2025.g. sākums liecina, ka Latvija ir uz “elektroauto pārejas posma” sliekšņa

2025.g. 1. ceturksnis atklāj, ka Latvijas elektroauto tirgus ir atgriezies uz spēcīgas eksponenciālās izaugsmes ceļa, sasniedzot rekordlielu reģistrāciju skaitu.

Jau vairāk nekā 3 gadus Latvijā ir pieejams iegādes atbalsts, iegādājoties jaunu vai lietotu elektroauto, un pagājušajā gadā tas tika papildināts, to izsmēla šī gada sākumā, kad to atkal papildināja, sniedzot līdz pat 11 000 EUR atbalstu. Statistikā var manīt subsīdiju radīto agrīno burbuli, kas ļāvis skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, lai gan iepriekšējie ceturkšņi liecina, ka esam atpakaļ uz normālas eksponenciālās izaugsmes trajektorijas un elektroauto reģistrāciju skaits ir lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē.

2025.g. 1. aprīlī Latvijā bija reģistrēti 10 146 elektroauto (BEV) (+48%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 146 elektriskie autobusi (+25%), 312 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+35%), 52 elektriskie kvadricikli (+21%), 977 elektriskie mopēdi (+12%) un 180 elektriskie motocikli (+34%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 11 813 elektriskie transportlīdzekļi (+43%).

2025.g. 1. ceturkšņa elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

• BEV: 314 reģistrācijas (+15% YoY, 6% ceturkšņa reģistrāciju)
  • 598 lietoti
  • 22 vieglie kravas
• PHICEV*: 485 reģistrācijas (+329%, 10%)
• Kopā: 799 (+108%, 16%)

*PHICEV – (abreviatūra no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.

Iekšdedzes beigu sākums

Autoindustrijas krīze, kas iesākās 2020. gadā ar C-19, turpinājās ar pusvadītāju krīzi un krievijas iebrukumu Ukrainā, izskatās. ka beidzot ir pārdzīvota, lai autoindustrija sāktu apzināties, ka ir sākusies nākamā krīze – pieprasījums pēc iekšdedzes automašīnām ir piedzīvojis pīķi pirms vairākiem gadiem. 2018. gadā tika pārdots par 25% vairāk iekšdedzes dzinēju automašīnu nekā 2024. gadā (prognoze 2025.g. nav glaimojoša). 6 gadu laikā tika zaudēta 1/4 tirgus. Tikmēr elektroauto pieprasījums turpinās uz eksponenciālas izaugsmes līknes.

Stef Cornelis, @transenv:

"The sales of internal combustion engine cars (diesel & petrol) peaked in 2019. Since that year, ICE car sales in Europe declined (and they won't come back)."

Peak Combustion Is Behind Us


Trouble, or Opportunity for European Auto OEMs? pic.twitter.com/wGPzOraCyJ

— Felix Hamer • electricfelix (@electricfelix) March 19, 2025

Latvijā varam novērot novēlotu tendenci. Salīdzinot ar 2007. gada rekordu (30 800 vienības), tirgus apjomi ir gandrīz uz pusi mazāki. 2024. gads bija 2018. gada līmenī un, ja globālās tendences atspoguļosies arī Latvijā, varam sagaidīt, ka pīķis ir aiz muguras. Norietu arī pastiprina tas, ka šobrīd esam pārmaiņu procesā no iekšdedzes uz elektrisko piedziņu.

Šobrīd var novērot, ka subsīdijas bija izveidojušas kupri uz eksponenciālās izaugsmes līknes (skatīt augstāk), ko steidza bremzēt dažādās krīzes, ko piedzīvojām kopš to izsludināšanas. 2025. gada 1. ceturksnis ar 912 elektroauto (jaunu + lietotu) reģistrācijām ir rekorda ceturksnis līdz šim (trešais pēc kārtas, kas uzstāda rekordu). Vienlaikus var novērot, ka jauno elektroauto tirgošanas apjomi sāk atgūties, parādoties aizvien vairāk elektroauto, kas ir cenu kategorijā zem 30 000 EUR.

Liels izrāviens ir lādējamiem hibrīdiem (PHICEV), kas par spīti tam, ka Eiropā tiem ir lejupslīde pieprasījumā, Latvijā piedzīvo rekordpieprasījumu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to uzlādes spējas un iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi sāk sasniegt bateriju elektroauto līmeni, kāds tas bija 2012. gadā…

Ja paskatāmies vērīgāk elektroauto reģistrācijās, tad esam Latvijai tipiskajā situācijā, kurā lietotie auto ienāk lielākos apmēros nekā jaunie, kas liecina par lietoto elektroauto tirgus nobriešanu. Pieaugums kopš 2019.g. beigām bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām.

Ir vērts arī ņemt vērā, ka līdzīgi kā tas bija 2020. gadā, jauno elektroauto reģistrācijas tika mākslīgi bremzētas visā Eiropā līdz šī gada 1. janvārim, jo līdz ar 1. janvāri stājas spēkā jauni CO₂ emisiju limiti ražotājiem, kas ir stingrāki Attiecīgi ražotājiem pārdoto jauno elektroauto nozīme ir lielāka tagad, pēc dažiem mēnešiem, nekā tā bija iepriekš. Izņemot, protams, tiem, kuriem piedāvājumā nav neviena automašīna, kas radītu tiešās CO₂ emisijas.

Līdz ar ES lēmumu par iekšdedzes dzinēju mašīnu aizliegšanu no 2035.g., jaunajiem Euro 7 izmešu standartiem, kas stāsies spēkā šī gada 1. jūlijā, un stingrākiem automašīnu ražotāju emisiju standartiem, kas ir spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā šobrīd.

Pēc ACEA datiem 2025. gada pirmajos mēnešos (jan-apr) pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 15.3% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 7.9%, kopā – 23.2%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 58.5% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa no automašīnām bija mazākā vai lielākā mērā elektrificētas, teju katra 4. mašīna bija uzlādējama un katra 7. mašīna bija tīri elektriskā.

Ceturkšņa jaunpienācēji un līderi

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 14 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – Audi A6 e-tron, BYD ATTO 2, BYD SEAL, BYD SEALION, DongFeng MHERO 1, Ford Capri, Hyundai Inster, Lexus RZ300e, Lynk&Co 02, Opel Grandland, Peugoet e308, Renault Master, Škoda Elroq, Voyah Joy.

Šajā ceturksnī Tesla Model 3 ar 102 reģistrācijām nostiprināja savu līderpozīciju Latvijas elektroauto parka topā. Ceturkšņa otrs populārākais elektroauto bija Audi e-tron/Q8 e-tron ar 73 reģistrācijām, bet trešais ar 52 reģistrācijām bija Tesla Model Y. Ceturkšņa Top5 noslēdz Tesla Model S (44 reģistrācijas) un Nissan Leaf (43).

Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 63% tirgus, dīzelis – 19%, elektrība – 6% (16% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (2% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir nemainīgi bēdīga – dīzelis dominēja ar 93% tirgus, benzīns ieņēma 4%, elektrībai – 2.5% un gāze ir 0.8%.

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.

Prognozes

Tā kā esam pārkāpuši simboliskajam “1% no autoparka” slieksnim un simboliskajiem 10 000 skaitam, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem joprojām prognozē, ka 36 000 elektroauto būs starp 2027.g. un 2028. g.Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:

• Nemainīgs 52% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 76 500 (11%)
• Latvenergo – 60 000 (8% no autoparka)
• Eleport – 100 000 (14%)
• Neste – 72 000 (10%)
• Enefit – 16 000 (2%)
• Auto Asociācija – 72 000 (10%)
• Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14 400 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 68 000-137 000 (9%-19%)

Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 58 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 43 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies. Šo prognozi, iespējams, jau šogad pārsitīsim.

Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 17 788 elektroauto un Igaunijā ir 9109 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija ar 10 146 elektroauto starp Baltijas valstīm ir tieši pa vidu.