Ar mežu atjaunošanu nepietiks

Jaunajā pētījumā kā labākais klimata pārmaiņu risinājums tiek uzsvērta koku atjaunošana, bet tā rezultāti ir jāinterpretē piesardzīgi.

Saskaņā ar jauniem pētījumiem pasaules mežu atjaunošana ir „labākais pieejamais klimata pārmaiņu risinājums”. Pētnieki apgalvo, ka ar mežu, kas plestos 900 miljonu hektāru platībā (aptuveni ASV lielumā) varētu uzglabāt līdz 205 miljardiem tonnu oglekļa, aptuveni 2/3 no tā, ko cilvēki jau ir izlaiduši atmosfērā.

Lai gan labākais risinājums, lai mazinātu piesārņojumu ir neizmantot fosilos kurināmos, joprojām būs jāatbrīvo atmosfēra no oglekļa dioksīda (CO₂), ja vēlamies globālo sasilšanu ieturēt zem 1,5° C. Ideja par mežu atjaunošanu liekas loģiska.

Kopš zemkopības uzplaukuma, cilvēki ir nozāģējuši 3 triljonus koku – apmēram pusi no Zemes kokiem. Jau 43 valstis ir apņēmušās atjaunot 292 miljonus hektāru mežu. Tā ir desmit reizes lielāka platība par Apvienoto Karalisti. Tomēr jaunais pētījums apgalvo, ka vajag vēl desmitkārtīgi lielāku platību.

Atjaunojot pļavas un mežus nākotnē var būt vieglāk, jo pasaule jau tagad kļūst par mežonīgāka. Tas var šķist pretrunīgi, ņemot vērā to, ka pasaules iedzīvotāju skaits līdz 2050. gadam pieaugs līdz 10 miljardiem, bet gandrīz 70% no cilvēkiem dzīvos pilsētās un pametīs lauku teritorijas, padarot tās piemērotas atjaunošanai. Eiropā no 2000. līdz 2015. gadam meža platības palielinājās par 2,2 miljonu hektāriem gadā un mežu platības Spānijā ir palielinājušās no 8% no valsts teritorijas 1900. g. līdz 25% šodien. To pašu gan nevar teikt par Latviju, kur Zemkopības Ministrija ļauj cirst aizvien jaunākus kokus un uzdāvināja 100 kailcirtes valsts simtgadē.

Milzīga mežu atjaunošana nav tikai sapnis un tas var dot reālu labumu cilvēkiem. Deviņdesmito gadu beigās Ķīnā vides pasliktināšanās kļuva kritiska, un milzīgas teritorijas atgādināja putekļu laukus no filmām. Tika ieviestas sešas drosmīgas programmas, kuru mērķis bija vairāk nekā 100 miljonu hektāru zemes apmežošana.

Grain for Green ir lielākā un pazīstamākā programma no tām. Tās iespaidā samazināja augsnes eroziju un stabilizēja vietējos nokrišņu daudzumus. Programma ir arī palīdzējusi mazināt nabadzību, veicot maksājumus tieši lauksaimniekiem, kuri atdeva savu zemi mežu atjaunošanai.

Vēl labāk, pētījums liecina, ka 900 miljonu hektāru meža atjaunošana neietekmētu pārtikas audzēšanu. Tas noteikti ir iespējams un ir saskaņā ar citām aplēsēm. Atjaunošana pat var attīstīt ražošanu no lauksaimniecības zemes, kā tas tika konstatēts Ķīnā, kad pēc mežu atgriešanās bija stabilāks nokrišņu daudzums un auglīgāka augsne.

Nav labu risinājumu bez emisiju samazināšanas

Būtu jābūt skeptiskākiem par to, cik daudz CO₂ 900 miljonu hektāru jauna meža var uzglabāt. Pētījums uzstāj, ka tas spētu uzglabāt 205 miljardus tonnu oglekļa, bet tas ir pārāk daudz salīdzinājumā ar iepriekšējiem pētījumiem vai klimata modeļiem. Pētījuma autori ir aizmirsuši oglekli, kas jau ir uzglabāts degradētās zemes veģetācijā un augsnē, kuru jaunie meži aizstās. Oglekļa daudzums, ko mežu atjaunošana varētu uztvert, ir atšķirība starp abiem.

Nobrieduši meži var uzglabāt daudz oglekļa, taču šī jauda tiek sasniegta tikai pēc simtiem gadu, nevis pēc pāris desmitgadēm no jaunā meža pieauguma, kā paredz šajā pētījumā. Jaunākais IPCC novērtējums liecina, ka jaunie meži līdz gadsimta beigām varētu uzglabāt vidēji 57 miljardus tonnu oglekļa. Tas ir milzīgs daudzums, un tas varētu absorbēt aptuveni vienu sesto daļu no oglekļa, kas jau ir atmosfērā, bet mežu atjaunošana ir jāuzskata par vienu no klimata pārmaiņu risinājumiem.

Pat ja sasilšana ir stabilizējusies pie 1.5°C, pētījums liecina, ka vienu piektdaļu no apmežošanai ierosinātās zemes var būt pārāk karsta jaunu mežu audzēšanai līdz 2050. gadam. Tomēr tas ignorē to, ka, palielinoties oglekļa dioksīdam atmosfērā, fotosintēze ir efektīvāka, kas nozīmē, ka augiem ir nepieciešams mazāk ūdens, līdz ar to augsne joprojām var būt produktīva augstākās temperatūrās. Šodien tropisko mežu vislielākais drauds ir cilvēku izraisītā izciršana un ugunsgrēki, ko cilvēki nespēj kontrolēt. Nevis augstākas temperatūras ietekme.

Atjaunojot teritoriju, kuras lielums ir pielīdzināms ASV, būtu milzīgs ieguvums vietējā vidē un tas uztvertu lielu daudzumu cilvēku radīto oglekļa emisiju. Tomēr tas neaizstāj šo oglekļa emisiju samazināšanu.

Pat tad, ja pasaule līdz 2050. gadam samazinās oglekļa emisijas līdz nullei, joprojām būs vajadzīgas negatīvas globālās oglekļa emisijas, lai CO₂ izvadītu no atmosfēras, lai stabilizētu globālo sasilšanu 1,5°C temperatūrā. Mežu atjaunošana ir būtiska, lai radītu negatīvas emisijas, nevis samazinātu oglekļa daudzumu, ko cilvēki joprojām ražo.

Masveida mežu atjaunošana darbojas tikai tad, ja tiek saglabāts un palielināts pasaules pašreizējais meža segums. Amazones lietus mežu – pasaules lielākā meža – izciršana ir straujāka kopš Brazīlijas jaunā labējā prezidenta nākšanas pie varas. Pašreizējās aplēses liecina, ka katru minūti tiek izcirsti futbola laukuma izmēra meži.

Tas nebūs viegli, bet sabiedrībai ir jāaizsargā meži, kas mums ir, un aizsargāt jaunus mežus pastāvīgi, lai neatgriezeniski saglabātu kokos izdalīto oglekli un no atmosfēras.

Avots: climatechangenews.com