Latvijas atkopšanās plāns transportā izskatās pēc “savējo” projekta

Spriežot no plānotajām rīcībām Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektā Latvijai, rodas iespaids, ka tas tiek izmantots, lai atbalstītu šauru personu loku.

Atveseļošanas un noturības mehānisms ir ES finanšu mehānisms, kura mērķis ir īstenot reformas un veicināt investīcijas, kas ne tikai sniegs tūlītēju palīdzību ekonomikas atlabšanā pēc-Covid periodā, bet arī pārkārtos ekonomiku uz zaļu un digitālu. Jau iepriekš vides organizācijas izteikušas bažas, ka ministriju piedāvātie ekonomikas atveseļošanas plāni neatbilst mehānisma būtībai. Vides organizāciju ieskatā ne visi no šiem plāniem atbilst Eiropas Komisijas noteiktā mehānisma būtībai, kā arī liela daļa pasākumu nav uzskatāmas par reformām.

Iepazīstoties ar plāna projekta transporta sektorā paredzētajām rīcībām Uzlādēts rodas lielas bažas, ka tas tiek izmantots, lai atbalstītu šauru personu loka atbalsta mehānisma.

Problēmas sakne ir faktā, ka Latvijas NEKP2030 nav pat mēģināts pamatot, kā transporta sektorā tiks sasniegti SEG, gaisa piesārņojuma un AER mērķi, un minētais atzīmēts arī EK novērtējumā:

Several measures, in particular in transport, are not clearly explained, and most of the policies put forward will be a continuation of the existing ones, which may not be sufficient to achieve the target for 2030.

Tā kā nav norādīts, kā sasniegt mērķus, tā ir brīva interpretācija tiem, kam ir vara par šādu lēmumu piešķiršanu.

Latvijas Atveseļošanās un noturības plānā (ANP) ir paredzēti 336 miljoni eiro, lai mazinātu emisijas transporta sektorā. No tiem 40 miljoni ir paredzēti biometānam. Cik paredzēts citām tehnoloģijām, piemēram, elektrībai? Apaļa un trekna 0.

Rīgas metropoles areāla transport sistēmas zaļināšana ir saprotama un tā paredz jaunus elektriskos vilcienus, jaunus mazemisiju un bezemisiju autobusus un attīstīt sabiedriskā transporta pieejamību. Vienlaicīgi ir jāsaprot, ka sabiedriskais transports atbild par tik mazu SEG emisiju daļu, ka to reti kad uzskaita.

(105) Latvijas SEG emisiju bilancē transports dominē ar 28,6% īpatsvaru no kopējā SEG emisiju apjoma (neieskaitot ZIZIMM) 2018.gadā un 36,7% īpatsvaru ne-ETS SEG emisiju apjomā. Galvenais SEG emisiju avots Latvijas transportā ir autotransports – tā devums ir aptuveni 93,6% no kopējām SEG emisijām sektorā, kuras Rīgas metropoles areālā koncentrējas 1,25 milj. jeb aptuveni 65 % Latvijas iedzīvotāju un tā teritorijā tiek radītas aptuveni 3/4 Latvijas ekonomisko vērtību.

Tikmēr atbalsts biometāna izmantošanai transporta sektorā raisa vairākus jautājumus. Visupirms, kā tas atbilst kaut vienam no trim galvenajiem reformu un investīciju virzieniem? Izmantojot biometānu, transporta sektorā netiks samazinātas SEG emisijas, netiks paaugstināta energoefektivitāte, neskaidra liekas nostāja par biometānu no pielāgošanās klimata pārmaiņām aspekta. Vēl viens jautājums ir, kāpēc biometāns ir atzīmēts kā vienīgais AER, ko izmantot transporta sektorā? Ir tak arī biodegviela, atjaunojamā degviela, ūdeņradis un elektrība.

ANM plāna klimata komponentes pamatā ir 2019. gadā apstiprinātais Latvijas nacionālais klimata un enerģētikas plāns 2021.-2030.gadam (turpmāk – NEKP). Komponentes ietvaros ir izvirzīti trīs galvenie reformu un investīciju virzieni – (1) SEG emisiju mazināšanai transporta sektorā, (2) Energoefektivitātes paaugstināšana un (3) Pielāgošanās klimata pārmaiņām. Finansiāli nozīmīgākie ieguldījumi plānoti ilgtspējīgā transporta infrastruktūrā Rīgas un Pierīgas reģionā, AER (biometāna) izmantošanai transportā, energoefektivitātes veicināšanai publiskajā un privātajā sektorā, krīžu reaģēšanas kapacitātes stiprināšanā, kā arī pielāgošanās un emisiju piesaistes pasākumiem.

Dokumentā atkārtoti ir uzsvērts, ka “Latvijai tiek rekomendēts ekonomikas politikā likt uzsvaru uz transporta ilgtspējas un energoefektivitātes problēmām.”

Akcents ir likts uz salīdzinoši šauru perspektīvu, pilnībā ignorējot kopainu. RTU rīkotajā seminārā par biometānu (biogāzi) bija atzīts, ka ar biometānu var nosegt 2.5% transporta enerģijas patēriņa.

Tikai kompleksi risinājumi sinerģijā starp biometāna ražošanu, uzpildes vietu izveidi un izmantošanu komunālajā transportā atkritumu poligonos efektīvi risinās SEG emisiju samazināšanu atkritumu un transporta sektoros.

Acīmredzot biometāna izmantošana smagajos transportos ir ļoti populāra izvēle, jo tiek akcentēts, ka šajā segmentā elektrotransporta piedāvājuma nav. Par spīti tam, ka gan smago kravu pārvadātāji, gan cementraktuves jau izmanto tieši elektrotransportus. Nemaz nerunājot par to, ka tādā pilsētā kā Oslo būvlaikumiem ir jābūt bezizmešu.

ANM plānā iekļautie pasākumi fokusējas uz biometāna izmantošanu transporta sektorā, īpaši attiecībā uz smago transportu, kur šobrīd nav attīstīts piedāvājums elektromobīļu segmentā.

Atbalsts ar biometānu darbināmo transportlīdzekļu iegādei būs pašvaldībām, VUGD un lauksaimniekiem. Āķis tur ir tāds, ka, izmantojot šo atbalstu, būs obligāti jāiegādājas sertificēts biometāns, lasīt, dārgāku enerģiju. Tādā veidā tiks nodrošināts, ka biometānam ir pieprasījums.

Tomēr visa sāls slēpjas šajā vienā teikumā:

[…] investīcijas biometāna ražošanā un energoresursu pārvirzīšana uz transporta sektoru būtu iespēja saglabāt jau izbūvēto infrastruktūru biogāzes ražošanā.

Nav ne vārda par citām AER tehnoloģijām, piemēram, elektroauto, zem sekcijas ar nosaukumus “Reformu un investīciju virziens 1.1. Emisiju samazināšana transporta sektorā”, bet ir vesela apakšnodaļa par biometānu. Ne vārda par to nav arī zem sekcijas ar nosaukumu “Reformu un investīciju virziens 1.2. Energoefektivitātes uzlabošana”.

Ekonomikas ministrijas gatavotie labojumi Ministru kabineta noteikumos nr. 560 paredz apvērsumu atbalsta sniegšanā, liekot biogāzes stacijām atmaksāt valstij agrāk nepamatoti saņemto 55 miljonu eiro lielo atbalstu, ļoti veiksmīgi sakrīt ar šo atbalstu 40 miljonu eiro apmērā.