Energoresursu cenas – kāpēc viss paliek dārgāks un kā var to ietekmēt

Katrs no mums pagājušā gada izskaņā piedzīvoja nepatīkamu pārsteigumu, ielūkojoties jaunākajā apkures un elektrības rēķinā. Tik tikko atgūstoties no pirmā šoka – klāt nāca rekordaugstas degvielas cenas.

Ar šiem regulārajiem ikdienas maksājumiem mēs vēlamies rēķināties, lai spētu prognozēt savu atlikušo ikmēneša budžetu. Tiklīdz kāds no rādītājiem strauji izlec no ierastās ierindas tas ir gluži kā sitiens zem jostas vietas mūsu maciņam. Ņemot vērā, ka tuvākā nākotnē šādas situācijas varētu atkārtoties ar zināmu regularitāti, svarīgi saprast, kas to ietekmē, un pats galvenais – izstrādāt “pašaizsardzības paņēmienus”, lai savlaicīgi pasargātu sevi no sāpīgām energoresursu cenu svārstībām.

Elektrības cenu straujais kāpums ir attaisnojams ar tā saucamo “perfekto vētru” (tulk. no ang. val. Perfect storm), kuru neviens nebija prognozējis – pieprasījums pēc elektroenerģijas strauji kāpa, bet piedāvājums nespēja tikt līdzi. Piedāvājuma ierobežotība ir skaidrojama ar vairākiem faktoriem – Zviedrijas atomelektrostacija bija apkopē un pagājusī vasara pārsteidza ar netipisku sausumu un bezvēju, kas attiecīgi ierobežoja atjaunojamās (lētās) elektroenerģijas ieguvi. Turpretī degvielas cenu kāpums sākumā ir skaidrojams ar zaudējumu atgūšanu no pirmā pandēmijas viļņa, bet februāra izskaņā Krievijas īstenotais karš Ukrainā veicināja gan Latvijas, gan citu pasaules valstu vēlmi pārtraukt “lētās” gāzes un naftas iepirkšanu, lai mazinātu atkarību no Krievijas resursiem un pārtrauktu finansiālu Krievijas ekonomikas atbalstu.

Ja šos faktorus ignorē, naftas cena tāpat turpina stabili augt un nekas neliecina par to, ka nākotnē tas varētu mainīties. It īpaši, ja ņemam vērā Eiropas, ASV un Ķīnas sacensību par pirmā klimatneitrālā spēka titulu. Arī elektrības cenas turpina augt, bet tas ir tieši saistīts ar CO2 izmešu kvotu cenu – jo vairāk palielinās CO2 cena, jo dārgāka ir gāze un arī elektrība. Saule, vējš un ūdens joprojām ir bezmaksas avoti.

Neatkarīgs elektroenerģijas patērētājs

Elektrības cenas ir tās, kuras iepriekš varbūt nebijām raduši pētīt, tāpēc arī radās pārsteigums, pagājušā gada beigās ieraugot jaunāko elektrības rēķinu. Protams, visvairāk spiedienu izjūt mazāk aizsargātā sabiedrības daļa, bet ilgtermiņā slogs ievērojami palielinās arī uzņēmumiem un sabiedrībai kopumā. Šobrīd mums visiem ir jāmācās būt elastīgākiem – jāpiedomā pie resursu patēriņa un ikdienas paradumiem. Ja mainīt degvielas patēriņa apjomus ne vienmēr ir iespējams, tad iespēja sekot līdzi un pielāgot elektrības patēriņu un izmaksas ir ikvienam.

Gan uzņēmumi, gan privātpersonas var pielāgot savu elektrības patēriņu, lai tas lielākoties būtu ārpus “pīķa” stundām – jeb laiku, kad elektrība tiek visvairāk patērēta un tās cena biržā ir visdārgākā (un netīrākā). Lai efektu ieraudzītu arī savā “maciņā” ir jāpāriet uz biržas tarifu, kas ļauj maksāt par patērēto elektrību pēc aktuālās biržas cenas. To var aplūkot “Nord Pool” mājaslapā, sekojot līdzi svārstībām ik pa stundai. Piemēram, trauku mazgājamo mašīnu un veļas mašīnu grafikus būs izdevīgāk pārlikt uz nakti, nekā no rīta. Protams, tiem, kuriem ir pirms gada noslēgts izlīdzinātais elektrības piegādes līgums, kuru nevar mainīt, pie šī brīža biržas cenām ir priviliģētā situācijā. Tāpat elektrības izmaksas var ietekmēt, uzstādot saules paneļus, tādējādi arī kļūstot neatkarīgāki no biržas cenām un elektrības piegādātājiem.

Uzstādot saules paneļus savam mājoklim vai ražotnei ir jārēķinās arī ar dažiem trūkumiem, piemēram, ka šādā veidā ražota elektrība var nebūt pieejama tajā brīdī, kad to vajag, bet toties tā ir prognozējama, sekojot līdzi laika ziņām. Savienojumā ar bateriju sistēmu saules paneļi ļauj kļūt pilnīgi neatkarīgam no tīkla 8 no 12 mēnešiem gadā jeb mēnešos, kad dienas gaišais laiks ir garākais. Citi būtiski izvēles kritēriji ir enerģijas izejvielas cena, kas ir pielīdzināma nullei, un, protams, apziņa, ka ražojot sev nepieciešamo enerģiju, netiek piesārņota vide, tādējādi atstājot to labāku saviem bērniem.

Domājot par to, kam saules paneļi būtu visizdevīgākie – uzņēmumiem vai privātpersonām – jāizvērtē, kad tiek patērēts lielākais daudzums elektrības. Saule spoži spīd un attiecīgi paneļi ražo diennakts gaišajā laikā, tāpēc uzņēmumiem, kas darbojas pēc standarta darba laika no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00, būs vislielākais ieguvums. Taču arī privātmājām saules paneļi būtu vienlīdz izdevīgi, ņemot vērā pēdējo gadu tendenci cilvēkiem arvien vairāk strādāt no mājām.

Ja agrāk saules paneļi būtu atmaksājušies vien 15 gadu laikā, tad tagad to cenas ir kritušās un ir pieejams arī valsts atbalsts, tādējādi atmaksāšanās periods ir samazinājies divas reizes – līdz 8 gadiem vēl pirms valsts atbalsta. Turklāt, ja dienas laikā saules paneļu saražoto elektrību nesanāk iztērēt savām vajadzībām, tad to var pārdot biržā, gadā nopelnot līdz aptuveni 1000 eiro*, vai (privātpersonas) šo enerģiju var uzkrāt, izmantojot “Sadales tīklu” kā virtuālo bateriju.

Energoresursu cenu pieaugums un energoneatkarība nav vienīgais iemesls, kāpēc ir svarīgi domāt par atjaunojamās elektroenerģijas attīstību un izmantošanu. Straujās klimata pārmaiņas un to ietekme uz vidi mums apkārt nekur nepazudīs, ja netiks strauji meklēti jauni un ilgtspējīgi risinājumi, kā dzīvot klimatneitrālāk. Šobrīd redzam, ka arī vairāki globāli un lokāli uzņēmumi meklē veidus, kā izmantot un paši ražot atjaunojamo elektronereģiju, veicinot savas “oglekļa pēdas” neitralitāti. Klimata pārmaiņas skars visus, tāpēc arī katram ir jādomā, kā varam mainīt savus paradumus un patērētās enerģijas veidus.

*Aprēķins veikts pieņemot 11kW sistēmu un to, ka Latvijā no 1kW saules paneļu var iegūt aptuveni 960 kWh elektroenerģijas, saules elektroenerģijas ražošana ir no 9.00 līdz 17.00 un saražotā elektroenerģija netiek tērēta savām vajadzībām.