“Sadales tīkls” aprīkos ar saules paneļiem transformatorus

Laikā līdz 2026. gada maijam elektroenerģijas sadales sistēmas operators AS “Sadales tīkls” plāno ar saules paneļiem aprīkot līdz pat 700 uzņēmuma transformatoru apakšstaciju, lai saražotu to darbināšanai vajadzīgo elektroenerģiju un šādi mazinātu kopējās operatora darbībai nepieciešamās elektroenerģijas izmaksas. Aktivitāte tiek īstenota ar Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda atbalstu, tai paredzot finansējumu līdz 10,3 milj. eiro apjomā.

Aktivitāte notiek projekta “AS “Sadales tīkls” elektroenerģijas sadales sistēmas modernizācija” ietvaros. Pašlaik ir īstenots pilotprojekts, ar saules paneļiem aprīkojot divas transformatoru apakšstacijas Dobeles novadā. Jau tuvākajā laikā uzņēmums ar saules fotovoltu paneļu sistēmām sāks pakāpeniski aprīkot transformatoru apakšstaciju ēkas visā Latvijā. Primāri tam atlasīti divstāvu transformatori ar atbilstošām jumta konstrukcijām.

Šis ir nozīmīgs projekts, kas ilgtermiņā palīdzēs celt uzņēmuma energoefektivitāti un mazināt kopējās elektroenerģijas iepirkšanas izmaksas. “Sadales tīkls” visā Latvijā uztur elektrotīklu, kura kopējais garums sasniedz gandrīz 93 000 kilometru, un elektroapgādes pakalpojuma nodrošināšanai nepieciešami ļoti lieli elektroenerģijas apjomi. No tā lielāko daļu veido tehnoloģiskais patēriņš jeb zudumi, kas pēc fizikas likumiem elektrotīklā rodas enerģijas sadalīšanas procesā. Jau šobrīd Baltijas mērogā varam lepoties ar mazāko tehnoloģisko zudumu īpatsvaru, un transformatoru apakšstaciju aprīkošana ar saules paneļiem tos ļaus vēl samazināt! Mūsu aprēķini rāda, ka aktivitātes īstenošanas rezultātā varētu būt iespējams saražot līdz 2 gigavatstundām (GWh) elektroenerģijas gadā.

“Sadales tīkla” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Kopējais finansējuma apjoms, kas “Sadales tīklam” piešķirts no Atveseļošanas fonda, ir 41,9 milj. eiro. Ieguldot šos līdzekļus, plānots īstenot vairākas projekta aktivitātes ar mērķi stiprināt elektrotīklu, pilnveidot elektroapgādes pakalpojuma kvalitāti un efektivizēt uzņēmuma darbību. Tas ļaus sekmēt valsts tautsaimniecības konkurētspēju un pārstrukturēšanos uz klimatam draudzīgu energoresursu ražošanu un patēriņu. Citu projekta aktivitāšu vidū ir, piemēram, vidējā sprieguma elektrolīniju pārbūve un modernizācija, savu laiku nokalpojušo transformatoru nomaiņa, pieslēgumvietu izbūve publisku elektroauto uzlādes staciju attīstīšanai. 

Uzlādēts viedoklis

Ja plāno, ka saražos aptuveni 2 GWh, tad kopējā jauda varētu būt aptuveni 2,1 MW. Uz 700 apakšstacijām, tas nozīmē, ka 1 apakšstacija būs aprīkota ar 3 kW sistēmu. 10.3 miljoni uz 700 sistēmām, iznāk, ka vienas 3 kW sistēmas iegāde un uzstādīšana izmaksā ap 14 714 €. Ja vien ciparos kaut kur nav kļūda, liekas ievērojami vairāk nekā tirgū vidējais.

EKII lapā pieejamā publiskā informācija par saules paneļu uzstādītājiem liecina, ka dārgākais uzstādītājs vidēji prasa 1291 €/kW, kas pēc vienkāršas matemātikas spriežot šajā gadījumā būtu nevis 10.3 miljoni, bet gan 2.7 miljoni. Protams, apakšstacijām ir jāveic kādi pielāgošanas darbi, piemēram, jumta atjaunojums, bet tas diez vai ir 3/4 no visa finansējuma.

Lai nu kā, bet visām valsts un pašvaldību ēkām vajadzētu būt aprīkotām ar saules paneļiem (un vēlāk ar baterijām). Tas ir milzīgs neizmantotais potenciāls. Šis ir skaidrs piemērs, kurā 700 “mazi” jumtiņi kopā spēj pienest jaudu, kas ir pielīdzināma palielam saules paneļu parkam.