Swedbank: “Latvijā trūkst valsts atbalsta dabai draudzīgākiem auto”

Aizvadītajā gadā ievērojami augusi Baltijas iedzīvotāju interese vairāk pārvietoties ar videi draudzīgām automašīnām, tā liecina Swedbank Līzings dati. Kopumā ar Swedbank finansējumu pērn Baltijā uz ceļiem sāka ripot par 1166 videi draudzīgo auto vairāk, no kuriem lielākā daļa iegādāta Igaunijā (546), kam seko Lietuva (412) un Latvija (208).

Lai būtiski veicinātu iedzīvotāju un uzņēmumu autoparka nomaiņu uz jauniem, videi draudzīgākiem transportlīdzekļiem, Lietuvā un Igaunijā tam ir īpaši izstrādātas valsts atbalsta programmas. Tā, piemēram, Lietuvā valsts paredz 2000 eiro subsīdiju lietota un 4000 eiro subsīdiju jauna auto iegādei. Arī Igaunijā regulāri no valsts puses tiek izstrādātas īpašas atbalsta programmas, un pieprasījums pēc tām ievērojami pārsniedz piedāvājumu. Tas arī izskaidro, kāpēc kaimiņvalstis šajā jomā apsteidz Latviju.

Videi draudzīgo auto popularitāte Baltijā pieaug, un ir patīkami, ka aizvien vairāk iedzīvotāju izvēlas tieši šādu spēkratu iegādi. Kā rāda aptauju dati, divi no trim Latvijas iedzīvotājiem labprāt iegādātos videi draudzīgāku automašīnu, tomēr no šāda lēmuma attur salīdzinoši augstās cenas. Lai veicinātu šo auto pieejamību, Swedbank ir izveidojusi izdevīgākus aizņemšanās nosacījumus jaunu vai mazlietotu videi draudzīgu auto iegādei.

Taču Igaunijas un Lietuvas piemērs uzskatāmi apliecina, lai sekmētu ātrāku autoparka nomaiņu, neiztikt bez valsts atbalsta. Ņemot vērā, ka transporta nozare ir otrs lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Latvijā un rada vidēji 29% no kopējām emisijām, ir skaidrs, ka bez aktīvākas valsts iesaistīšanās šos rādītājus samazināt nebūs iespējams.

Sergejs Romaņuks, Swedbankauto finansēšanas jomas vadītājs

Saskaņā ar Swedbank datiem, videi draudzīgu automašīnu popularitāte Latvijā palielinās ik gadu. Šobrīd jau apmēram 7% no visiem līzingā iegādātajiem pasažieru transportlīdzekļiem ir hibrīdauto vai elektromobiļi.

Uzlādēts viedoklis

Igaunijā ir valsts atbalsts, Lietuvā arī, pat Rumānijā un Slovēnijā ir, bet Latvijā… Mēs esam teju vienīgā valsts Eiropā, kas nesniedz patiesu labumu elektroauto iegādes brīdī. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc lētākie elektroauto nemaz pie mums nav pieejami. Ja ir, tad krietni vēlāk kā citur. Piemēram, Renault Zoe, visdrīzāk, joprojām nebūtu pieejama, ja nebūtu Fiqsy iegādājušies 100 tādas.

Valsts skats ir aizmiglots ar kaut kādām atgāzēm ar tādiem skaistiem nosaukumiem kā CNG un biometāns, ko Eiropas Savienība pateica, ka tās ir pārejas posma tehnoloģijas. Tad nu mūsu bagātā valsts ir apņēmusies koncentrēties uz pagaidu risinājumiem nevis gala iznākumu.