“Latvenergo” Elektrotransporta uzlādes tīkla attīstītājs Ansis Valdovskis iepriekš norādīja, ka “Elektrum” sadarbojas ar zemes īpašniekiem, biroju centriem, tirdzniecības centriem, daudzdzīvokļu ēku projektiem, pašvaldībām un apkaimju biedrībām, lai izveidotu uzlādes tīklu, un ir gatavs sarunām ar jauniem partneriem.

Uzlādēts viedoklis

Zinot to, par cik vietām bija runa, ir maz ticams, ka runa bija par vairākiem simtiem uzlādes punktiem. No malas šis izskatījās, kā Latvenergo centiens vienā piegājienā izdarīt vairākas ieceres, bet būvvalde un saistītās puses gribēja parādīt savu spēku.

Ja daži argumenti liekas loģiski, tad citi liek pacelt uzacis. Piemēram, Vecrīgas teritorijas aizliegšana kā tāda. Iebraucot Vecrīgā pie Pulvertorņa, ir kā reizi normāla vieta, kur šādu ieceri realizēt.

Starp citu, runa bija par maiņstrāvas (AC) jeb lēnajām uzlādēm. Tieši tās pilsētvidē ir visloģiskāk izvietot. Lai cita valsts kapitālsabiedrība rūpējas par ātrajām uzlādēm.