Tuvā gatavībā ir 900 MW saules elektrostaciju jauda

0

Saules enerģija Latvijā attīstās ļoti strauji, un pašreizējie dati apliecina, ka nākotnē Latvija ar saules enerģiju būs nodrošināta vairākkārtīgi.

"AC/DC Tech" (publicitātes foto)

"AC/DC Tech" (publicitātes foto)

Saules enerģija Latvijā attīstās ļoti strauji, un pašreizējie dati apliecina, ka nākotnē Latvija ar saules enerģiju būs nodrošināta vairākkārtīgi.

Virsi Degviela Hvo Adsell Destop Mobile Giga 932x300
932x300 Uzladets Lv

Elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda (gan mikroģeneratori, gan elektrostacijas) triju gadu laikā pieaugusi aptuveni 9 reizes – no 17 megavatiem (MW) 2021. gadā uz gandrīz 150 MW patlaban. Papildus projektēšanas, izbūves vai jau nodošanas procesā pie elektroenerģijas sadales sistēmas operatora AS “Sadales tīkls” vien ir saules elektrostacijas ar kopējo ražošanas jaudu apmēram 900 MW, vēl lielāks rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms ir pie pārvades sistēmas operatora AS “Augstsprieguma tīkls”.

Saules enerģija Latvijā attīstās ļoti strauji, un pašreizējie dati apliecina, ka nākotnē Latvija ar saules enerģiju būs nodrošināta vairākkārtīgi. Taču izaicinošs būs jautājums par rīcību ar saražotās elektroenerģijas pārpalikumiem, kā arī jautājums par bāzes ražošanas jaudām, kas ar enerģiju sabiedrību nodrošinātu laikā, kad saule nespīdēs, forumā “AC/DC Tech 2023” akcentēja enerģētikas nozares eksperti.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars uzsvēra, ka gan pārvades, gan sadales elektrotīklam ir izšķiroša nozīme atjaunīgās enerģijas attīstībā.

Mums ir jārēķinās ar atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudu nepastāvību – tās jāintegrē kopējā energoresursu bilancē tā, lai sistēma kalpotu kopējam labumam, tautsaimniecībai, kopējai sabiedrības labklājībai. Izšķirošs ir jautājums par šo jaudu savietošanu ar citām ražošanas jaudām, arī jautājums par to, ko darīsim ar saražotās elektroenerģijas pārpalikumu, kā izmantosim enerģijas uzkrāšanas tehnoloģijas. Jādomā ilgtspējīgi – nedrīkstam pārinvestēties tur, kur šīs investīcijas nav nepieciešamas. Vēsturiski jau esam saskārušies ar šādām situācijām.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars

Starptautiskās Atjaunīgo energoresursu aģentūras (IRENA) tehnoloģiju un infrastruktūras vadītājs Simons Benmaraze (Simon Benmarraze) skaidroja, ka līdz ar atjaunīgo energoresursu (AER) ienākšanu elektroenerģijas sadales sistēmas operatoriem jāstrādā pie biznesa modeļu transformēšanas, piemēram, attīstot enerģijas uzglabāšanas risinājumus, un arī citos veidos.

Nodrošinot stabilu un drošu elektrotīkla darbību, elektrības sadales sistēmas operatori ne tikai sniedz nepieciešamo elektroapgādes pakalpojumu sabiedrībai, bet arī palīdz samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, nodrošinot izkliedēto ģenerāciju, balansējot piedāvājumu un pieprasījumu stabilai tīkla darbībai.

IRENA tehnoloģiju un infrastruktūras vadītājs Simons Benmaraze

2021. gadā, kad notika pirmais forums “AC/DC Tech”, kopējais elektroenerģiju pašražojošo mājsaimniecību skaits Latvijā bija apmēram viens tūkstotis. Trīs gadus vēlāk tie ir gandrīz 14 000.

Paralēli ļoti strauji aug sadales sistēmai pieslēgto saules elektrostaciju ražošanas jauda, un kā vēl nekad agrāk mums ir jāinvestē stiprā, stabilā elektroapgādes infrastruktūrā, ražošanas jaudu pieejamībā, un te ļoti būtiska ir ilgtspējīga plānošana. Vienlaikus jāuzsver, ka Latvijā esam ļoti fokusējušies uz saules enerģiju, bet jālūkojas plašāk – uz ilgtspējīgu kopējo energoresursu nodrošinājumu visa gada griezumā. Mūsu uzdevums ir informēt sabiedrību un lēmumu pieņēmējus par šiem izaicinājumiem, vienlaikus strādājot pie vienmēr nemainīgās prioritātes – elektroapgādes kvalitātes.

“Sadales tīkls” valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons

Arī Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jautājumos Dzintars Jaunzems aktualizēja jautājumu, vai enerģiju var saražot par daudz, un uzsvēra, ka, enerģiju ražojot, jāņem vērā piedāvājuma-pieprasījuma līdzsvars, pārinvestēšanās riski un citi aspekti. Papildus Latvijas Bankas pārstāvis akcentēja, ka katras personas enerģijas patēriņš nav tikai tas, ko uzrāda enerģijas skaitītājs.

Ļoti lēta enerģija ir viltus slazds, jo tad neesam motivēti domāt par patēriņa paradumiem un ietekmi uz vidi. Indivīdu enerģijas patēriņš ir tikai maza daļa, jo noteikts enerģijas apjoms ir patērēts arī katras mūsu ikdienā izmantotās preces un pakalpojuma izstrādes procesā.

Latvijas Bankas padomnieks enerģētikas un klimata politikas jautājumos Dzintars Jaunzems

Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!

0 0 balsojumi
Raksta novērtējums
Pieraksties
Paziņojums no
guest
0 Komentāri
Iekšējās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
0
Dalieties ar savām domām/komentējiet!x

Spelling error report

The following text will be sent to our editors: