Eiropas Savienība plāno no 2025. gada aizliegt iekšdedzes automašīnu pārdošanu
Saprotot, cik liels piesārņotājs ir transporta sektors, kura izteikti lielāko daļu piesārņojuma rada tieši vieglais transports, Eiropas Savienība plāno ieviest striktākus izmešu standartus, būtībā aizliedzot iekšdedzes automašīnas, ieskaitot hibrīdus.
Sastrēgums, satiksme (Avots: Shutterstock)
Saprotot, cik liels piesārņotājs ir transporta sektors, kura izteikti lielāko daļu piesārņojuma rada tieši vieglais transports, Eiropas Savienība plāno ieviest striktākus izmešu standartus, būtībā aizliedzot iekšdedzes automašīnas, ieskaitot hibrīdus.
Kā ziņo Bild, Eiropas Savienība gatavojas jauna izmešu standarta ieviešanai, kas stātos spēkā jau 2025. gadā. Arī Eiropas trešais lielākais automašīnu tirgus Lielbritānija plāno pārskatīt savu benzīna un dīzeļdegvielas automašīnu tirgošanas aizliegumu un pārcelt to no 2040. gada uz 2030. gadu. Norvēģijā jau ir noteikts aizliegums tirgot jaunus iekšdedzes dzinēju aprīkotas automašīnas, ieskaitot hibrīdus un lādējamos hibrīdus, sākot ar 2025. gadu.
Transports ir viens no lielākajiem SEG emisiju radītājiem pasaulē. Tas, atkarībā no reģiona, ir pirmajā, otrajā vai trešajā vietā, atbildot par aptuveni 1/3 no SEG emisijām.
Eiropas aizliegums ietvertu stingrāku gaisa piesārņojuma likumdošanu, lai no 2025. gada atļautu tikai 30 mg/km kaitīgo slāpekļa oksīda (NOx) piesārņojumu (šobrīd no 60 mg benzīnam un 80 mg dīzeļdegvielai). Tas arī paredzētu, ka oglekļa monoksīda (CO) ierobežojumi tiek samazināti līdz 500 mg/km benzīna automašīnā (šobrīd 1000 mg/km) un līdz 100 mg/km dīzeļdegvielas automašīnām (šobrīd 300 mg/km). Tiek minēts arī jauns “Euro 7” standarts, kas aizliegtu arī sintētisko degvielu un biodegvielu.
Kā atzīmēja Bild, neviens ar iekšdedzes dzinēju aprīkotais automobilis to nevar sasniegt, kas nozīmē, ka Eiropas Savienība “pasludinās karu” fosilo degvielu automobiļu un degvielas ražotāju nozarēm.
Septembrī elektrificētās automašīnas pirmo reizi Eiropas vēsturē bija populārākas par dīzeļdegvielas automašīnām. Tomēr jāpiezīmē, ka pie elektrificētajiem tiek skaitīti ne tikai bateriju elektriskie, bet arī lādējamie un nelādējamie hibrīdi. Arī Latvijā ir novērojams straujš elektroauto pieprasījuma kāpums.
Šogad stājās spēkā jaunie izmešu ierobežojumi, kas nosaka, ka CO2 izmeši nedrīkst pārsniegt 95 g/km (pēc NEDC cikla) un ka no 2025. gada stājas spēkā izmešu standarti, kas nosaka, ka CO2 izmeši nedrīkst pārsniegt 80 g/km, bet no 2030. gada – 60 g/km. Piemēram, tāds pilsētas hibrīds kā Toyota Yaris Hybrid atbild par 92 CO2 g/km, bet Toyota Prius par 105 g/km. Jau no iepriekš zināmajiem izmešu ierobežojumiem ir skaidrs, ka klasiskajiem hibrīdiem nav nākotnes pēc 2025. gada.
Ja pieņems jauno Euro7 standartu un tas stāsies spēkā tik drīz, daudzi autoražotāji var palikt “aiz borta”, jo to plānos nav paredzēta tik strauja pāreja uz īpaši mazizmešu vai pilnīgi bezizmešu tehnoloģijām, kā arī līgumi par bateriju piegādi vai ūdeņraža tehnoloģiju izstrādi nav noslēgti. Ja vēl lielākie Eiropas, Korejas un Ķīnas autoražotāji jau būtu puslīdz gatavi tam, tad Japānas autoražotāji tam noteikti nav gatavi.
Uzlādēts viedoklis
Šīs ziņas noteikti nenāks par labu tiem, kas tirgū aktīvi pozicionējas kā hibrīda tirgotāji. Varam sagaidīt, ka autoražotāji, darbinieku biedrības un naftas industrijas (arī gāzes) lobijs būs pret šo un tā būs varena cīņa. Jau pret 2020. gada ierobežojumiem bija liela pretestība, lai gan to pieņēma jau 14 gadus iepriekš.
Ja to pieņems, tas varētu atvieglināt Satiksmes Ministrijas un VARAM darbu. Abām ministrijām līdz vasaras vidum ir jāprezentē plāns, kā veicināt izmešu samazināšanos transporta sektorā. Pieņemot Euro7 standartu, Eiropa būs izdarījusi visu, lai vienīgais uztraukums varētu būt par lietotajām mašīnām.
Nav noslēpums, ka Latvijas vidējais automašīnas vecums ir krietni virs Eiropas vidējā. Vecums kā tāds nav atbildīgs par izmešiem. Tāpēc ir svarīgāk zināt faktu, ka Latvija ir 2. vietā Eiropā aiz Igaunijas, kad runa ir par motora tilpumu. Šis faktors tieši korelē ar izmešiem. Nepalīdz arī tas, ka daudzi strādā ēnu ekonomikā, līdz ar to, ja šie cilvēki gribētu iegādāties jaunāku mašīnu (ne obligāti elektrisko) ar līzinga palīdzību, bankas viņiem neļautu tādu iegādāties.
Ir viens potenciālais risinājums – ieviest norakstīšanas shēmu. Līdzīgi kā ir Lietuvā, kad, norakstot veco automašīnu, var iegūt 1’000 € jauna transportlīdzekļa (auto, moto, velo) iegādei vai sabiedriskā transporta biļetēm. Varbūt būtu vērts pat pacelt summu pietiekami, lai cilvēki varētu atļauties iegādāties lietotas elektriskās automašīnas. Šobrīd sludinājumu portālos sāk parādīties sludinājumi, kur elektroauto tirgojas par 5’000 € un laikam ejot cenām vajadzētu būt pieejamākām (vēl gadu atpakaļ reti kurš sludinājums bija ar cenu zem 10’000 €).
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Es zinu, ka daudzi par auto aizliegumu šaubās, bet tūlīt pat varam aizliegt visus sīkos motorus, trimerus, skūterus, mocīšus. Tā ir briesmīga tehnoloģija, kura piesārņo apkārtni in ir ļoti neizdevīga.
Jā, it sevšķi tie divtaktnieki, smird šausmīgi!
Tiem nabaga zāģeriem tas jāelpo. Diemžēl tādas īstas alternatīvas nav, akumulatora zāģi ir smalkiem darbiem un amatieriem.
Par mocīšu elektrifikāciju kā galveno pretargumentu esmu dzirdējis klusumu. Tad šos neievērošot, nepamanīšot, jo ir pieņemts ka tie brauc ātrāk kā atļauts.
Mocīšiem var likt mākslīgo skaņu, tad pamanīs, bet stipros instrumentus aizvietot ar pneimatiskajiem
Bēnībā velosipēdiem pie riteņiem pielika pļerkšķi, kas trinās gar spieķiem un radīja “motora” skaņu. Tā var rīkoties ar elektriskajiem močiem, piekrītu, ir risinājums.
Par saspiestā gaisa izmantošanu, zāģējot mežu, gan nevaru piekrist. Iedomājies, zāģeris var paklupt, sapinies gaisa vadā, kurš stiepsies no kompresora. Un ar ko darbinās kompresoru? Ar tvaika mašīnu, kurā kurinās nozāģētos kokus?
Visu var izdomāt, vēl jau ir arī biodegvielas
Kuras arī nespēj izpildīt jaunās normas.
Es domāju, ka pret šo skaļi varētu iebilst Vācija, jo redzot kā gāja ar dieselgate, tad kamēr BMW, VW, Mercedes neteiks, ka viņi tam piekrīt, arī Vācija pati neteiks zaļo gaismu. Līdzīgi varētu būt ar Franciju, kur ir lielie ražotāji – PSA un Renault/Dacia.
Otra lieta, ja arī ko tādu gatavojas ieviest, tad man liekas, tam būs jāpiekrīt visām dalībvalstīm, līdz ar to realitātē es saredzu, ka šo varbūt pieņems, bet tomēr pārbīdot skaitli uz 2030 vai 2035.g. Ņemot vērā, ka tas ir pārāk drastiskām normām. Līdz tam laikam jau daudzas valdības/pilsētas ir pateikušas, ka ar auto nevarēs braukt pilsētās, reģistrēt jaunus ICE utml. Tad cilvēki paši ap 2025-2030.g. pāries uz EV.
Ja nu tomēr ar 2025, tad ražotāji, kas paspēs uzražot kaut ko, varbūt arī vārīsies, jo ja nebūs citu iespēju pirkt ICE, pieprasījums būs milzīgs, tad varēs turēt cenas gaisā, sakot, ka nav izejmateriālu utt, un iespējams, tāds ID3 vairs maksās nevis 40k, bet 80k.
Latvijai tas viss, protams, lielā mērā ies garām, jo reāli vidējais latvietis var paņemt auto labi ja pa 10k, tātad lietotu.
LV ir ļoti populāri veci auto, jo tie ir lēti. Es pats arī sev pirku tieši auto <2008g. vai pat <2005.g. Un es pārgāju no 2012.g. auto, jo sapratu, ka tam ir pārāk sačakarēta visa motora uzbūve un pēc 100k lūzt pilnīgi viss iespējamais un remonti ātri sasniedz auto tirgus vērtību. Nodokļi, kas ir mazāki, tās ir EU normas, kas mazāk čakarē auto daļas, tās mazāk lūzt un ir lētākas. Arī auto uzbūve ir vienkāršāka. Manam 2008g. pat nenāk DPF no rūpnīcas, kamēr no 2010.g. tāds jau ir + Adblue jālej.
nav tik traki. izmešu daudzuma ierobežojums ir uz visu floti. tam pašam VW un BMW jau ir elektriskie modeļi ar kuriem kopējo izmešu daudzumu var “atšķaidīt”.
Tūlīt sāksies protestu vētra un sacelsies biezi dīzeļa dūmi 🙂
Mieru, tikai mieru – mums, lietotājiem nebūs problēmu, mēs varēsim braukt ar saviem vecajiem spēkratiem vēl ilgi. Jo tas būs vecāks, jo mazāki nodokļi, jo būs antīkais. Jo vecāks, jo arī vienkāršāks, tātad vieglāk remontējams.
Problēmas būs ražotājiem, bet pie mums tādu nav.