Sniegots ceļš

Ceļu sālīšana ietekmē saldūdens ķīmisko sastāvu

Kur gan paliek visa tā sāls, ar ko attīra ceļus no sniega un ledus? Kā izrādās ļoti lielā mērā tā sāls ieplūst upēs un ezeros.

Daudzi no mums tā arī nekad neiedomājas, kur nonāk tā sāls, ko kaisa uz ceļiem.

Kā izrādās tā ieskalojas upēs un ezeros, drastiski mainot ūdens ķīmisko sastāvu. Tas ne tikai ietekmē tos, kas dzīvo ūdenī, bet arī tos, kas dzer no šiem ūdeņiem (arī cilvēkus).

ASV pētījumā, kurā tika ietvertas 232 ūdenskrātuves, tika atklāts, ka 37 vietās bija ļoti paaugstināts sāls daudzums ūdenī – 50 gadu laikā tas bija palielinājies par 90%. To izskaidro gan ar tās kaisīšanu uz ceļiem, gan arī ar lietotajiem pesticīdiem tuvākajos laukos.

Marijlendas Universitātes pētījuma galvenais autors Sudžajs Kaušals stāsta:

“Daudzi cilvēki uzskata, ka, kaisot sāli uz ceļiem un laukiem, tā vienkārši tiek aizskalota un pazūd, bet tā uzkrājas zemē un gruntsūdeņos, ko pēc vairākiem gadiem izskalo ārā.”

Ir vairāki veidi, kā mazināt sāls ietekmi. Piemēram, pirms sāls kaisīšanas to saslapināt, lai tā pieliptu labāk vai izmantot maisījumus. Pētījums arī ierosina lietot sensorus uz ceļiem, lai nekaisītu tur, kur nav nepieciešams. Arī notekūdeņu sistēmas var ļoti palīdzēt.

Kāpēc nevajag ēst sniegu? Ne tikai dzelteno

Avots: iflscience.

Raksta autors: Kārlis Mendziņš

Kārlis Mendziņš
Atrasts mētājamies pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.

Komentāri

E-pasts netiks publicēts. Nepieciešamie lauki ir atzīmēti *