Izplūdes gāzes

Piesārņojums no izplūdes gāzēm ir saistīts ar katru 5. nāves gadījumu

Gandrīz katrs piektais nāves gadījums ir saistīts ar smalko daļiņu (PM2.5) piesārņojumu, ko rada ceļu satiksme, elektroenerģijas ražošana un citas darbības, kas saistītas ar benzīna, dīzeļdegvielas, ogļu un gāzes sadedzināšanu, ziņo Hārvardas universitātes un Londonas Universitātes koledžas zinātnieki.

Hārvardas universitātes, Birmingemas universitātes, Lesteras universitātes un Londonas Universitātes koledžas publiskotais pētījums liecina, ka fosilā kurināmā izmantošana 2018. gadā visā pasaulē izraisīja katru piekto priekšlaicīgu nāvi – gandrīz 9 miljoni cilvēku mira dēļ šī iemesla.

Pētījums, kas koncentrējās uz PM2.5 piesārņojuma radītajām sekām, parāda, ka fosilā kurināmā dedzināšana papildus klimata pārmaiņu galvenajam faktoram tieši ietekmē arī cilvēku veselību.

Mūsu pētījums papildina arvien pieaugošos pierādījumus tam, ka gaisa piesārņojums, ko rada pastāvīga atkarība no fosilā kurināmā, kaitē veselībai. Mēs nevaram pēc labākās sirdsapziņas turpināt paļauties uz fosilo degvielu, ja mēs zinām, ka pastāv tik nopietna ietekme uz veselību un ir dzīvotspējīgas, tīrākas alternatīvas.

Eloise Marais, Londonas Universitātes koledžas asociētā profesore

Saskaņā ar šo pētījumu 2018. gadā priekšlaicīgi nomira 8,7 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā divas reizes lielāks skaits nekā iepriekšējais 4,2 miljonu nāves gadījumu skaits no iepriekšējā salīdzinošā pētījuma. Jaunajam pētījumam pētnieku grupa izmantoja globālu atmosfēras ķīmiskās sastāva 3D modeli, ko sauc par GEOS-Chem. Ar to var veikt augstākas izšķirtspējas gaisa izpēti un to, kas tajā atrodas jebkurā noteiktā vietā.

  Vai nākotnē pilnībā atteiksimies no dīzeļdegvielas?

Iepriekšējās pētījumu metodes nenošķir daļiņu veidu, kas atrodamas gaisā, jo izmantoja tikai satelītu tehnoloģijas. Satelītiem ir grūti atšķirt daļiņu veidus un to avotus, un datos var būt nepilnības.

Mēs vēlējāmies kartēt, kur ir piesārņojums un kur dzīvo cilvēki, lai mēs varētu precīzāk uzzināt, ko cilvēki elpo.

Karna Vohra, Birnsemas universitātes maģistrante un pētījuma pirmā autore

Vispārīgi runājot, ir bīstamāk dzīvot valstī, kur fosilā kurināmā dedzināšanas rezultātā gaisā ir vairāk daļiņu.

Valstīs, kur vairāk dedzina fosilās degvielas, ir lielāks saistītais mirstības līmenis, piemēram, Indija un Ķīna.

Eloise Marais, Londonas Universitātes koledžas asociētā profesore

Ir jāņem vērā, ka daudzas valstis aktīvi rīkojas, lai samazinātu piesārņojumu, piemēram, Ķīnas emisijas no fosilo degvielu dedzināšanas 2018. gadā ir divas reizes mazākas, salīdzinot ar 2012. gadu.. Protams, 2020. gads ietekmēja gandrīz katru tendenci, un fosilā kurināmā emisija nebija izņēmums. Koronavīrusa pandēmija bloķēja pārvietošanos visā pasaulē, ierobežojot siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Pētījumi, kas koncentrējas uz gaisa kvalitātes izmaiņām Covid-19 ierobežojumu dēļ atklāja, ka gaisa kvalitātes uzlabošanās bija dramatiska, taču īslaicīga. Pētījumi par šīs īsās atelpas no sliktās gaisa kvalitātes ietekmi uz veselību sāks parādīties tikai tagad, jo ir vajadzīgi pilni dati gadā, lai saistītu gaisa piesārņojuma ilgtermiņa iedarbību uz veselību.

Eloise Marais, Londonas Universitātes koledžas asociētā profesore

The Guardian ziņo, ka bez fosilo degvielu emisijām vidējais cilvēka mūžs palielinātos par vairāk kā gadu un veselības izmaksas samazinātos par teju 3 miljardiem dolāru gadā. Jau pagājušajā gadā zinātnieki brīdināja, ka, kaut nedaudz pieaugot gaisa piesārņojumam, ir ievērojami vairāk nāves gadījumu no Covid-19.

Bieži vien, kad mēs apspriežam fosilā kurināmā ietekmi uz vidi, tas notiek CO2 un klimata pārmaiņu kontekstā, un tiek ignorēts siltumnīcefekta gāzu vienlaikus emitēto piesārņotāju iespējamā ietekme uz veselību,. Mēs ceram, ka, izsakot kvantitatīvi fosilā kurināmā sadedzināšanas sekas veselībai, mēs varam nosūtīt skaidru vēstījumu politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām par priekšrocībām, ko sniedz pāreja uz alternatīviem enerģijas avotiem.

Džoels Švarcs, Hārvardas universitātes Vides epidemioloģijas profesors

Uzlādēts viedoklis

Cik vēl pierādījumu vajag, lai mēs attiecīgi rīkotos? Cik ilgi mēs gaidīsim, kad šis neredzamais nazis pievērsies mūsu liktenim īstermiņā? Covid situācija ir pierādījusi, ka, ja ir motivācija, visa pasaule var strauji rīkoties.

  Apstiprina pasākumu plānu gaisa kvalitātes uzlabošanai izglītības iestādēs

Mēs esam pārāk pieraduši pie esošās situācijas un izveidojuši savus ieradumus, lai arī cik neloģiski tie neliekas, piemēram, dzīvojam nesamērāmi tālu no darba vietas, skolas un pārējām vietām, kur mums ikdienā vajag nokļūt, tāpēc nopērkam mašīnu vai pat divas, vai pat trīs. Mums neder veikals, kas ir pie mājas, jo tad mēs nejūtamies komfortabli braukt ar mašīnu līdz tam. No rītiem darbinām savus 15 gadīgos dīzeļus, gaidot, kad salons uzsils, tikmēr blakus smēķējam. Tas nekas, ka viss pagalms cieš no tā.

Piesārņojums no izplūdes gāzēm ir saistīts ar katru 5. nāves gadījumu 1
5 1 balsojums
Raksta novērtējums