Elektrotransportlīdzekļu Latvijā

Ātrās uzlādes stacijas

Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunīgajā enerģijā

Vēja ģeneratori un saules paneļi

Kāds ir iemesls līdz šim pozitīvākajai klimata pārmaiņu uzvarai?

2019. gada 10. decembris

Atjaunīgie energoresursi vēl pirms desmit gadiem netika uzskatīti par nopietniem tirgus konkurentiem. Tagad tie ir lētākie un sāk diktēt elektroenerģijas tirgu.

Raksts oriģināli publicēts bloomberg.com un ir papildināts ar Latvijas situācijai atbilstošiem datiem.

2010. gadā ogles piegādāja gandrīz pusi no ASV enerģijas un tās izaugsme bija vairāk nekā 1,5 reizes lielāka par naftu, dabasgāzi, kodolenerģiju un atjaunīgajiem enerģijas avotiem. Divās desmitgadēs globālais enerģijas pieprasījums bija pieaudzis par 53%. Un atjaunojamā enerģija tobrīd nebija risinājums. Vējš un saule veidoja tikai 1% no tā laika ASV enerģijas daudzuma.

2019. g. aprīlī pirmo reizi atjaunīgā enerģija piegādāja vairāk elektroenerģijas ASV tīklam par oglēm – tā ir skaidra zīme, ka saule un vējš tagad spēj sacensties ar fosilo kurināmo. Divās trešdaļās pasaules tie ir kļuvuši par lētākajiem enerģijas veidiem.

Balstoties uz BloombergNEF (Bloomberg New Energy Finance) prognozēm, līdz 2050. gadam saule un vējš nodrošinās pusi pasaules pieprasījuma. Līdz tam laikam ogles un kodolenerģija ASV būs izzudušas, un tās izspiedīs lētāki atjaunīgie enerģijas avoti un dabasgāze.

Līdz 2025. gadam atjaunīgās elektrostacijas ievērojami pārsniegs neatjaunīgo elektrostaciju skaitu, taču tām joprojām nebūs līdzīgs jaudas līmenis.

Jaunās un esošās elektroenerģijas stacijas. Avots: bloomberg.com
Jaunās un esošās elektroenerģijas stacijas. Avots: bloomberg.com

Atjaunīgo energoresursu tirgus triumfs liecina par līdz šim lielāko uzvaru cīņā pret klimata krīzi. Saule un vējš izplatās nevis morālu iemeslu dēļ, bet tāpēc, ka tagad tie ir visrentablākā enerģijas biznesa daļa lielākajā pasaules daļā. Nozare, kas savulaik paļāvās uz lielām subsīdijām un kuru atbalstīja valdības mandāti, tagad ir pašpietiekoša.

Kā teikts nesenajā Apvienoto Nāciju Organizācijas ziņojumā: atjaunojamās enerģijas nozare “izskatās pieaugusi”.

ASV enerģiju emisijas sadalītas pa sektoriem. Avots: bloomberg.com
ASV enerģiju emisijas sadalītas pa sektoriem. Avots: bloomberg.com

Cenšoties mazināt klimata pārmaiņas, enerģētikas nozarei ir liela nozīme. Elektroenerģijas ražošana tradicionāli ir bijis lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots pasaulē. ASV pirmo reizi kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem elektroenerģija nav lielākais piesārņotājs. Kopš 2016. gada ASV elektrostacijas ir izdalījušas mazāk oglekļa dioksīda par transporta sektoru, kurā joprojām dominē nafta. Tas noticis galvenokārt dēļ lētas un mazāk piesārņojošas dabasgāzes, bet aizvien nozīmīgāku lomu spēlē vēja un saules enerģija.

Saules, vēja un hidroenerģijas resursi kopā rada vairāk nekā ceturto daļu pasaules elektroenerģijas. BNEF aprēķini liecina, ka Ķīnā un Indijā līdz 2050. gadam to īpatsvars pārsniegs 60%, bet Eiropā – 90%.

Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra
Latvijā radīto SEG emisiju avotu struktūra. Avots: VARAM

Atjaunīgā enerģija neglābs pasauli viena pati. ASV enerģijas ražošanas rezultātā apmēram ceturtā daļa siltumnīcefekta gāzu izmešu nonāk atmosfērā. Latvijā tā veido nedaudz vairāk kā trešdaļu. Pārējo veido transports, ražošana, lauksaimniecība, kā arī māju un uzņēmumu apkure un dzesēšana.

Šīm nozarēm būs jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībām un jāstrādā efektīvāk. Līdzīga rīcība ir samazinājusi saules un vēja enerģijas izmaksas. MAzāk kā desmit gadu laikā bateriju cenas ir kritušās par 84%. Lētākas izejvielas un komponentes ir ļāvušas saules un vēja staciju būvēšanai kļūt ekonomiski izdevīgākām par ogļu un gāzes stacijām divās trešdaļās pasaules. Pirms pieciem gadiem, pēc BNEF statistikas, tas faktiski nebija iespējams nekur.

Valstu lētākās enerģijas ražošanas tehnoloģijas. Avots: bloomberg.com
Valstu lētākās enerģijas ražošanas tehnoloģijas. Avots: bloomberg.com

Zemās izmaksas ir izraisījušas tīrās enerģijas nepieredzētu pieprasījumu – deviņos gados ir četrkāršojusies atjaunojamās enerģijas pasaules jauda līdz 1’650 gigavatiem, kas ir vairāk par visām ASV elektrostacijām kopā. No Rietumeiropas līdz Ķīnai saule un vējš izspiež fosilā kurināmā rūpnīcas bez subsīdijām. Daži projekti ir pat bez ilgtermiņa līgumiem, tā vietā paļaujoties uz mirkļa pieprasījumu.

Dabasgāze joprojām ir ASV enerģijas avotu līderis un nodrošina apmēram 40% no visas valsts elektrības pieprasījuma. Taču atjaunīgās enerģijas īpatsvars strauji palielinās, šī gada sākumā sasniedzot 25%.

Latvijā VES saražotā elektroenerģija kopš 2017. gada. Avots: nordpoolgroup.com
Latvijā VES saražotā elektroenerģija kopš 2017. gada. Avots: nordpoolgroup.com

Saules enerģijas uzstādītāji un vēja tehniķi ir divas visstraujāk augošās profesijas ASV. Saules enerģijas sektors tagad nodarbina vairāk cilvēku nekā jebkurš cits enerģijas avots. Vēja sektorā strādā gandrīz tikpat daudz cilvēku kā gāzes sektorā.

Lai gan gāze ir mazāk piesārņojošs avots par citiem naftas produktiem, tai tiek ieviesti aizvien stingrāki ierobežojumi. Bērklija, Kalifornija, kļuva par pirmo pilsētu Amerikā, kas šā gada sākumā aizliegusi ieviest gāzi jaunceltnēs. Likumsargi no Sietlas līdz Sanhosē izskata dažādus aizliegumus. Lielbritānijas valdība ir ierosinājusi līdzīgu aizliegumu. Arī Latvijas valdība izskata šādu aizliegumu.

Dabasgāze nav gluži zaļa enerģija, bet tā ir enerģijas avots, kas piesārņo mazāk. […] Ja es būtu gāzes biznesā, es meklētu iespējas diversificēt resursus, jo uzņēmumiem ir jārēķinās ar politisku spiedienu samazināt izmešus. […] Viena lieta, kad pēc pārmaiņām prasa cilvēks ar tādu matu krāsu kā man, bet, kad pēc pārmaiņām prasa skolēni, tad tas ir jādara, jo pēc pāris gadiem mūs nomainīs paaudze, kas tagad pieprasa pārmaiņas.

Ministru prezidents Kr. Kariņš gāzes tirgum veltītā konferencē

Jaunattīstības pasaules daļās joprojām dominē ogles. Ķīnā atrodas vislielākā hidroenerģijas, vēja un saules enerģijas jauda, ​​un tā joprojām ir lielākā ogļu patērētāja pasaulē. Pakistānas sapnis saražot 60% no tās enerģijas no tīrajiem enerģijas avotiem joprojām ir gadu desmitiem tālu. Indonēzijā ogļu ražotnes ir tik lētas, ka tiek prognozēts, ka nākamo 25 gadu laikā šī valsts gandrīz divkāršos savu ogļu ieguvi.

Pieaugošā plaisa uzsver globālo dilemmu: pārtikušās valstis var atļauties vērsties pret oglēm, bet tas joprojām ir ērtākais resurss valstīs, kur elektrība trūkst, nav uzticama vai nav izdevīga.

Valstu enerģijas sadalījums. Avots: bloomberg.com
Valstu enerģijas sadalījums. Avots: bloomberg.com

Ir iemesls domāt, ka ogļu kā rezerves enerģijas avota loma varētu mainīties. Saules enerģija tiek reklamēta kā lētākā alternatīva 1.1 miljardam cilvēku, kuriem nav piekļuves elektrībai. Ir izveidotas grupas, lai palīdzētu kopienām samontēt paneļus un uzstādīt turbīnas. Atjaunojamo energoresursu uzstādītāji, tostarp Tesla Inc. un Sunrun Inc., ir izvietojuši savus risinājumus tādās vietās kā Puertoriko, kurās līdz šim bija ierobežotas iespējas iegūt lētu un uzticamu elektroenerģiju.

Tie, kas mūsdienās atpaliek, panāks nākamajos gadiem. Piemēram, Meksikā vējš un saule pieaugs no 5% pērn saražotās enerģijas līdz 77% 2050. gadā, norāda BNEF, izspiežot ogles. Latvijā NEKP 2030 paredz uzstādīt 1’600 GW lielas jaudas vēja parkus, kas dotu vismaz 1.6 TWh elektroenerģijas gadā (2018. gadā Daugavas HESi saražoja gandrīz 2.4 TWh).

Pagājušajā gadā globālās investīcijas atjaunīgajā enerģijā sasniedza gandrīz 273 miljardus ASV dolāru, teikts BNEF, ANO Vides un Frankfurtes skolas ziņojumā. Tas ir trīs reizes vairāk nekā aprēķinātie izdevumi ogļu un gāzes ražošanai. Tikmēr elektroenerģijas cenas dažreiz pat noslīd zem nulles Vācijā un Kalifornijā, kas bagātas ar saules elektrostacijām, un ar vēju bagātajā Teksasā.

Lētāka atjaunojamā enerģija var nākt par labu patērētājiem un planētai, taču šīs pārmaiņas samazina ierasto elektrostaciju peļņu.

Ogle kā enerģijas avots dažādās valstīs. Avots: bloomberg.com
Ogle kā enerģijas avots dažādās valstīs. Avots: bloomberg.com

Ogļu elektrostacijas izzūd, un ASV valdība turpina samazināt savas pieprasījuma prognozes. Kodolreaktori tiek priekšlaicīgi slēgti. Attīstības stadijā esošajām dabasgāzes stacijām ir risks kļūt slēgtām, pirms tās pat atmaksājas. Visā pasaulē plosās debates par to, vai ļaut šiem ģeneratoriem turpināt darbību un vai paturēt dažus tīkla “noturības” vārdā – ASV prezidents Donalds Trumps ir apņēmies aizstāvēt gan ogļu, gan kodolenerģijas subsīdijas.

Pirms desmit gadiem, visu Amerikas ogļu staciju aizstāšana ar nulles izmešu resursiem šķita gandrīz neiespējama. To darīšana prasītu “2400 reizes šodienas saules enerģijas jaudu, 40 reizes lielāku par pašreizējām vēja elektrostacijām, 250 jaunām atomelektrostacijām vai 500 dambjiem”, 2010. gadā sacīja Gregorijs Boiss [Gregory Boyce], Peabody Energy Corp. izpilddirektors. Peabody vēlāk sacīja, ka šī perspektīva pirms desmit gadiem atspoguļoja dažādu iekšējo un ārējo prognožu sajaukumu, “no kuriem daudzi piepildījās, bet citi ne.”

Tagad ir skaidrs, ka ASV atjaunīgās enerģijas jauda ir pārsniegusi ogļu. Tikmēr Peabody, tāpat kā lērums citu lielo ASV ogļu staciju pārvaldnieku, 2016. gadā pasludināja bankrotu.

Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Kāds ir iemesls līdz šim pozitīvākajai klimata pārmaiņu uzvarai? 1

6
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
4 Pavediena atbildes
6 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
4 Komentāru autori
mshJanisKārlis MendziņšTut-On-Ham-on Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
msh
Biedrs
msh

Jā, protams ka saule un vējš paliek lētāki – jo citu veidu elektrostacijas nospiež ar visādiem nodokļiem un regulām, bet tas viss maksā. Diemžēl patiesība šajā rakstā, tāpat kā citos līdzīgos propagandas rakstos, ir jāizlasa starp rindām – reku zīmīgās frāzes – “Saules enerģijas sektors tagad nodarbina vairāk cilvēku nekā jebkurš cits enerģijas avots. Vēja sektorā strādā gandrīz tikpat daudz cilvēku kā gāzes sektorā.” – tā kā te laikam bija runa par ASV enerģētiku – divi sektori, kuri saražo zem 10% elektrības, nodarbina tādu cilvēku daudzumu, kas pārsit ogles un gāzi, kas tur abi kopā saražo 60% elektrības. Kā to sauc? NEEFEKTIVITĀTE.

Un, savādā kārtā, par tādu lietu kā tīkla stabilitāte – atkal izdevies piemirst. Kā arī – vai nav savādi ka tos pašus saules paneļus tur, ASV, pamatā liek tuksnešos un dienvidkalifornijā? 🙂

Tut-On-Ham-on
Biedrs
Tut-On-Ham-on

Esmu diezgan skeptiski noskaņots – izklausās pēc pasakas, vai tiešām tik ņemtas vērā subsidēšanas utml. lietas? Jeb tomēr beidzot atjaunojamā enerģija ir pārlauzusi kritisko masu un spēj dzīvot bez subsīdijām ?
Ja tomēr “lētakajā enerģijā” tiek ieskaitītas subsīdijas – tad raksta autoram vajadzētu publisku pērienu, par melu izplatīšanu.

Janis
Viesis
Janis

Tu zini, ka lielajās patērētājvalstīs fosilā enerģija “slēpti” tiek subsidēta astronomiskos apjomos?
Un lūk boolmberg raksts par to kā subsīdijas izzūd zaļajai enerģijai – https://www.bloomberg.com/news/features/2019-09-19/solar-and-wind-power-so-cheap-they-re-outgrowing-subsidies
Un jau pirms 1-2 gadiem varēja lasīt par publiskajiem iepirkumiem, kur zaļā enerģija piedāvāja zemāko cenu BEZ subsīdijām.

msh
Biedrs
msh

Nu, padalies ar fosilās enerģijas subsidēšanas apjomiem.

Diezgan zīmīgi ka arī tu piemirsti par tādu nesvarīgu lietu kā tīkla stabilitāte – jā, vēja turbīnas, iespējams, šodienas realitātē, kur TECi tiek nospiesti ar nodokļiem un prasībām, spēj pārdot lētāko megavatstundu – bet tikai kamēr prasība ir tikai pēc pašas elektrības , bet ne to, kad un cik daudz. Bet kā būtu ja iepirkumā noteiktu ka vēja parkam jāsaražo 50% no tā jaudas VISU LAIKU – vai arī tad tas būtu lētākais? 🙂

Tut-On-Ham-on
Biedrs
Tut-On-Ham-on

Nu te es nepiekritīšu – fosilos iespējams vietām subsidē dēļ tā ka bezjēgā subsidē zaļo enerģiju ( nu tā ka fosilie var arī neizdzīvot), bet reizē arī saprot, ka tīkla stabilitātei, energo drošībai utml. nav vismaz šobrīd iespējams izdzīvot ar “zaļo enerģiju”. Īpaši problēma varētu būt ASV, jo tur ir 2 ļoti sūdīgi un sadrumstaloti tīkli – telefonijas (POTS tipa) un elektroapgādes.
Vēl arī tas ka ka, ja grib apkurināt savu māju – ASV tā būs kaut kāda gāze, nez vai tas blīvi apdzīvotos reģionos ir izdevīgāk un ekoloģiskāk nekā TEC kas ražo gan siltumu, gan elektrību.