Latvijas elektroauto tirgus uz rekorda viļņa: 2025. gada pirmā puse rāda eksponenciālu izaugsmi
Latvijā reģistrēts rekordskaits elektroauto – tirgus atgriezies uz eksponenciālās izaugsmes ceļa, apsteidzot prognozes un Baltijas kaimiņus.
Tesla Model 3 saulrietā ar augstsprieguma līniju fonā
Latvijā reģistrēts rekordskaits elektroauto – tirgus atgriezies uz eksponenciālās izaugsmes ceļa, apsteidzot prognozes un Baltijas kaimiņus.
Līdz ar valsts atbalsta elektroauto iegādei izsmelšanu ir simboliski atskatīties uz šī gada pirmās puses statistiku. Valsts subsīdijas sākotnēji radīja mākslīgu uzrāvienu, kas ļāva skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, bet tirgus pēc kāda laika turpināja dabiski augt. Lai gan iepriekšējie ceturkšņi liecina, ka esam atpakaļ uz normālas eksponenciālās izaugsmes trajektorijas un elektroauto reģistrāciju skaits ir lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē, varam sagaidīt, ka gada 3. ceturksnis atkal uzrādīsies kā burbulis ar sekojošu kritumu 4. ceturksnī un nākamā gada 1. ceturksnī līdz atgriezīsimies uz normālās trajektorijas 2026.g. 2. vai 3. ceturksnī.
2025.g. 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 11 365 elektroauto (BEV) (+51%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 170 elektriskie autobusi (+39%), 354 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+42%), 53 elektriskie kvadricikli (+26%), 1053 elektriskie mopēdi (+15%) un 191 elektriskie motocikli (+19%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 13 186 elektriskie transportlīdzekļi (+46%).
2025.g. 2. ceturkšņa elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:
- BEV: 445 reģistrācijas (+34% YoY, 7% ceturkšņa reģistrāciju)
- +774 lietoti
- +38 vieglie kravas (+4 lietoti)
- PHICEV*: 745 reģistrācijas (+414%, 11%)
- Kopā: 1190 (+149%, 18%)
*PHICEV – (abreviatūra no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.
Ieliekot skaitļus kontekstā: 2025. gada 2. ceturksnī vien tika reģistrēti vairāk elektroauto (jauni+lietoti) nekā Latvijā kopumā bija reģistrēti 2021.g. 1. janvārī. Tas arī ir vairāk nekā elektroauto pieaugums pa visu 2022.g.
Pretvējš iekšdedzei
Autoindustrijas krīze, kas iesākās 2020.gadā ar C-19, turpinājās ar pusvadītāju krīzi un krievijas iebrukumu Ukrainā, izskatās. ka ir pārdzīvota, lai autoindustrija sāktu apzināties, ka ir sākusies nākamā krīze – pieprasījums pēc iekšdedzes automašīnām ir piedzīvojis pīķi pirms vairākiem gadiem. 2018.gadā tika pārdots par krietni vairāk iekšdedzes dzinēju automašīnu nekā 2024.gadā (BloombergNEF prognoze 2025.gadam nav glaimojoša). 6 gadu laikā tika zaudēta teju 1/3 tirgus. Tikmēr elektroauto pieprasījums turpinās uz eksponenciālas izaugsmes līknes. Kā rāda Rho Motion dati (skatīt zemāk attēlu), pasaules elektroauto pārdošanas turpina kāpt un Latvija nav izņēmums.
Latvijā 2. ceturksnis bija varen interesants. Ne tikai bija rekorda ceturksnis jaunajiem elektroauto, ne tikai vispārējās (jauni+lietoti) elektroauto reģistrācijas ceturksnī līdz šim nebija sasniegušas vairāk nekā 1000 reģistrāciju (kopā 1373 reģistrācijas), bet arī vispārīgi šis bija reģistrāciju rekorda ceturksnis. Ar vairāk nekā 6 500 reģistrētiem iekšdedzes auto un vairāk nekā 8 700 reģistrētiem transportlīdzekļiem šis ir absolūts rekorda ceturksnis 10 gadu laikā. Vienlaikus uzreiz varam saprast, ka šāds gadījums ir jāuztver kā izņēmums, jo valstī situācija nav kā īpaši uzlabojusies, lai varētu teikt, ka slotaskāts izšaus arī otro reizi šogad vai pārskatāmā nākotnē.
Ja paskatāmies tendences, tad 2024. gads bija 2018. gada līmenī un, ja globālās tendences atspoguļosies arī Latvijā, varam sagaidīt, ka šis ir pīķis un nu tas ir aiz muguras. Norietu arī pastiprina ES likumdošana, kas nosaka, ka no 2035.g. visām jaunajām mašīnām jābūt bez emisijām.
Šobrīd var novērot, ka subsīdijas bija izveidojušas kupri uz eksponenciālās izaugsmes līknes (skatīt augstāk), ko steidza bremzēt dažādās krīzes, ko piedzīvojām kopš to izsludināšanas. 2025. gada 2. ceturksnis ar 1373 elektroauto (jaunu + lietotu) reģistrācijām ir rekorda ceturksnis līdz šim (ceturtais pēc kārtas, kas uzstāda rekordu). Vienlaikus var novērot, ka jauno elektroauto tirgošanas apjomi sāk atgūties, parādoties aizvien vairāk elektroauto, kas ir cenu kategorijā zem 30 000 EUR.
Liels izrāviens ir novērojams lādējamiem hibrīdiem (PHICEV), kas Latvijā par spīti tam, ka Eiropā tiem ir lejupslīde pieprasījumā, piedzīvo rekordlielu pieprasījumu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to uzlādes spējas un iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi beidzot ir sasniedzis bateriju elektroauto līmeni, kāds tas bija 2012. gadā…
Ja paskatāmies vērīgāk elektroauto reģistrācijās, tad esam Latvijai veselīgā situācijā, kurā lietotie auto ienāk lielākos apmēros nekā jaunie, kas liecina par lietoto elektroauto tirgus nobriešanu. Pieaugums līdz 2024.g. sākumam bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām, bet pēdējā laikā dominē lietotie.
Līdz ar ES lēmumu no 2030.gada ļaut lieliem uzņēmumiem un nomas kompānijām iegādāties tikai bezemisiju automašīnas, jaunajiem Euro 7 izmešu standartiem, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, un stingrākiem automašīnu ražotāju emisiju standartiem, kas ir spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā šobrīd.
Par spraudņa hibrīdiem runājot, tiem no 1. jūlija stājas spēkā jauni WLTP standarti, kas uzrāda tuvāk patiesībai to izmešu daudzumu. Ja līdz šim tāds varēja viegli iekļauties saucamajā zemo emisiju kategorijā (<50 CO2 g/km), tad šobrīd tas ir ievērojami sarežģītāk.
Pēc ACEA datiem 2025. gadā līdz augustam (jan-jūl) pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 15.6% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 8.6%, kopā – 23.9%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 58.6% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa no automašīnām bija mazākā vai lielākā mērā elektrificētas, teju katra 4. mašīna bija uzlādējama un teju katra 6. mašīna bija tīri elektriskā.
Ceturkšņa jaunpienācēji un līderi
Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 18 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – Alfa Romeo Junior, BYD Seal U, Cadillac Lyriq, Ford Puma, Forthing S50EVK, Forthing SX5G EV, Mercedes-Benz eCitan, MG Marvel R, NIO EL8, Peugeot Boxer, Renault 5, Rolls Royce Spectre, Smart #1, Smart #3, Voyah Courage, Volkswagen Caddy, Xpeng G6, Zeekr 001.
Šajā ceturksnī Tesla Model 3 ar 125 reģistrācijām turpināja nostiprināt savu līderpozīciju Latvijas elektroauto parka topā. Ceturkšņa otrs populārākais elektroauto jau atkal bija Audi e-tron/Q8 e-tron ar 117 reģistrācijām, bet trešais ar 70 reģistrācijām bija Nissan Leaf. Ceturkšņa Top5 noslēdz Tesla Model Y (68 reģistrācijas) un Volkswagen ID.3 (38). Latvijā Tesla Model 3 pamazām kļūst par “jauno Golfu” – sastopams visur, no Purvciema līdz Liepājas promenādei.
Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 68% tirgus, dīzelis ir nokrities līdz 12%, elektrība – 7% (18% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (2% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir nemainīgi bēdīga – dīzelis dominēja ar 92% tirgus, benzīns ieņēma 3%, elektrībai – 3% un gāze ir 0.8% (2% kopā ar benzīna hibrīdu).
Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.
Prognozes
Tā kā tuvojamies 2% no autoparka slieksnim un esam pārkāpuši simboliskajiem 10 000 elektroauto skaitam, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem joprojām prognozē, ka 36 000 elektroauto būs 2027.g. beigās vai 2028.g. sākumā.
Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:
- Nemainīgs 49% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 68 500 (9%)
- Latvenergo optimistiskais – 60 000 (8% no autoparka)
- Latvenergo pesimistiskais – 36 000 (5% no autoparka)
- Eleport – 100 000 (14%)
- Neste – 72 000 (10%)
- Enefit – 16 000 (2%)
- Auto Asociācija – 72 000 (10%)
- Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
- Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14 400 (2%) (*2027.g.)
- Eksponenciāla līkne – 69 000-130 000 (9%-18%)
Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 61 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 46 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies. Šo prognozi, iespējams, jau šogad pārsitīsim.
Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 19 606 elektroauto un Igaunijā ir 9857 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija ar 11 365 elektroauto starp Baltijas valstīm ir komfortabli pa vidu.
Latvijas elektroauto tirgus šobrīd atgādina riteņbraucēju sacensības Siguldas kalnā – jā, ceļš ir stāvs, sviedri tek, bet temps kļūst tikai straujāks. Ja valdība nemetīs sprunguļus riteņos ar subsīdiju raustīšanu, ātrāk tiksim kalnā augšā un 2030.g. ar vieglu smaidu atcerēsimies dīvānu ekspertu komentārus par elektroauto nepiemērotību Latvijas ziemām.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
