Ceļojums no Milānas uz Sicīliju ar elektroauto
Kā izrādās Itālijā vislētāk īrēt ir elektroauto. Šajā gadījumā Renault Zoe. Ar to ģimene pavadīja ziemas brīvdienas Itālijā, veicot 3’300 km.
Kā izrādās Itālijā vislētāk īrēt ir elektroauto. Šajā gadījumā Renault Zoe. Ar to ģimene pavadīja ziemas brīvdienas Itālijā, veicot 3’300 km.
No Milānas uz Sicīliju un atpakaļ. Tāds bija Baibas Abelnieces ģimenes ceļojuma maršruts. Lai to paveiktu, četru cilvēku pārvadāšana ekonomiski izdevīgāk esot ar elektroauto. Konkrēti viņu gadījumā ar Renault Zoe.
Ģimene, kurā nav elektroauto, nenobijās no nezināmā. Tieši pretēji, viņi ar aizrautību gaidīja izaicinājumu, kas izvērtēs par piedzīvojumu. Jau pirmā diena nobīdīja no plāna. Plānoto 800 km vietā tika pieveikti 550 km un nācās atcelt viesnīcu, meklējot citu.
Ar laiku viņi piešāvās un izstrādāja plānu, kur braukt/lādēt/nakšņot, lai tas būtu interesantāk.
Uzlādes laikā ēdām, staigājām gar jūru, dzērām kafiju, piknikojām bērnu laukumiņā, sagaidījām vilcienus uz perona kādā mazā Romas piepilsētas stacijā, pirkām baklažānus vietējā tirdziņā un darījām daudz ko citu interesantu.
Ceļojumā tika veikti 3’300 km, iztērējot 600 kWh. No tā, ka uzlādes laiks prasījis 1-1.5 h var spriest, ka Zoe nebija aprīkota ar jaudīgāko uzlādes iespēju. Renault tikai ar jaunāko modeli, kas no 1. janvāra ir pieejams arī Latvijā, iepazīstināja Zoe ar līdzstrāvas (CCS) uzlādi. Līdz tam daži modeļi bija aprīkoti ar 45 kW maiņstrāvas (Type 2), bet lielais vairums ar 22 kW maiņstrāvas (Type 2) uzlādes iespēju.
Arī Latvijas Satiksmes ministrs pievērsa savu uzmanību šim stāstam ar komentāru “Interesanti, vai beigās tas tiešām sanāk EKONOMISKĀKAIS variants ?”. Šāds komentārs sekoju tamdēļ, ka par patērēto elektrību nebija jāmaksā. Izskanēja variants, ka vēlāk īres uzņēmums piestādīs rēķinu.
Secinājumi no šī ceļojuma bija sekojošie:
- Uzlādes staciju ir daudz
- Uzlādes stacijām vēlams būt vietās, kur ir ko interesantu darīt (ne tikai pie lielveikaliem, bet arī pie apskates objektiem)
- Latvijas pašvaldībām ir jāuzstāda sev pa uzlādes stacijai
- Piedzīvojums bija pozitīvs
Mūsu ziemas brīvdienu mērķis bija nokļūt Sicīlijā. Aviobiļetes uz Milānu bija iegādātas jau savlaicīgi. Lai nokļūtu plānotajā galamērķī, četriem cilvēkiem ekonomiskākais variants bija īrēt ELEKTROAUTO.
Vēl vairāk, tas izklausījās pēc izaicinoša un interesanta plāna – kur un kā lādēt, šosejas, tuneļi, lielceļa klaiņošana utml.
Tieši tā arī sanāca – ar piedzīvojumiem. Jau pirmajā dienā plānoto 800 km vietā nobraucām ap 550. Nācās atcelt viesnīcu un meklēt jaunu. Un tā viss notika ar nelielu laika nobīdi. Atpakaļceļu no Sicīlijas uz Milānu plānojām jau ar mazāk kilometriem dienā. Rezultātā mūsu bilance ar Renault Zoe (2018) – 8 dienās nobraukts ap 3300 km, iztērētas 600 kWh.
? Mūsu braukšanas režīms bija apmēram šāds. No sākuma ar vienu uzlādi 150 km uz šosejas līdz 130 km/h, pēc tam jau 200 km ekorežīmā (max 95 km/h, uz ātrgaitas šosejas šajā režīmā jūties kā reāls lūzeris), kam seko 1 līdz 1,5 h lādēšanas laiks. Un man likās, ka ātrā uzlāde ir 20 min?.
?Uzlādes laikā ēdām, staigājām gar jūru, dzērām kafiju, piknikojām bērnu laukumiņā, sagaidījām vilcienus uz perona kādā mazā Romas piepilsētas stacijā, pirkām baklažānus vietējā tirdziņā un darījām daudz ko citu interesantu. Pārsvarā uzlādes vietas ir pie lielveikaliem, kas besīja visvairāk. Tomēr to ir daudz. Kad iemanījāmies, uzlādes vietas izvēlējāmies pēc tā, ko tuvumā var darīt. Vasarā, kad nav auksts un tumšs, vispār būtu lieliski.
