Vai gāzes (LNG/CNG) kravas transportlīdzekļi samazina izmešus?

Vairāki automašīnu ražotāji apgalvo, ka kravas automašīnas, kas darbojas ar gāzi, nodrošina labāku gaisa kvalitāti un samazina siltumnīcefekta izraisošās gāzes salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu. Reālās pārbaudēs rezultāti ir pretēji.

Pārbaudes reālos apstākļos, ko pasūtīja Nīderlandes valdība, veica neatkarīga pētījumu organizācija TNO, lai salīdzinātu emisijas no dīzeļdegvielas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG, dažreiz saukta arī par LPG) kravas automašīnām. Lai gan pētījums ir par LNG nevis CNG, ko tik spēcīgi aizstāv Latvijas valdība, ka ir atveltījuši šim enerģijas veidam 1/4 miljardu eiro iekš Nacionālā Enerģijas un Klimata Plāna 2030, to, atsaucoties uz šo pētījumu, izmeši ir līdzīgi un daudzos aspektos CNG ir pat sliktāks kā LNG. CO2 un NMHC izmešu daudzums CNG ir nedaudz (~10%) mazāks par LNG, bet NOx, CO, CH4 un pārējie ir ievērojami lielāki.

Lēmumiem, ko mēs pieņemam 2020. gadā, ir jābūt saskaņā ar mūsu ilgtermiņa mērķiem. Lai sasniegtu siltumnīcefekta gāzu emisijas neto nulles līmeni līdz 2040. gadam, ES ir pakāpeniski jāpārtrauc visu fosilo kurināmo izmantošana. Lai gan bieži tiek apgalvots, ka gāze ir pārejas kurināmais, tas ir piesārņojošs enerģijas avots, kas grauj ES saistības klimata jomā, tāpēc nevienam fosilās gāzes projektam nevajadzētu iegūt Vispārējās intereses projekta statusu.

Climate Action Network Europe ES Gāzes koordinators Clime Ester Bollendorff

TNO pētījuma laikā tika pārbaudītas sešas 2013. gadā ražotās EURO VI dīzeļdzinēju kravas automašīnas un salīdzinātas ar trim EURO VI LNG kravas automašīnām, kas ražotas 2017./2018. gadā.

NOx

Pilsētā, LNG kravas automašīnas izdala 2–3.5 reizes vairāk NOx, salīdzinot ar dīzeļdzinēju ar zemāko testa rezultātu, un aptuveni par 1.5 reizi vairāk kā vidējais dīzeļdzinējs. Ja tiek izmantots biometāns (nevis fosilā gāze), tas nesamazina NOx emisijas, jo biometāna un fosilās gāzes kurināmā raksturlielumi ir aptuveni vienādi. Braucot kombinētajā ciklā (pilsētas, reģionālie ceļi, šosejas) LNG izdala 2-5 reizes vairāk NOx, salīdzinot ar dīzeļdzinēju ar zemāko testa rezultātu, un 0.4 reizes vairāk par vidējo dīzeļdzinēju.

Sīkās daļiņas

Kravas automašīnu ražotāji apgalvo, ka, izmantojot LNG, “daļiņu emisijas tiek gandrīz pilnībā novērstas” vai samazinātas par 95% salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu. TNO pētījums liecina, ka šie apgalvojumi ir pilnīgi meli nav patiesi un gāzes kravas automašīnas joprojām rada ievērojamu daudzumu sīko daļiņu.

SEG

Pārbaudītās LNG kravas automašīnas reģistrēja par 3–5% zemākas tiešās emisijas nekā dīzeļa kravas automašīnām ar zemāko testa rezultātu. Volvo sašķidrinātās dabasgāzes kravas automašīna ar tiešo iesmidzināšanu ar augstu spiedienu (HPDI) reģistrēja par 14% mazāk tiešo emisiju, salīdzinot ar pārbaudīto dīzeļdzinēju, kura SEG emisijas bija viszemākās. Tomēr gāzu ražošanas un pārvadāšanas laikā tvertnēs radītās emisijas ir vidēji par 26% lielākas kā dīzeļdegvielai. Transport & Environment (T&E) analīze rāda, ka, ņemot vērā pilnu izmešu ciklu, dzirksteļaizdedzes LNG kravas automašīnas klimatam ir sliktākas nekā dīzeļa kravas automašīnām, kurām testā bija zemākās vērtības, savukārt, salīdzinot ar HPDI gāzes kravas automašīnām atšķirības, ir nebūtiskas.

Izpēte un atbalsti

Latvija nav vienīgā, kas kaut kādā veidā atbalsta gāzes ieviešanu transporta sektorā. Eiropā kopumā ir paredzēti lielāki resursi, lai izpētītu gāzes potenciālu (17 miljoni €), kā tie ir bezizmešu tehnoloģijām (12 miljoni €).

Itālijā gāzei ir 99.5% akcīzes atvieglojums, salīdzinot ar dīzeļdegvielu. Arī Latvijā akcīze priekš LNG ir ievērojami mazāka – 83% zemāka par auto degvielas akcīzi. Šobrīd CNG akcīze vēl ir tādi pati kā degvielai, bet varam sagaidīt, ka tā tuvāko gadu laikā tiks samazināta, ticībā, ka tā ļaus mazināt transporta emisijas. Tikai nebojājiet Satiksmes un Ekonomikas ministru garastāvokļus ar šo pētījumu. Vēl jo vairāk tādēļ, ka VARAM abus ministrus aktīvi brīdināja NEKP 2030 izstrādes procesa laikā.

Lai gan tika pētīti kravas transportlīdzekļi, rodas jautājums, vai līdzīga situācija nav starp vieglajiem transportlīdzekļiem. Par to var izlasīt šeit.

Ar pilnu pētījumu var iepazīties šeit.

Gāzes industrijas atbilde

Dažas dienas pēc pētījuma publiskošanas, Dabasgāzes un biogāzes transportlīdzekļu asociācija (NGVA Europe) publicēja savus komentārus par to. Šajos komentāros katrs pētījuma aspekts ir apšaubīts. Piemēram, NOx emisijas ir nevis 5 reizes lielākas, bet tikai 2 reizes, vai arī tas, ka kopējās SEG emisijas ir līdzvērtīgas vai par 8% mazāk, salīdzinot ar dīzeļdzinēju. Var ticēt vieniem vai otriem, bet fakts paliek tāds, ka ne LNG, ne CNG nav bezizmešu enerģijas veids, pat ne mazizmešu. Vai ir vērts ieguldīt valsts līdzekļus šīs tehnoloģijas atbalstīšanā, ja pēc 30 gadiem ir jābūt klimatneitrāliem? It īpaši, ja citas tehnoloģijas piedāvā ievērojami labākus rezultātus.

Vispārējās intereses projektu sarakstā iekļauts arī Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana. Turklāt Latvijas valdība plāno veidot sašķidrinātās dabasgāzes terminālu, tādejādi vēl vairāk palielinot Latvijas atkarību no fosilajiem resursiem un samazinot atjaunojamo energoresursu konkurētspēju (siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai koģenerācijas iekārtās un katlu mājās Latvijā pārsvarā izmanto tieši dabasgāzi: 2018. gadā – 59,0 %). 2019. gadā Latvija apņēmās sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, līdz ar to nepieciešama iespējami ātrāka atjaunojamās enerģijas plašāka izmantošana, neveicot papildu ieguldījumus fosilo resursu infrastruktūrā.

Biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga