Par attīstību iekšdedzes dzinējiem... Tie būtībā stāv uz vietas jau vairākus gadu desmitus. Ir formas faktors, bet efektivitāte nav palielinājusies, ja neskaita to brīdi, kad iepazīstina elektromotoru, lai tas palīdz mitigēt mīnusus.
Nu šito mērīšanos beigsim citādi teikšu ka elektromotors vismaz gadus simts nav nekā mainījies uz labo pusi. Iekšdedzes dzinēji ir pat ļoti mainījušies, bet to potenciālu tālāku attīstību bremzē divas lieals muļķības - pseido-eko-aktīvisms un naftas industrijas "bremzes", kas nav gatavi strādāt un attīstīt degvielas. Precīzāk tā - visi gribi iet pa vienkāršāko ceļu, un nokāst par samērā nevērtīgu braucošu kasti - kaudzi naudas.
Par attīstību iekšdedzes dzinējiem... Tie būtībā stāv uz vietas jau vairākus gadu desmitus. Ir formas faktors, bet efektivitāte nav palielinājusies, ja neskaita to brīdi, kad iepazīstina elektromotoru, lai tas palīdz mitigēt mīnusus.
Cik ir tie vairāki gadu desmiti? Sakarīgas tehnoloģijas benzīnniekiem paradījās pirms 30-35 gadiem, dīzeļiem 25-30. Attiecībā par "efektivitāte nav palielinājusies" - ir - bet ir palielinājies darbs, kas tiem motoriem ir jāizdara. Pirms 30 gadiem vidējais golfs svēra 900 kg - šodien diez vai būs mazāk par 1,4 tonnām. Pirms 30 gadiem Audi 80 svēra 1,1 tonnu - šodien A4 sver pusotru tonnu. Tā varētu turpināt par visiem modeļiem. Pie viena tās mašīnas ir palikušas lielākas, kas aerodinamiku neuzlabo, aprīkotas ar lieliem, platiem diskiem [daļēji svara, daļēji modes dēļ] kas rites pretestību neuzlabo, utt. Un tā nu mēs beigās nonākam pie fakta ka ja uztrauc oglekļa dioksīds, tad jāveicina deviņdesmito gadu mašīnu turēšana uz ceļiem, nevis otrādi, jo pārāk bieži tā laika mašīnas patērē mazāk nekā to šodienas pēcteči 🙂
Un jā, es teicu "sakarīgas tehnoloģijas", bet nu atšķirībā no dīzeļiem, kam attīstība kopš deviņdesmito gadu vidus ir bijusi tikai priekš atgāzu normām [kā rāda vīlētu ķīseļu entuziasti, arī ar siksnas piedzītu sūkni no veca 1.9 TDI var izžmiegt 200 un pat 300 zs] , benzīnniekiem kopš astoņdesmitajiem vēl ir parādījusies tiešā iesmidze dažādās formās, mīnuss ja gribas lietot gāzi, pluss ja var atļauties ieliet benzīnu, jo, piemēram, tie paši BMW N sērijas motori litru ekonomijā diži neatpaliek no dīzeļiem.
https://www.cobaltinstitute.org/desulphurisation.html
Kā izrādās lielākā daļa kobalta mūsdienās tiek izmantots vienreizējā procesā, ko sauc par degvielas attīrīšanu.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
šajā gadījumā stāsts ir par to ka velomobīlis, būdams smagāks, bik lēnāk uzrāpsies kalnā [bet aerodinamikas dēļ visdrīzāk ne lēnāk par parastu velosipēdu], bet, būdams smagāks un ar stipri labāku aerodinamiku, jūtami ātrāk tiks lejā no tā kalna - cik lasīti velomobīlistu un gulošo velosipēdu braucēji, ātrumu braucot no kalna ierobežo tikai pārnesumi un braucēja bailes 🙂
Interesanta lasāmviela 🙂
https://www.cobaltinstitute.org/desulphurisation.html
Kā izrādās lielākā daļa kobalta mūsdienās tiek izmantots vienreizējā procesā, ko sauc par degvielas attīrīšanu.
Es nesaprotu - vai tu vienkārši lasi visu pa diagonāli, vai apzināti dzen sviestu? 😀 Otrais teikums tajā rakstā - "The use of cobalt in desulphurisation reactions represents the highest tonnage of cobalt use in the catalyst sector." Vienkāršā valodā izsakoties - no tā kobalta daudzuma, kas tiek izmantots dažādiem katalizatoriem, lielākais daudzums aiziet šiem pārstrādes iekārtu katalizatoriem. Bet pats tas kobalta daudzums procentos noteikti nav sevišķi liels. Lūk raksts, nepilnus trīs gadus vecs - https://techcrunch.com/2017/01/01/no-cobalt-no-tesla/ , citēju:"The battery industry currently uses 42 percent of global cobalt production, a critical metal for Lithium-ion cells. The remaining 58 percent is used in diverse industrial and military applications (super alloys, catalysts, magnets, pigments…) that rely exclusively on the material." - tātad, tas bija pirms trīs gadiem - ražotāji cenšas izmantot mazāk kobalta, bet akumulatorus jāražo vairāk, tāpēc šis pielietojumu sadalījums diez vai ir mainījies, ja ir mainījies, tad tikai ar lielāku daudzumu priekš akumulatoriem - tikmēr priekš dažāda veida katalizatoriem diez vai aiziet vairāk par 10-20 procentiem - pat ja būtu 20% - bik ir starpība - 20% priekš kāda miljarda mašīnu, un 42% priekš dažiem simtiem tūkstošu - labi, tajā procentā ielien arī telefoni un porķiki, pieņemsim ka no tā visa tikai 20% aiziet elektromobīļiem - tāpat nenormāla starpība. Ā, un vispār katalizatori - tie ir ne tikai priekš naftas attīrīšanas lai dabūtu degvielu, bet arī citiem procesiem, piemēram, plastmasas ražošanai...
https://www.washingtonpost.com/graphics/business/batteries/congo-cobalt-mining-for-lithium-ion-battery/?tid=lk_interstitial_manual_59 un tajā pašā laikā...
Un cik ilgs darba mūžs ir kobaltam baterijās? Cik ilgs darba mūžs ir kobaltam citur?
Par Kongo... Neviens normāls autoražotājs nevēlas sev neētiski iegūtu jebkuru ražošanas sastāvdaļu. + kobalts no Kongo nav pietiekami augstas kvalitātes priekš mūsdienu elektroauto baterijām. https://www.reuters.com/article/us-bmw-electric-cobalt/bmw-to-buy-cobalt-direct-from-australia-morocco-for-ev-batteries-idUSKCN1RZ1RK
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
Interesanta lasāmviela 🙂
Interesanta lasāmviela 🙂
https://en.wikipedia.org/wiki/Oil_spill
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
Visi tie stāsti par to, kā visi ražotāji cenšas iegūt no noteiktām valstīm izejmateriālus ir tāds pats buļļa sūds kā latvenergo solījumi pievadīt lādētājiem tikai elektrību no atjaunojamiem avotiem. Jā, elektrmobīļu ražotāji ņems un pirks no rūpnieciskām raktuvēm - nu nekas - telefonu un citu ierīču akumulatoru ražotāji, kuri tāpēc paliks bešā, pirks no kongo racējiem - gala rezultāts - tas pats, vienīgi vaininieki - pircēji - var sist pie krūtīm un apgalvot ka viņu sirdsapziņa ir tīra.
Attiecībā par naftas noplūdēm - pat ASV ar savām mašīnām un dzīvesstilu transportam iztērē tikai 70% no naftas produktiem, citur gan jau tā attiecība tuvojas 50% - nē un pasaki vēl ka tu plastmasu nelieto... 🙂
Attiecībā par "kobalta mūžs akumulatoros" - mūžs tam kobaltam jebkur ir atkarīgs no pielietojuma - tie paši industriālie katalizatori vienkārši nolietojas, un nevis kobalts tērējas darba procesā, līdzīgi kā dažādi katalizatori mašīnās, kuru mūžs nav pārāk prognozējams, jo atkarīgs no dažādiem faktoriem. Tāpat arī to akumulatoru var nobeigt diezgan ātri, vai nu lietojot, vai slikti apejoties ar to. Jebkurā gadījumā, katalizatoru var ielikt noliktavas plauktā un tur glabāt ilgi un tam nekas nenotiks - vai arī apstādināt ražošanu uz nenoteiktu laiku, un arī nekas nenotiks - ar akumulatoru būs stipri draņķīgāk... 😀
Tas nav buļļu sūds, jo Kongo nav vienīgā vieta, kur iegūst šo izejvielu. Tajā pašā Kongo ar rokām iegūst līdz 15%. Tātad 85% iegūst industriālā procesā. Auto, telefonu un citu bateriju ražotāji kopš tā viena vai diviem rakstiem pirms pāris gadiem ir boikotējuši neskaidras izcelsmes kobaltu. Piemēram, Samsung - https://www.samsungsdi.com/sustainable-management/sustainability/supply-chain-responsibility.html
Katalizācijas procesā kobalts kopā ar sēra veidojumiem izveido jaunus savienojumus.Tas ir vienreizējs process.
Atcerieties - nav tāda lieta, kā pašlādējošs hibrīds
ekoloģiskie ieguvumi jau nav vienīgie EV plusi. Ir vēl braukšanas bauda un ekonomiskie aspekti. EV tomēr pie noteikta nobraukuma ir lētāks par dīzeli.
Pareizi piemini "pie noteikta nobraukuma"... pašlaik braucu ar 8 gadīgu dīzeli (lai cik to neieredzētu, jo +/- līdzīga aprīkojuma un cenas lietotu benzīnnieku vienkārši nav). Pilsētas vajadzībai pietiktu ar max nobraukumu 10 000 km gadā. Cenu atšķirība jaunam mazās klases dampim (piem Peugeot e208) ar benzīnu un EV ir ap 12 000. Ar savu nobraukumu to nevaru "atsist" ne 5 ne 10 gados. Lai cik labprāt brauktu pa sabiedriskā joslu, bet, ja nelietoju bemaksas iespējas RS stāvvietās - nu nevaru nekādi sadārdzinājumu "atsist"
Tā kā bez kkādas atbalsta programmas tipiskie pilsētas braucēji ar mazu nobraukumu diez vai drīzā nākotynē pārorientēsies un EV
ja runājam par plusiem un mīnusiem, tad joprojām ir spēkā EV mīnuss - cena, to neviens nenoliedz, gaidam labākus laikus, cerams Jūs pelnīsiet vairāk nākotnē un EV būs lētāki - pieejamāki. Visi pārējie EV ir plusi.
p.s. pie 10 000km/gadā domāju ir jārēķina vai nesanāk lētāk un ērtāk izmantot sab transportu/ riteni / taksi/ citybee.
mans pamatdarbs ir IT - redzu kā viss attīstās, un cik daudz kļūdu tiek pieļauts. Tāpēc arī tas no malas izskatās kā pretrunas - no mana viedokļa nav pretrunu - cilvēki rada ļoti daudz kļūdu un dara daudz muļķību, tāpēc tehnoloģijas ir un tās pat ir jau lietojamas, bet lai iegūtu plašu pielietojumu, pie tam tā lai neapdraudētu sevi un citus - vēl vajag vismaz 20 gadus. Galu galā padomijā Staļina laikā jau bija šāds sapnis par vienu operatoru lauka malā kas vada baru traktoru.
Un kas 3 kārt apbēdina, ka ķīniešu sūdabrāļi mēgina ielauzties arī traktoru tirgos Eiropā pārpērkot ražotājus - mēs dabūsim kaudzi ar lētiem sūdiem agri vai vēlu.
offtopic:
cilvēki kļūdās daudz, tev taisnība, it sevišķi IT nozarē :).
Par citu tautu saukšanu par sūdabrāļiem es domāju tu varētu arī dabūt pa mizu kā minimums, ar tādu uzskatu te esi nožēlojams.
Ķīnā ir pieejamas visas visaugstākā labuma un kvalitātes uz vietas ražotas preces, tas ka mēs paši vedam šurp tikai lētos sūdus ir mūsu problēma. Principā dārgu labu preci nav vērts vest šurp, jo dārgi un labi paši mākam ražot.
offtopic beidzās.
vēl pie EV plusiem ir: elektrotīkls ir daudz izplatītāks, pieejamāks un vieglāk attīstāms kā degvielas stacijas.
te man būs savs droši nepopulārs viedoklis - lai brauktu droši ir jābūt iespējai gan kārtīgi uzspiest, gand nobremzēt. Tāpēc es izvēlos auto kas mierīgi iet ar 160 km/h un tiem vēl ir iekšā pacelt drusku virs tā. Un ir pāris gadījumi kad LV tas ir ticis izmantots, jo lēnbraucēji LV ļoti bieži ir vēl dranķīgāki braucēji kā tie kas brauc izteikti ātri (bet ne pārgalvīgi) !
un kāds šim ir sakars ar EV? trūkst EV kuri iet 160? Pat mans i3 iet 150 un pie tam no 140 uz 150 ceļ ļoti labi, tur nav jāspīdzina galiņš kā fosilajam, kurš pārkāpis pāri jaudas līknei.
Tā kā tas ir vēl viens pluss par labu EV.
Precizēsim šāda fīča ir visiem jauniem BMW, citām markām - kā kurai.
EV priekšsildīšana ir visām jaunām EV, nav tikai pirmās paaudzes vecajiem EV. Un tā priekšsildīšana ir vajadzīga tieši baterijai, un salons jau pieķerts kā bonuss klāt. Auksta baterija slikti lādējās un slikti atdod jaudu, bet arī aukstam fosilajam nav labi spert gāzi grīdā. Tā kā plus mīnus vienādas problēmas salīdzzinot ar fosiliem, tikai EV tas ir tehnoloģiski atrisināts iegūstot patīkamu komfortu kā blakusproduktu.
Jābrauc uz veici, caur aplikāciju ieslēdzu sildīt mašīnu, tā sildīsies arī kamēr būšu veicī, šī opcija ir visiem jauniem EV. Arī vasarā šis labi noder.
Kāpēc tas jādara, sevišķi vasarā - aiz rūpēm ka tu varētu izdalīt pārāk maz oglekļa dioksīda? 😀 Mašīnām ar iekšdedzes dzinēju uzsildīšana un priekšsildītāji ir vajadzīgi lai motoru ātrāk dabūtu līdz darba temperatūrai; auksts motors gan spēj normāli darboties, bet aukstam motoram liela slodze nav laba jo dažādas detaļas nav izpletušās līdz darba izmēriem un eļļa vēl ir bieza - elektromobīļiem, kam šāda problēma nav saistoša, nekādu priekšsildīšanu nevajag.
kā jau minēju, nekāds baigais zaļais no manis nesanāk, to daru jo es to varu, ir patīkami iekāpt atdzesētā mašīnā nevis nomirt pārkarsētā salonā.
Baterija tomēr ir jāsilda, rakstīju augstāk, bez sildīšanas piemēram vecais e-up pat pie mīnusiem nevar uzlādēties - pirmās paaudzes EV bērnu problēmas. Mana i3 auksta baterija pie -5C, ir ierobežota jauda uz kādiem 150zs vismaz 5 minūtes. Salonā gan pūš siltu principā uzreiz.
Spelling error report
The following text will be sent to our editors: