Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis elektroauto un atjaunīgās enerģijas pasaulē

Šķelda pie koģenerācijas stacijas

Dedzināt biomasu nav ilgtspējīgi, saka Nīderlande

2020. gada 23. oktobris

Nīderlandei pēc iespējas ātrāk vajadzētu pārtraukt biomasas izmantošanu koģenerācijas stacijās, Nīderlandes valdības padome apgalvo. Biomasa ir neaizstājams aprites ekonomikas resurss, taču tās sadedzināšana ir izšķērdīga.

Biomasai ir daudz priekšrocību, bet tās dedzināšana ir izšķērdīga un nav ilgtspējīga. 8. jūlijā šādu ziņu sniedza Nīderlandes valdības neatkarīgā konsultatīvā padome – “Sociālekonomikas padome” (SEP), kuras sastāvā bija uzņēmēji, darbinieki un neatkarīgi ekspertiem.

Ķīmijas rūpniecībā, celtniecības nozarē un lauksaimniecībā bioloģiskajiem materiāliem ir izšķiroša nozīme pārejā uz aprites ekonomiku. Tomēr ilgtspējīgi ražota biomasa nav pietiekami pieejama, lai turpinātu to izmantot siltuma vai elektroenerģijas ražošanai, kurai pastāv citas alternatīvas ar zemu oglekļa dioksīda un atjaunojamu enerģiju, teikts ziņojumā.

Attiecīgi būtu jāpārtrauc arī miljardiem vērtās subsīdijas, kas paredzētas biomasas sadedzināšanas iekārtām, padomdevēji saka, tomēr, izstrādājot pakāpeniskas pārtraukšanas plānu, aicinot veikt pasākumus, lai saglabātu “ieguldījumu drošību”, t.i., būtu jāpiešķir kompensācijas uzņēmumiem, kuri zaudē no pēkšņas bioenerģijas subsīdiju pārtraukšanas.

Šis ziņojums Nīderlandes valdībai ir jāņem vērā kā padoms, veidojot ilgtspējīgas attīstības plānu, ņemot vērā ES mērķi līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles emisijas. Gaidot valdības jauno politiku, Zviedrijas enerģētikas uzņēmums Vattenfall jau ir nolēmis atlikt plānotās biomasas rūpnīcas būvniecību Diemenā.

Vēl maijā Nīderlandes ekonomikas un klimata politikas ministrs Ēriks Vībs teica, ka biomasa ir būtiska, lai sasniegtu valsts mērķus atjaunojamās enerģijas un oglekļa emisiju samazināšanā.

Ja mēs vēlamies sasniegt klimata uzdevumu, mums pagaidām būs nepieciešama biomasa. No šāda koksnes atlikuma ir jāatbrīvojas, tāpēc labāk ar to labāk darīt kaut ko noderīgu.

Nīderlandes ekonomikas un klimata politikas ministrs Ēriks Vībs

Ē. Vībs uzsvēra, ka Nīderlandes elektrostacijās izmantotās granulas ir “koksnes atlikumi no koksnes rūpniecības”. Tieši tāpat kā saka par Latvijas koģenerāciju stacijām.

Ministra komentāri tika veikti pēc valsts stratēģiskās politikas analīzes institūta veiktā pētījuma vides, dabas un teritorijas plānošanas jomā (PBL), kas ir viens no galvenajiem SEP ieteikumos izmantotajiem avotiem.

Šajā pētījumā piedalījās 150 organizācijas un eksperti, kā arī tika izmantoti 400 ziņojumi, mēģinot sniegt uz faktiem balstītu ieskatu par biomasu. Sākotnēji PBL pētījums secināja, ka dažādas enerģijas ražošanas un izmantošanas formas nav salīdzināmas. “Nav vienas patiesības” par biomasas ilgtspējību, PBL pētnieks Barts Strengers teica vietējai raidorganizācijai, kad pētījums nāca klajā 8. maijā.

Valdība uzsvēra biomasas nozīmi valsts emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanā, taču vides aizstāvji iebilda, ka oglekļa samazināšana notiek tikai uz papīra – oglekļa emisiju aprēķini neatspoguļo realitāti, viņi apgalvoja.

Ko valdība domā, sakot, ka biomasa ir nepieciešama emisiju samazināšanai? Ja paskatās tikai no grāmatvedības viedokļa – jā. Bet, ja uzskatāt, ka biomasas dzīves cikls ir atjaunojams resurss, tad tas tikai palielinās CO2 emisijas un pastiprinās globālo sasilšanu.

Komentē Nīderlandes nacionālā federācija pret biomasas ražotnēm.

SEP pēdējais padoms ir ņēmis vērā šos iebildumus un tagad uzskata, ka koksnes granulu importēšana siltuma vai elektroenerģijas ražošanai netiek uzskatīta par ilgtspējīgu. Tagad galvenais jautājums ir par to, kas aizpildīs plaisu, ja bioenerģija netiks izmantota?