?️ Augstākā pilotāža bija sasniegta, kad meklējām viesnīcu, kas ir tuvāk uzlādes vietai, lai pa nakti var uzlādēt auto.
❗PĀRSTEIGUMS – infrastruktūra ir, bet mašīnas nav. Visās daudzajās uzlādes vietās kopumā redzējām vēl tikai vienu mašīnu lādējamies.
❗JOKS – otrā diena, pie uzlādes nekas nestrādā. Mūsu gaidīšanas laiks bija garāks, jo visā Itālijā nestrādāja uzlādes punkti. Tikmēr atradām slidotavu, kur bērniem paslidot.
?Ieteikums pašvaldībām! Dariet, ko variet, lai jūsu ciemā būtu elektroauto uzlādes vieta.
Nomainīt vārgāku kabeli pret ietilpīgāku nav nemaz tik briesmīgi – kabeļi vienalga laiku pa laikam jāmaina. Pievienot lēti rozetes arī iemācīsimies. Paliekot lētākām saules baterijām un izplatoties vēja stacijām strāvas būs vairāk. Nesanāks nekāds elektrotīkla kolapss. Katrā ziņā uzlabot elektropārvades tīklu ir daudz lētāk kā sabūvēt H2 stacijas vai tās pašas dabas gāzes stacijas, ko šobrīd cenšas lobēt, pie tam tur vajadzēs piegādes transportu, jo cauruļvadi būs neticami dārgi (no tiem arī tā gāze noplūst, noplūdušo gāzi grūtāk konstatēt kā noplūdušo naftu, bet CO izmešu aprēķinos šādi zaudēto gāzi neviens nerēķina – nav aplēses).
Savukārt ekoloģija – tāpat kā mēs esam lietotu dīzeļu lielvalsts, kļūsim arī par lietotu elektroauto lielvalsti, nekā briesmīga, nekas nav jāmācas.
Par akumulatoru novecošanos – agri vai vēlu ķīnieši sāks ražot standartizētus akumulatoru blokus, kurus tad varēs lietotos auto likt. Elektroniku akumulatoru sajūgšanai ar auto gan gatavos priekš katra modeļa atsevišķi, bet tās jau nav lielākās izmaksas, pie tam vienreizējas. Galvenais, lai tie auto nesarūs, bet arī tur mums jau ir roka piesista.
Tā ka nav man šaubu, ka pāriesim uz elektrotransportu, tikai jāstrādā uz priekšu, lai neiestrēgstam kādā šaurā vietā.
Nu nav tā pāreja no benzīnnieku uz elektroauto nekāda augstākā matemātika – ir neērtākas lietas, ir ērtākas, kā visur.
LV noteikti ka viss būs OK, jo
1) elektro nekļūs populārs ātri
2) mums ir salīdzinoši labs tīkls
Par gāzes noplūdēm – štatos vāc statistiku – piegādes tīklā vidēji līdz 9% izkūp gaisā – ir kur mazāk un ir kur vairāk. Un tās visas ir siltumnīcas efektu pastiprinošas gāzes.
Es par problēmu uzskatu ne tik daudz ražošanu kā akumlatoru utilizāciju ! Citādi mēs nevis drīz elposim vairāk CO2 bet dzersim vairāk smago metālu !
Utilizācija arī nav problēma. Izplūdes gāzu utilizācija nav pat teorētiski iespējama (esošos auto neaprīkosi, jaunos neviens netaisās), bet akumulatorus jau tagad var utilizēt, pārstrādājot līdz 90%, iegūstot materiālus nākamajiem akumulatoriem.
Akumulators nav plastmasas maisiņš, par velti neviens neizmetīs, pārdos pārstrādei, kā tagad notiek ar svina akumulatoriem.
Man prieks ka esi optimists, nezin kādēļ te pie mums tā “netīšām” nodeg riepu kalni un citādi atkritumi, par kuriem mēs patiesībā samaksājam diezgan lielu naudas summu lai tie tiktu savākti un pārstrādāti … tik tā nenotiek – naudu “iesūc nāsīs” bet pārstrāde nenotiek ! Bija brīdis kad no mums kaut kur Eiropā bija kas pērk visas tās drazas – laikam arī kāds apmaksāja kvantitāti ne pārstrādes kvalitāti – un pie mums radās bizness ar atkritumu eksportēšanu ( tagad gan pa lielam nosprādzis)
EV lietošana visticamāk ir saistīta ar paradumu maiņu. Ir ekstrēmāki un mazāk ekstrēmi braucamie. Bet priecājos, ka Baibas kompānija veselīgi pieņēma situāciju: “Uzlādes laikā ēdām, staigājām gar jūru, dzērām kafiju, piknikojām bērnu laukumiņā, sagaidījām vilcienus uz perona kādā mazā Romas piepilsētas stacijā, pirkām baklažānus vietējā tirdziņā un darījām daudz ko citu interesantu”.
Mans, kā EV lietotāja padoms: Ir jāizvēlas elektroautomobiļa akumulatora ietilpība, kas atbilst viņu ikdienas vajadzībām. Tad tālākos pārbraucienos ir jāmaina ieradumi, lūkojot pēc ceļiem ar ātrās uzlādes infrastruktūru un paredzot laika resursu akumulatoru uzlādei. Autiņi ir dažādi.
Šī ģimene tagad zina nianses 🙂
Personīgi ar Baibu esmu bijis nedēļu ilgā ceļojumā un, manuprāt, piedzīvojumi ir Viņai ierasta lieta. Baibu arī satiku ES mājas seminārā par energoefektivitāti un elektroauto.
P.S. Labi ka cilvēki uz to skatās pozitīvi – man personīgi pēc tādas piespiedu “plānu maiņas” gribētos to lūzni nolaist no augstas klints. 😉
Uz lietām var skatīties visādi. Vieniem tas ir piedzīvojums, citiem pārdzīvojums. Tiem otrajiem dzīvē iet grūtāk 😉
O jā šitās uzlādes vietu “brīvdienas” ir kaut kas nepārspējams, un ja vēl kaut kas sačakarējas ar uzlādes iekārtu- tad labo tik X zin cik ilgi, Krievijas gadījumā tas vispār ir kaut kas neaprakstāms.
Principā lai tas kaut cik veiksmīgi strādātu pašvaldībām ir jābūt gatavam plānam par to kur būs uzlādes vietas, lai tikko kā uzrodas uzņēmējs kurš grib – tā pretī uzreiz ir varianti kur, protams neaizliedzot arī pašam mēgināt noteikt biznesam pateicīgāko vietu. Varbūt pat biznesiem kas izīrē ofisus vai kam pašiem savi ofisi būtu labi informēt pašvaldību – ka ir gatavi iedalīt vietu uzlādes infrastruktūrai – tā lai to lietu var ar lieliem soļiem bīdīt uz priekšu. (Kā jau esmu rakstījis – man labāk patīk H2 variants, bet saprotu, ka H2 uzpildes stacijas uz katra stūra nesaliksi).
BTW – elektroinženieriem un elektriķiem būs liels pieprasījums !!!
Krievija vienmēr bijusi īpaša
H2 autiņu risinājums apmēram ir 3 reizes energoietilpīgāks un līdz ar to dārgāks par EV. Un H2 autiņi tāpat jau ir elektroautomobiļi, jo elektroenerģija ir tā, kas griež elektromotorus.
Papētīju un tiešām, lai elektrību pārvērstu par H2 un tad atpakaļ par elektrību process ir aptuveni 3x energoietilpīgāks. Tas nozīmē, ka €/km būtu aptuveni tik pat, cik iekšdedzes līdziniekam. Tas nozīmē, ka cilvēks parastais par to negribēs domāt. LPG, kaut gan ir lētāk kā benzīns/dīzelis, ir labs piemērs.
nenoliedzami H2 ir savas problemātiskas puses, bet ja visus auto elektrificētu, mums būtu arī daudz jaunu problēmu, piemeram ja vienā vietā mēģina lādēt 10 BEV ar ātro uzlādi vajag vai nu jaunu un jaudīgu tīklu, vai arī uzlāde notiks ar “slow charge” ātrumu. H2 joks tomēr ļauj izlīdzināt jaudu un uzpildes brīdī nav baigais pieprasījums pēc enerģijas.
Lētāk un energoefektīvāk ir izlīdzināt pieprasījumu ar baterijām.
Iespējams, tikai tad atkal kur grūst tās baterijas, jo citādi vai nu uzpildes stacija kļūst izmēros liela un ierīkojama ne katrā vietā vai par to jāuzņemas šefība tuvumā esošam uzņēmumam.
Bet ir vēl viens mīnuss – ja jau esoša BEV baterija ir uztasījuis handkapu ekoloģijas virzienā, tad vēl vairāk bateriju nekādi nesanāk labāk ekoloģijai ! Jā varbūt to var ofsetot “vecās” baterijas izmantošana, bet tad tādas vajag vismaz 2 utt. Kaut kā manās ausīs tas viss īsti ekoloģiski un praktiski neskan.
Baterijas ir dārgāk nekā pa taisno no tīkla. Tās pielieto gadījumos, ja elektrotīkli ir vāji (nepietiek jaudas) vai pašu ģenerētās enerģijas uzkrāšanai.
Doma, ka nepietiks elektrības ir mīts. Izrēķināju, ja 2019.gadā viss autotransports (vieglais + smagais) brauktu ar elektrību, tās būtu papildus tikai 3 TWh. Tas kopumā nesasniegtu pat bijušo Latvijas PSR patēriņu (10 TWh). Un par slodžu vienlaicību lietojiet attiecīgus koeficientus.