Naftas bagātajā Norvēģijā teju puse no mašīnām ir elektroauto
Gandrīz puse no jaunajām automašīnām, kas tika pārdotas Norvēģijā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos, bija pilnībā elektriskās. Tas ir ievērojami vairāk kā pirms gada, kad šīs mašīnas bija “vien” ceturtdaļa. Norvēģija joprojām ir krietni priekšā pārējām pasaules valstīm ar elektroauto īpatsvaru.
Gandrīz puse no jaunajām automašīnām, kas tika pārdotas Norvēģijā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos, bija pilnībā elektriskās. Tas ir ievērojami vairāk kā pirms gada, kad šīs mašīnas bija “vien” ceturtdaļa. Norvēģija joprojām ir krietni priekšā pārējām pasaules valstīm ar elektroauto īpatsvaru.
Norvēģijas Ceļu federācija, paziņojot par jaunākajiem pārdošanas datiem pirmdien, apstiprināja, ka Tesla Model 3 bija valsts vispieprasītākais transportlīdzeklis.
Kopumā 48,4% no visām jaunajām automašīnām, kas tika pārdotas no janvāra līdz jūnijam, bija elektriskās, pārsniedzot pagājušā gada vidējo 31,2% un padarot Norvēģiju par izteiktu līderi elektrisko automašīnu pārdošanas skaitā uz vienu iedzīvotāju.
Norvēģija ir paziņojusi, ka no 2025. gada šajā valstī tiks pārtraukta jaunu dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju pārdošana. Lai sagatavotos tam, Norvēģija ir palielinājusi nodokļus iekšdedzes dzinēju mašīnām un atbrīvojusi no tiem ar elektrību darbināmās automašīnas. Vienlaicīgi tiek piedāvātas arī citas priekšrocības, piemēram, atlaides ceļa nodevām.
Šī politika ir veicinājusi valstī popularitāti tādiem zīmoliem kā Tesla, Nissan, Hyundai un BMW, kas visi piedāvā pilnībā elektriskus transportlīdzekļus. Piemēram, Audi e-tron pieprasījums Norvēģijā pārsniedz visu 2018. gadā ražotāja pārdoto modeļu kopskaitu.
Zīmoli bez pilnībā elektriskiem piedāvājumiem, piemēram, Ford un Mercedes-Benz, ir piedzīvojuši pārdošanas apjoma kritumu. Tas licis Ford, Mercedes un vairākiem citiem automobiļu ražotājiem piedāvāt elektromobiļus Norvēģijā tuvākajā laikā.
Tesla jūnijā Norvēģijā pārdeva 3’760 transportlīdzekļus un šajā mēnesī sastādīja 24,5% no visām pārdotajām automašīnām, un pirmajā pusgadā tas bija arī visvairāk pārdotais zīmols. Lielākā daļa no tā pārdošanas apjomiem bija Model 3, bet Model S un Model X piedzīvoja kritumu.
Tikmēr Latvijā elektroauto kopskaits knapi pārsniedz 500.
Varbūt tāpēc, ka viņiem ir nafta, ko viņi pārdod citiem, norvēģi var atļauties dārgās izklaides ar elektroauto, līdzīgi kā arābu šeihi -tikai nedaudz piedomājot. Cik daudz Latvijā ir cilvēku, kas var atļauties nopirkt auto 40’000 EUR un vairāk?
Daudz ir to cilvēku. Tāpat reti kurš pērk uzreiz noliekot 40’000 €. Vairums ņem līzingu. Mēneša maksājumi būs mazāki par degvielas patēriņu.
Uz ātro piemetu aprēķinus: 40’000 EUR auto ir ~500Eur/mēnesī līzings uz 7gadiem plus nāk klāt visādas citas izmaksas kopā būs uz 600 EUR mēnesī vismaz. Lai iegūtu šādu līzingu vajag uz rokas vismaz 1500 Eur neto (ja nav citu kredītu) – Latvijā šādu cilvēku ir 64’000. Bet lielākajai daļai tomēr ir kredīti, kas nepieciešamo algu paceļ augstāk un cilvēku skaits ļoti strauji krītas – 2100 EUR uz rokas vaair ir tikai 23’000 cilvēkiem.
Un šeit rodas jautājums vai patiešām Latvijas vidusslānim un nabadzīgākajiem ir jāatbalsta pārtikušākie Latvijas iedzīvotāji? Varbūt tomēr tas atbalsts ir jānovirza citiem mērķiem, kur ieguvums ir lielāks? Piemēram sabiedriskā transporta attīstībā, velo satiksmes popularizēšaanā, jo šādi risinājumu ir daudz ekoloģiskāki, kā atbalsts elektroauto iegādei. Elektro auto jau pašlaik ir lieli bonusi (pagaidām nav ceļu nodoklis, bezmaksas stāvvietas, bezmaksas elektrība uc). Jo lektroauto nerisina sastrēgumu un autostāvvietu problēmas pilsētā – no pilsētām maksimāli ir jaaizvāc privātais transports tai skaitā privātais elektriskais. Un vel manuprāt pareizāk ir noteikt ierobežojumus lietoto auto iegādei, piemēram, nevar būt vecāki par 15gadiem, izmešu kvotas utt. Šādi risinājumi daudz vairāk uzlabos vides kvalitāti.
Pārvērtē to, cik daudzi “nevar atļauties”. Vai esi paskatījies, cik maksā lietots elektroauto? Ja uzskati, ka es esmu bagāts, es varu pateikt pretim, ka iekšdedzes dzinēja mašīnu es nevarētu atļauties.
Piekrītu, ka vajag attīstīt sabiedrisko transportu, velo un iešanu. Tas palīdzēs vairākos aspektos, bet būsim reālistiski – tie, kas tagad ir pārgājuši uz auto, viņi neizvēlēsies citu pārvietošanās veidu. Arī piekrītu, ka ir jāmazina vieglo transportlīdzekļu daudzums, padarot to par neērtu transportlīdzekli pilsētās.
Runājot par atbalstu elektroauto iegādei, tas ir vajadzīgs, lai panāktu cenu izlīdzinājumu, lai tas, kurš ir nolēmis pirkt sev šādu transportlīdzekli, labāk izvēlas videi draudzīgāku alternatīvu nevis kārtējo dīzeli…
Par esošajiem bonusiem… Tie ir jauki, bet tie nespēlē galveno lomu salonos. Cilvēkam pirmkārt par tiem ir jāzina, lai vispār apsvērtu ekonomiski elektroauto iegādi.
Esmu skatījies: jauns sākot no 40’000 EUR (Nissan, Hyundai). Daudz maz jēdzīgs lietotais no 10’000 EUR, bet nu 100-140km nobraukums ir baigi mazs un man reāli ir par maz (nevaru aizbraukt pie vecākiem ciemos). Vel ja paskaties ss.lv tad tur ir tikai 30 elektroauto un arī mobile.de ir tikai ~6000 auto. Izvēle gaužām niecīga. Iegādes izmaksām vel klāt jārēķina izmaksas, lai izbūvētu uzlādes staciju pie daudzstāvu mājas. Protams opcija piepirkt klat privātmāju, bet tas ir diezgan dārgi.
Pašlaik tomēr vairāk izskatās, ka elektro autombīlis tomēr ir “bagāto” un entuziastu izprieca, kas ir ļoti labi jebkuram produktam vajag šādus lietotājus, lai produkts tiktu tālāk līdz plašākām masām, bet vai tāpēc valstij jādod jums nauda? Varbūt valstiski izdevīgāk ir nogaidīt 5gadus, kad tehnoloģijas būs gājušas uz priekšu – mašīnas lētākas un ar lielāku nobraukumu un līdz tam ierobežot iekšdedzes dzininēju netīrākās mašīnas (celt nodokļus, atpirkt no iedzīvotājiem, aizliegt ievest). Latvija vel nav tik bagāta kā Norvēģija, lai varētu dod tādus bonusu, mums ir jādomā citi risinājumi, kā virzīties uz priekšu.
Tieši to arī valsts grasās darīt – https://uzladets.lv/satiksmes-ministrija-iesniedz-projektu-kura-atbalstis-elektroauto-iegadi/