Ceļošana ar elektroauto

Nāk vasara un ceļojumu laiks, pieredze ar elektroauto ceļojot nekāda, tāpēc man ļoti interesē vai kādam ir kas gudrs sakāms par Lietuvu, Igauniju, varbūt Zviedriju, Somiju. Man pašam arī Latvija ir ārzemes, bet tur es jau apmēram informāciju esmu sagrābstījis, un tēta kontakts šķūņa galā arī pieejams.

Sāku interesēties par lādēšanas iespējām Zviedrijā, jo drīz plānots tur braukt cauri no Oslo puses līdz Stokholmai, un papētot sīkāk, atklājās, ka mašīnas uzlāde var būt vēl komplicētāka, nekā senos laikos skraidīšana pa valūtas maiņas punktiem, lai sapirktu visas ceļā nepieciešamās valūtas rezerves. Nu, varbūt nav tik traki, bet izpēte gan jāveic pamatīga. Var jau, protams, piebraukt pie lādētāja, ielādēt vajadzīgo aplikāciju, pievienot maksājuma karti un tas varbūt ir vispareizākais, bet kādreiz gadās steiga, problēmas ar interneta ātrumu, vai vienkārši telefons uzkarās, tāpēc es dodu priekšroku nelielam darbam pirms brauciena, lai uz ceļa varu būt daudz maz pārliecināts, ka mašīnu uzlādēšu tad, kad tas būs nepieciešams. Pie tam, paši ātro lādēšanas staciju elektrības piegādātāji arī iesaka nepaļauties uz to, ka stacija vienmēr spēj pieslēgties internetam. Un tādā gadījumā samaksa ar mobilo aplikāciju nav iespējama, turpretī, ja ir lādēšanas RDIF karte, tad uzlādēt var, automāts piereģistrē un informāciju par iztērēto nosūta tad, kad stacija ir atpakaļ tīklā. Ja te, Norvēģijā man ir piereģistrēta viena lādēšanas karte, kura der visām stacijām, neatkarīgi no nosaukuma, tad pētot par lādēšanu Zviedrijā, saprotu, ka ja es negribu paļauties uz mobilo aplikāciju, man vajadzīgas vēl papildus divas kartes un vēl vienā tīklā iespējams samaksāt ar bankas karti. Kopā Zviedriem ir četri lādēšanas staciju tīkli, cenas, ļoti neiedziļinoties, dārgākas vai līdzīgas nekā Norvēģijā, vēl kaut kādas abonēšanas iespējas, bet tās tūristam - caurbraucējam nav īpaši aktuālas. Iespējams, vienu reizi izbraucot cauri, var arī šausmīgi sīkumaini nerēķināt līdz centu precizitātei, bet vispār interesanti, ka E.ON tīklā maksājot ar kredītkarti, lādēšanu uzsākot caur mājaslapu ar kaut kādu aktivizēšanas kodu, par kWh jāmaksā ap 0,5 Eiro, bet ja maksā pa tiešo automātā ar bankas karti, tad fiksēta summa - ap 5 Eiro un lādē cik lien iekšā. Man, lādējot mašīnu no 20-80%, starpība būtu 30 pret 5 eiro (rupji noapaļojot). Ja vairākas reizes jāuzlādē, starpība ir jūtama. Arī aprēķina veids atšķirās no valsts uz valsti. Ne visiem tīkliem atradu cenas, bet izskatās, ka Zviedrijā samaksu pārsvarā veic par kWh, Norvēģijā tas ir par minūti. Varbūt kļūdos, bet man sanāk, ka Zviedrijā dažās stacijās kWh maksā gandrīz divreiz dārgāk. Ne visiem bija iespējams atrast cenas, tāpēc tas tik tāds minējums.

Par Zviedriju varu pagaidām rakstīt tikai teorētiski, bet par Norvēģiju var padalīties ar savu niecīgo pāris mēnešu pieredzi, kopš esmu pārsēdies no kārtīgi dūmojošas dīzeļmašīnas uz elektrobīli. Elekromašīnu un ūdeņraža auto īpašnieki te pagaidām vēl tiek lutināti ar visādām atlaidēm, atvieglojumiem gan mašīnu pērkot, gan ikdienā lietojot. Ja runa ir par ceļošanu, tad būtiskākie atvieglojumi ir maksas ceļi, tilti un prāmji, kas, salīdzinot ar dīzeļ/benzīnmašīnām ir vai nu uz pusi, divām trešdaļām lētāk vai vispār bez maksas, atkarībā no vietējās pašvaldības vēlības. Vienīgā nelaime, ka visi šie atvieglojumi automātiski neattiecas uz mašīnām no citām valstīm. Ja vēlies sev iegūt tādas pašas privilēģijas kā vietējie, jāreģistrējas https://www.autopass.no/en/order-tag , jāpasūta logā ieliekams sūdiņš, kuram latvisku vārdu nezinu, bet kurš reģistrēs katru izbraucienu caur maksas punktam. Ja tāds nebūs, par elektromašīnu būs jāmaksā daudz dārgāk, nekā, ja tā būs laicīgi piereģistrēta. Vietās, kur kaut kādi vietējie noteikumi ir tik ļoti samudžināti, tūristam, iespējams, pat ļoti gribot par visu padomāt, var neienākt prātā, ka nedaudz papūloties, var ietaupīt kaudzi naudas. Te, ap Bergenu pēdējā laikā ir salikti vairāki maksāšanas posteņi, un to darbības princips sekojošs: atkarībā no laika, kad šķēro, cik izmešu tavai mašīnai un vai tev noslēgts līgums un pasūtīts logā liekamais sūdiņš, cena par piecām šķērsošanām vai maksāt no 1 eiro līdz pat 30 eiro. Jo, ja mašīna iepriekš reģistrēta, tai tiek piemērota vienas stundas šķērsošansas cena, tas ir, ja stundas laikā izbraucat vairākus punktus, cena tiek piemērota kā par vienu šķērsojumu, atbilstoši jūsu mašīnas klasei. Savukārt, ja mašīna nav reģistrēta, tiek piemērota samaksa par katru šķērsojumu pēc dārgākā tarifa, jo stacija neatpazīst, ka braucat ar elektroauto. Un te tas var būt padārgi, jo viena reize šķersojot Bergenā nepareizā laikā maksā ap 5,5 eiro un stacijas ir tiešām daudz. Brauc piecas reizes cauri, maksā par piecām pilnu summu. Ir dzirdēts, ka daži izbrauc bez reģistrācijas, un tā arī rēķinu nesaņem, bet ir arī dzirdēti gadījumi, kad saņem tādus rēķinus, ka nospļaujās un nolād neliešus norvēģus vēl ilgi. Ja vēl par lādēšanu, arī vietējās pašvaldības izvieto lādēšanas punktus pilsētās, kur, piemēram, maksājot par stāvvietu pat lētāku cenu, nekā citas mašīnas, vienlaikus mašīnu var arī uzlādēt. Vēl var pieminēt, ka līdz 2019. gada beigām CircleK stacijās mašīnas var uzlādēt bez maksas. To staciju nav daudz, bet ja labi saplāno, var krietnus gabalus nobraukt, īpaši, ja mašīnai akumulators ietilpīgs. To nereti, pat esot uz vietas, atklāj tikai ar laiku, tāpēc noteikti ir vērts pirms ceļošanas pasēdēt datorā un veikt kārtīgu izpēti vai arī meklēt vietējos, kuri kaut ko jau izpētījuši.