Bioenerģija pašlaik tiek uzskatīta par oglekļa neitrālu atjaunojamās enerģijas avotu saskaņā ar ES tiesību aktiem, un šobrīd tā veido gandrīz 60% no atjaunojamās enerģijas patēriņa ES, no kuras 96% tiek saražota Eiropā, norāda Eiropas Komisija. Nīderlandē biomasas īpatsvars atjaunojamos enerģijas avotos ir 61%, lai gan lielākā daļa no tā tiek importēta no citām Eiropas valstīm, piemēram, koksnes granulu veidā no Latvijas. No Latvijā ražotās elektrības, kas ir skaitāma pie atjaunojamās, 22% tiek ražota, izmantojot bioenerģiju.

SEP ieteikumā arī uzsvērts, ka biomasas pakāpeniska pārtraukšana nevar notikt uz klimata mērķu rēķina. Iztrūkumu nedrīkst aizvietot ogles vai gāze. Tas nozīmē, ka Nīderlandei būs vajadzīgs ievērojams daudzums papildu atjaunojamo enerģijas avotu – saules baterijas un vēja turbīnas -, lai kompensētu iztrūkumu.

Visā ES līmenī tiek pārskatīta biomasas ilgtspēja enerģijas vajadzībām. Eiropas Savienība savā atjaunojamās enerģijas direktīvas pēdējā pārskatīšanā, par kuru vienojās pirms diviem gadiem, pievienoja ilgtspējības kritērijus biomasas izmantošanai. Bet vides grupas ir brīdinājušas par neatbilstību starp ES bioenerģijas politiku un tās ilgtermiņa mērķiem klimata jomā.

Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas ietvaros, kas tika iesniegta 20. maijā, Eiropas Komisija paziņoja, ka tā pastāvīgi “vērtē ES un pasaules biomasas piedāvājumu un pieprasījumu un ar to saistīto ilgtspēju”, lai “labāk izprastu un uzraudzītu iespējamos klimata un bioloģiskās daudzveidības riskus”. Šis process ilgs līdz 2020. gada beigām, kad komisija publicēs šī darba rezultātus par meža biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā.

2021. gadā Komisija pārskatīs galvenos ES tiesību aktus, piemēram, ES Direktīvu par atjaunojamiem enerģijas avotiem, un Regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantojuma maiņu un mežsaimniecību, un iesniegs “darbības vadlīnijas” par jaunajiem ilgtspējības kritērijiem attiecībā uz meža biomasa enerģijai. Tas noteiks, vai meža biomasa juridiski tiks uzskatīta par oglekļa neitrālu un atjaunojamu enerģijas avotu vai nē.

Uzlādēts viedoklis

Atšķirībā no Nīderlandes, Latvijai nav jāuztraucas par šķeldu ipmortēšanu. Mēs pat eksportējam. Šī problēma no ekonomijas viedokļa mums atkrīt. Toties mums joprojām aktuāla ir ekoloģijas problēma.

Vajadzētu it īpaši izskatīt mazo koģenerāciju staciju kritērijus. Tām ir maigāki izmešu standarti nekā vidējām, kurām ir maigāki izmešu standarti nekā lielajām. Un vajadzētu izskatīt, vai biomasas stacijas vispār ir tiesīgas pretendēt uz OIK. Ir jau sen pierādīts, ka labākais, no piesārņojuma viedokļa raugoties, aiz bezizmešu AER ir gāze. Atsķirībā no Nīderlandes mēs gāzi importējam. Ekonomiskā problēma Latvijai ar nacionālās drošības jautājumu.

Es saprotu argumentu, ka siltumu visai Latvijai nevar nodrošināt ar Rīgas TECiem, bet mums valsts līmenī ir jāskatās uz lielo mērķi. Ar laiku TECus aizliegs un mums nav vispār nekādas alternatīvas iezīmētas. Kāds varbūt argumentēs, ka mūsdienu biomasas koģenerācijas stacijas ir daudz labākas, bet tās joprojām ir piesārņotājas. Mums ir jāvirzās uz “piesārņotājs maksā” politikas īstenošanu. Tas attiecas kā uz transportu, tā uz enerģijas ražošanu, tā uz lauksaimniecību un lopkopību.

#StopBurningStuff

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

Kārlis Mendziņš
balsojums
Raksta novērtējums
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Dedzināt biomasu nav ilgtspējīgi, saka Nīderlande 1
Pieraksties
Paziņojums no
guest
9 Komentāri
jaunākais
vecākais visbalsotākais
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
Valdis Vītoliņš

Biomasa par oglēm ir labāka tikai tik daudz, ka to nevar nodedzināt vairāk, kā izaug. Biomasas izmantošana ir enerģijas lupatlasība, kas sabojā milzīgas dabas platības.

Kokus daudz pareizāk ir izmantot efektīvai oglekļa sekvestrācijai, jo, atšķirībā no tehnoloģiskiem risinājumiem, tie neprasa daudz materiālu uzstādīšanai (precīzāk — iestādīšanai), un neprasa arī īpašu apkopi un uzturēšanu. Atšķirībā no tehnoloģiskiem risinājumiem, lai arī šāda oglekļa sekvestrācija aizņem lielas platības, šīs platības ir patīkamas cilvēkiem un citai dzīvībai.

Jo vairāk valstu arvien lielāku daļu enerģijas iegūs no vājiem, izkliedētiem enerģijas avotiem, jo skaidrāk tās sapratīs, ka vienīgais ekoloģiskais un uzticamais enerģijas avots ir kodolenerģija.

Arnis Bergs

Kodolenerģiju var uzskatīt par ekoloģisku un uzticamu, līdz brīdim, kad jāmeklē vietu, kur uz ļoti ilgu laiku apglabāt AES tehnoloģiskos kodolatkritumus. Piem., cik zinu, Latvijā līdz pēdējam laikam nebija sakārtots Salaspils zinātniskais kodolreaktors:
“Lai virzītu ilgus gadus atlikto Salaspils kodolreaktora likvidāciju, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs izstrādājis jaunus iepirkumus. Pēc līdzšinējām neveiksmēm šoreiz plānots atdalīt projektēšanu un būvniecību atsevišķos konkursos. Lai arī reaktora darbināšanai paredzētā izlietotā kodoldegviela ar vilcienu tika nosūtīta uz Krieviju jau 2008. gadā, teritorijā joprojām ir piesārņotās reaktora konstrukcijas, kuras valstij ir pienākums noglabāt radioaktīvo atkritumu glabātavā ”Radons”, jo teju 60 gadu vecā infrastruktūra noveco, vērtē Radiācijas drošības centrs.” (LSM.lv 2020. gada 24. febr.).

Valdis Vītoliņš

Kodolatkritumi nav nekāda problēma.
Atšķirībā no indīgiem ķīmiskiem savienojumiem, kas var būt indīgi praktiski mūžīgi, tas, kas ir ļoti radioaktīvs, sabrūk ātri un vairs nav radioaktīvs. Tas kas ir radioaktīvs ilgu laiku, ir praktiski stabils (neradioaktīvs).
Meņģēšanās ar kodolatkritumiem tāpēc tāpēc, ka: 1) tie nav atkritumi, bet gan noderīgi izejmateriāli, kad ir pārstājuši būt stipri radioaktīvi, 2) normatīvi ir izstrādāti baiļu radīšanai, ka jebkura, pat nedaudz augstāka radioaktivitāte par dabīgo fonu, ir kaitīga. Šī politika neatbilst 80 gadu laikā uzkrātiem faktiem https://en.wikipedia.org/wiki/Linear_no-threshold_model#Controversy un patiesībā radioaktivitāte ir kā vitamīni un nelielas papildu devas ir noderīgas https://en.wikipedia.org/wiki/Radiation_hormesis.
Konkrēti Latvijā, manuprāt, šo paranoju pret radioaktivitāti izmanto, lai “apgūtu naudu” — veiktu it kā ļoti “kritisku” un “bīstamu” darbu, ko patiesībā varētu nedarīt, vai arī darīt daudz vienkāršāk un lētāk.
Kodolenerģija ir vienīgais enerģijas ieguves veids, kurā pilnīgi visus atkritumus savāc un noglabā, jo to ir tik maz, ka to var izdarīt. Padomājiet, cik dārgi būtu citi enerģijas ieguves veidi, ja valsts izvirzītu tikpat stingras prasības atkritumu likvidēšanai arī tiem. Tad fosilā kurināmā stacijām būtu jāsavāc arī visi izmeši un jākompensē to radītās sekas klimatam, bet būtu jāapstrādā arī visi izmantotie materiāli saules gaismai, kas satur indīgus ķīmiskos savienojumus, un vējam, kas satur tālāk neizmantojamus kompozītmateriālus.

Valdis Vītoliņš

Saules gaismai un vējam atkritumu nav, bet enerģijas ieguvei no tiem ir.

Pēdējoreiz rediģēja 1 mēnesis atpakaļ Valdis Vītoliņš
Valdis Vītoliņš

Ja būs tāda iespēja, savā pagalmā ļaušu izvietot gan kodolspēkstaciju, gan radioaktīvo materiālu krātuvi. Vieta ir ierobežota un vairāk kā pāris MW stacijai, visticamāk, vietas nepietiks, bet radioaktīvo materiālu varbūt pietiks, lai ar tiem nokausētu sniegu no ceļa.

Arnis Bergs

Vācijas AES kodolatkritumus, tomēr, noglabāt ved uz Krieviju.

Valdis Vītoliņš

Vācija dara daudz ko tādu, kas ir izdevīgi Krievijai, un ko prātīgāk būtu nedarīt.

9
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x
()
x

Teksta kļūdas atskaite

Sekojošais teksts tiks nosūtīts mūsu redaktoriem: