Īrija aizliegs iekšdedzes dzinēju mašīnas no 2030. gada

Īrijā plāno aizliegt jaunu benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļu pārdošanu līdz 2030. gadam kā daļu no nozīmīgas vides aizsardzības stratēģijas.

Mērķis ir nodrošināt, ka visi jaunie automobiļi un furgoni uz Īrijas ceļiem 11 gadu laikā ir bez emisiju transportlīdzekļi.

Ierosinātais tiesību akts bija viens no 180 pasākumiem, kas ietverti valdības Klimata rīcības plānā, kas tika publicēts pirmdien. Šis dokuments ietver arī mērķi līdz 2030. gadam ieviest aizliegumu nepārstrādāmajai plastmasai.

Emisiju pieaugums

Klimata rīcības plānā ir minēts, ka Īrijas Republika ir ļoti tālu, lai sasniegtu savus emisiju mērķus. Plānojuma atklāšanas laikā, vides ministrs Ričards Brutons (Richard Bruton) sacīja, ka Īrija ir “pašlaik 85% atkarīga no fosilās enerģijas”. Turpinot viņš teica, ka laikā, kad jāsamazina valsts oglekļa emisijas, Īrijas siltumnīcefekta gāzu emisijas “strauji pieaug” un šī tendence bija jāmaina.

Brutons teica, ka plāns ir ceļvedis, lai sasniegtu pašreizējos 2030. gada emisiju mērķus, un liktu Īrijai „virzīties uz priekšu, lai līdz 2050. gadam sasniegtu nulles oglekļa emisijas”.

Plāna mērķis ir līdz brīdim, kad tiks ieviests benzīna un dīzeļdegvielas transportlīdzekļu aizliegums 2030. gadā, uz Īrijas ceļiem būs 950 000 bezizmešu transportlīdzekļu.

Valdība ir paredzējusi ieguldīt valsts mēroga uzlādes tīklā, lai varētu uzlādēt jaunos transportlīdzekļus. Līdz 2025. gadam būs nepieciešams vismaz viens uzlādes punkts jaunās nedzīvojamās ēkās ar vairāk nekā 10 stāvvietām.

“Sodi”

Papildus aizliegumam pārdot jaunas fosilās degvielas automobiļus, valdība paziņoja, ka līdz 2045. gadam pārtrauks valsts transportlīdzekļu pārbaudes sertifikātu izsniegšanu šādiem transportlīdzekļiem, t.i., šādi transportlīdzekļi nevarēs iziet tehnisko apskati. Obligātā inspekcijas programma tiek veikta katru gadu transportlīdzekļiem, kas ir vairāk nekā 10 gadus veci.

Brutons teica, ka klimata mērķi tiks noteikti katrai attiecīgajai valdības un valsts struktūrai, tostarp mājokļiem; transportam; lauksaimniecībai un valsts sektoriem. Attiecīgais ministrs būs atbildīgs par mērķa sasniegšanu, ar „sodiem”, ja tie netiks izpildīti.

Līdz pat 500 000 mājām jāiekļauj “modernizācijas plānā”, lai padarītu tās energoefektīvākas. Papildus plastmasas, ko nevar pārstrādāt, aizliegumam, tiks uzliktas augstākas maksas par tādu materiālu ražošanu, kurus ir grūti pārstrādāt.

Valdības departamentiem un struktūrām ir arī uzdots pārtraukt vienreiz lietojamu plastmasas krūžu, galda piederumu un salmu iegādi.

Galu galā tas ir par labākas, veselīgākas un ilgtspējīgākas valsts nākotnes nodrošināšanu.

Īrijas Republikas vides ministrs Ričards Brutons (Richard Bruton)

Opozīcijas partijas piesardzīgi apsveikušas plānu, bet dažas apgalvoja, ka tai trūkst detalizācijas un nepietiekami koncentrējās uz sabiedrisko transportu. Zaļā partija un Sinn Féin aicināja vairāk investēt sabiedriskā transporta infrastruktūrā, savukārt Fianna Fáil sūdzējās, ka plāns nav ekonomiski pamatots.

Latvijā

Lai gan VARAM nav šāda plāna, 2019. gada 11. jūnija Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Latvijas nacionālā pozīcija “Par Eiropas Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku””. Latvija pauž atbalstu ES virzībai uz klimatneitralitāti 2050. gadā.

Atbalsti iniciatīvu par valsts atbalstu elektrotransporta iegādei

Latvija ar pozīcijas apstiprināšanu ir spērusi nozīmīgu soli un apliecinājusi, ka ir gatava sniegt savu pienesumu klimata krīzes novēršanā. Latvijai ir jāizmanto iespējas, ko nodrošinās pāreja uz klimatneitralitāti, attīstot jaunas zaļās industrijas, tehnoloģijas, ražojot produktus un veicinot jaunu darba vietu radīšanu, kas kļūs par labu pamatu tautsaimniecības izrāvienam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce

Avots: bbc.com