Kas ir jāzina par elektrisko automašīnu mājas uzlādi?
Pirms nopirkt vai izmēģināt uz vairākām dienām elektromobili, ir svarīgi noskaidrot, kā to var uzlādēt. Visbiežāk uzlāde notiek mājās. Kas ir jāņem vērā, lādējot mājās šos EX-kluzīvos transportlīdzekļus?
Viena no elektroauto priekšrocībām ir tā, ka tos var uzpildīt uzlādēt mājās. Ja mājās tas nav iespējams, ir ļoti liela iespējamība, ka darbā vai tuvu tam atradīsies kāda vieta, kur nolikt mašīnu, lai to uzlādētu. Tomēr jārēķinās, ka uzlādes ātrums nebūs līdzīgs ātro uzlādes staciju piedāvātajam.
Visupirms ir jāsaprot, ka teju visiem elektriskajiem transportlīdzekļiem līdzi nāk portatīvā uzlādes ierīce. Tāds ir arī lādējamajiem hibrīdiem. Protams, vienradžiem pašlādējošiem hibrīdiem, tādus nevajag, jo enerģija tiek iegūta no degvielas dedzināšanas.
Kad šī ierīce ir atrasta, uz tās var izlasīt informāciju par to. Parasti tur būs rakstīts, ka tā strādā ar 230 V un 10 A (2.3 kW) lielu jaudu. Ja jums mājās ir elektriskā tējkanna un tā nesit ārā korķus, tad variet būt pārliecināti, ka šis lādētājs der arī jūsu pieslēgumam. Citiem lādētājiem var būt norādīti citi ampēri, piemēram, 16 A, kas dotu 3.6 kW, vai 8 A, kas dotu 1.8 kW lielu jaudu. Zinot jaudu, var aprēķināt, cik daudz kilometru var ielādēt vienas stundas laikā.
Vidējais elektroauto patērē 16 kWh uz 100 km. Zinot to, var viegli aprēķināt, ka 2.3 kW uzlādes ierīce var sniegt 14.4 km vienas stundas laikā no mājas rozetes, 3.6 kW – 22.5 km, bet 1.8 kW – 11.2 km. Atšķirībā no tā, cik liels ir paredzētais maršruts, var arī attiecīgi aprēķināt, cik stundas ir nepieciešamas, lai uzlādētu tik, cik nepieciešams. Godīgi sakot, uzlādes ātrumus būtu daudz ērtāk rēķināt kilometros stundā kā kilovatos.
Latvijā uzstādītās ātrās uzlādes stacijas, kas ir atrodamas ik pēc 30 km pa visu Latviju, ir ar 50 kW jaudu, kas nozīmē, ka vidējais elektroauto tiek lādēts ar aptuveni 312.5 km/h lielu ātrumu. Citviet var atrast arī 150 kW un drīzumā būs arī 350 kW stacijas. Tās spēj lādēt ar attiecīgi 937.5 km/h un 2’187.7 km/h lieliem ātrumiem. Protams, ja elektroauto spēj tādu jaudu ņemt pretim. Hyundai Kona, piemēram, spēj lādēties ar 80 kW lielu jaudu, jeb 370 km/h, bet 2018. gada Nissan Leaf ar 240 km/h.
Starp mājas rozeti un ātrajām uzlādes stacijām ir vēl divi uzlādes veidi – paātrinātā uzlādes stacija (7 kW, jeb 43.85 km/h) un pusātrā uzlādes stacija (11 – 22 kW, jeb 68.7 – 137.5 km/h). Tomēr jārēķinās, ka tās prasa attiecīgu elektrības pieslēgumu. Sabiedrībā valda uzskats, ka tās ir ļoti dārgas, bet 600 € pie mašīnas cenas varētu nelikties dižs robs budžetā.
Lai gan informācija sākumā varētu likties mulsinoša, patiesās dzīves pieredze rāda, ka izteikti lielākā daļa uzlāžu notiek no privātajām uzlādes stacijām mājās vai darbā, kas pārsvarā ir tipiskās mājas rozetes. Mašīna jau tik vai tā 95% no laika stāv dīkstāvē, kāpēc gan lai tā netiktu tikmēr uzlādēta?
Ja nu tomēr tas viss joprojām liekas pārāk sarežģīti, iespējams, elektroauto nav domāts tev. Tad noskaties zemāk esošo Audi e-tron reklāmu.
Kā jau ar visa veida elektrības savienojumiem, ir jāpievērš uzmanība, lai netiktu bojāta rozete vai uzlādes kabelis.
Vai ETL ir iespējams uzlādēt no saules paneļiem mājās?
Protams, var, bet jārēķinās ar to, ka nevar pa taisno. Ja nu vienīgi apej mašīnas lādēšanas sistēmu. Parasti saules paneļi ar invertora palīdzību ir savienoti ar tīklu. Tādā gadījumā, ja saules enerģija ir uz attiecīgās fāzes no kuras lādē automašīnu, tad var lādēties no saules.
Labs piemērs ir Zappy uzlādes iekārta. To var ieprogrammēt, lai lādē mašīnu tikai no saules paneļiem.
Vēl ir Sono Motors, kas uz mašīnas ir salikuši saules paneļus pietiekamā daudzumā, lai varētu 30 km dienā iegūt.
Jā pašlādējošais hibrīds principā ir arī žigulis – akumulators pats uzlādējas un ja grib uzsākt braukšanu ar elektrību, tad atliek tikai ielikt pirmajā ātrumā un pagriest aizdedzes atslēgu – kustība tiks uzsākta pilnībā ar elektroenerģiju.