No 2. zaļākās valsts uz 37. dažu gadu laikā

2012. gadā Latvija pēc EPI indeksa atradās 2. vietā pasaulē starp 132 valstīm. 2018. gada reitingā Latviju varam atrast vien 37. vietā.

EPI (Environmental Performance Index) kvantitatīvā veidā salīdzina 180 valstu ietekmi uz vidi. Jo augstāks reitings, jo mazāka ietekme. 2012. gadā Latvija ierindojās 2. vietā starp 132 valstīm, bet 2018. gada indeksā esam vien 37. vietā globāli un 6. vietā reģionāli.

Ņemot vērā to, ka ir nepieciešamas lielas investīcijas, lai atgrieztu to, ko esam nodarījuši kopš industrializācijas sākuma, EPI ņem vērā IKP, lai veidotu savus reitingus. Strauji mainīgajā pasaulē ir svarīgi izbūvēt daudzas infrastruktūras (dzeramā ūdens, kanalizācija, centrālā apsilde) un vēl citas (filtrēšana, pārstrāde), lai novērstu piesārņojumu. Ir novērots, ka IKP pieaugums parasti ir uz tā rēķina, ka nerūpējas par sekām uz vidi. It īpaši tas ir attiecināms uz transportu, mežsaimniecību un lopkopību.

EPI arī novēroja korelāciju starp “Vides veselību” un “Ekosistēmas vitalitāti”. Lai gan korelācija ir atrodama, tā nav tik izteikta, salīdzinot ar IKP. Zemāk esošais attēls norāda uz to, ka ekonomiskā izaugsme rada resursus, ko veltīt dabas aizsardzībai, bet vienlaicīgi piesārņo dabu un izaicina biotopu.

Valstu rezultāti

Nepārsteidzoši, Šveice ir pasaules līderis ar 87.42 punktu EPI rezultātu. Šveice ir izteikta līdere kategorijās “Klimats un Enerģija”, “Gaisa piesārņojums” un “Ūdens un Sanitārija”. Šveici ieņem 62. vietu, ja ņem vērā vienīgi “Bioloģiskā daudzveidība un Dzīves vieta” kategoriju, bet dabas rezervuāri ļauj kopvērtējumā būt pirmajiem.

Top 5 ir arī Francija (83.95 punkti), Dānija (81.60), Malta (80.90) un Zviedrija (80.51). Dānija, Malta un Zviedrija izceļas “Gaisa kvalitāte” kategorijā. Malta ir pirmajā vietā kategorijā “Ūdens un Sanitārija”. Francija un Dānija dala pirmo vietu jūras vides aizsargjoslās. Francija, Dānija un Malta ir pirmajās vietās kategorijā “Bioloģiskajā daudzveidība un Dzīves vietas”. Zviedrija ir trešajā vietā kategorijā “Klimats un Enerģija”. Francija un Dānija ir pasaules līderes slāpekļa apsaimniekošanā. Vispārīgi runājot, augstie rezultāti ir sasniegti, pateicoties ilgtermiņa ieguldījumiem sabiedrības veselībā, dabas resursu saudzēšanā un siltumnīcu izraisošo gāzu (SIG) atdalīšanai no ekonomikas.

Vissliktāk klājies ir Nepālai (31.44), Indijai (30.57), Kongo Demokrātiskajai Republikai (30.41), Bangladešai (29.56) un Burundijai (27.43). Zemie rezultāti izceļ vajadzību pēc valsts mēroga iniciatīvas vairākos virzienos, it īpaši gaisa kvalitātē, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanā un SIG mazināšanā. Dažās no valstīm ar zemāko reitingu ir arī nopietnas citas problēmas, piemēram, nemieri vai ilgstoši vāja valsts vadība. Šajā pētījumā īpaša uzmanība tiek vērsta “Gaisa kvalitāte” kategorijai, jo tas ir galvenais slimību un invaliditātes cēlonis. Tādās valstīs kā Indija (5.75 punkti “Gaisa kvalitāte” kategorijā), Ķīna (14.39) un Pakistāna (15.69) ir liels veselības risks, kam steidzami jāpievērš uzmanība.

Seišelas valsts Austrumāfrikā ir piedzīvojusi vislielāko izaugsmi desmit gados. No 47.05 uz 66.02 punktiem, kas atspoguļojas lēcienā par 86 vietām reitingā. Šī izaugsme ir bijusi iespējama pateicoties galvenokārt SIG apkarošanai.

Latvija kopā ar Madagaskaru, Bahamu salām, Centrālāfrikas Republiku un Burundiju ir starp tām valstīm, kas piedzīvojušas ievērojamu kritienu reitingā. Tas galvenokārt ir dēļ nepietiekamas reakcijas uz klimata pārmaiņām.

Valstis, kas nokļuvušas reitinga augšgalā, laika gaitā diži nemainās. Augstie rezultāti nozīmē, ka ir maz vietas uzlabojumiem. Ilgstoši laba valsts pārvalde un ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrās ļauj šīm valstīm noturēt pozīcijas.

Eiropa

Šajā pētījumā Austrumeiropa (ieskaitot Baltijas valstis) un Āzija ir apvienotas vienā kategorijā (29 valstis), bet pārējās Eiropas valstis ir apvienotas ar Ziemeļamerikas valstīm (22 valstis). Austrumeiropas un Āzijas reģionā rezultāti variē ļoti izteikti. Turpretim Eiropas un Ziemeļamerikas valstu rezultāti tabulā ir cieši kopā.

17 no 20 augstākajām vietām aizņem Eiropas valstis. Daudzas Eiropas un Ziemeļamerikas valstis ir OECD biedri un visas no tām tiek augsti novērtētas Apvienoto Nāciju Tautas attīstības indeksā.

Eiropas un Ziemeļamerikas valstis sadalās ļoti blīvi reitinga augšgalā. Vissliktāk klājas ASV, kas ierindojas 27. vietā globāli. Tomēr ir novērojamas lielas atšķirības valstu iekšienē. Piemēram, ūdens krīze Mičiganas štatā (ASV), kas pierāda, ka arī attīstītajās valstīs ir daudz vietas uzlabojumiem.

Krievija, kura ir visietekmīgākā politiski un ekonomiski no visām Austrumeiropas un Āzijas reģiona valstīm, EPI reitingā atrodas 15. vietā reģionā un 52. vietā globāli. “Ūdens resursi un Kanalizācija” kategorija velk Krievijas reitingu uz augšu, bet “Meži” par spīti tam, ka šajā valstī no visām ir visvairāk koku, velk uz leju. Bosnija un Hercegovina ir ar zemāko šī reģiona rādītāju (158. vieta). Šai valstij ir ļoti slikti rādītāji visos aspektos un saņem 0 punktu “Ūdens resursi un apstrāde” kategorijā. Tomēr nesenie politiskie soļi vides aizsardzības virzienā varētu mainīt situāciju nākamajos gados.

Pirmās trīs vietas Austrumeiropas un Āzijas reģionā ieņem attiecīgi Slovākija (28. vieta globāli ar 70.60 punktiem), Lietuva (29. vieta ar 69.33 punktiem) un Bulgārija (30. vieta ar 67.85 punktiem).

Latvija

Latvija ar 66.12 punktiem ieņem 37. vietu globāli un 6. vietu reģionāli, bet starp Eirāzijas un Ziemeļamerikas valstīm – 28. vietu no 51 valsts. Dažos aspektos (skatīt zemāk) Latvija ir pirmajā vietā pasaulē un pat ar maksimālajiem iespējamajiem punktiem, bet tie ir izņēmumi starp daudziem vidējiem rezultātiem un dažiem ļoti sliktiem. Piemēram, “PM 2.5 emisija” apakškategorijā Latvija ir 1. vietā ar 100 punktiem, bet “Gaisa kvalitāte” kategorijā esam vien 64. vietā.

“Vides veselība” kategorijā ir iegūti 72.80 punkti, kas ir 54. labākais rezultāts un tas ir par 3 punktiem labāk kā bija pirms 10 gadiem, kad Latvija ierindojās 56. vietā. Lietuva šajā kategorijā ieņem 57. vietu, bet Igaunija – 51. vietu.

• Gaisa kvalitāte – 64. vieta (-5 vietas, +3.43 punkti)
  • Sadzīves atkritumi – 81. vieta (-2, +9.70 pt)
  • PM2.5 emisija – 1. vieta (+0, +0 pt)
  • PM 2.5 pārsniegšana – 69. vieta (-6, -1.50 pt)
• Ūdens un Sanitārija – 64. vieta (-4, +2.30 pt)
  • Dzeramais ūdens – 60. vieta (-7, +2.76 pt)
  • Sanitārija – 68. vieta (-6, +1.77 pt)
• Smagie metāli – 26. vieta (-1, +8.50 pt)
  • Pakļaušana svinam – 26. vieta (-1, +8.50 pt)

“Ekosistēmas vitalitāte” kategorijā ir 61.66 punkti, kas ierindo Latviju 49. vietā, bet 2008. gadā Latvija šajā reitingā bija 3. vietā ar 76.49 punktiem. Lietuva šajā kategorijā ieņem 21. vietu, bet Igaunija – 59. vietu.

• Bioloģiskā daudzveidība un dzīves vieta – 25. vieta (+0, +1.04 pt)
  • Ūdens aizsargājamās teritorijas – 1. vieta (+26, +10.43 pt)
  • Bioma (dabas zonas) aizsardzība (globāli) – 1. vieta (+0, +0 pt)
  • Bioma aizsardzība (lokāli) – 1. vieta (+0, +0 pt)
  • Sugu aizsardzības indekss – 34. vieta (-2, +0.02 pt)
  • Reprezentativitātes indekss – 79. vieta (-7, +6.5 pt)
  • Sugu dzīves vietas indekss – 121. vieta (-11, -16.97 pt)
• Meži – 131. vieta (+11, -2.61 pt)
  • “Mežu platības zudumi – 131. vieta (+11, -2.61 pt)
• Zveja – 89. vieta (-38, -12.73 pt)
  • Zivju daudzuma statuss – 114. vieta (-92, -52.77 pt)
  • Reģionālais jūras trofiskais indekss – 34. vieta (+63, +27.31 pt)
• Klimats un Enerģija – 130. vieta (-127, -41.02 pt)
  • CO2 emisiju intensitāte (kopējais) – 118. vieta (-112, -59.49 pt)
  • CO2 emisiju intesitāte (jauda) – 33. vieta (+0, +0 pt)
  • Metāna emisiju intensitāte – 152. vieta (-130, -44.55 pt)
  • N2O emisiju intensitāte – 163. vieta (-133, -42.10 pt)
  • Melno ogļu emisiju intensitāte – 86. vieta (-24, -5.25 pt)
• Gaisa piesārņojums – 16. vieta (-11, -12.57 pt)
  • SO2 emisiju intensitāte – 15. vieta (+0, -2.22 pt)
  • NOx emisiju intensitāte – 26. vieta (-23, -23.92 pt)
• Ūdens resursi – 27. vieta (+0, +0 pt)
  • Notekūdeņu apstrāde – 27. vieta (+0, +0 pt)
• Lauksaimniecība – 38. vieta (+0, +0 pt)
  • Ilgtspējīga slāpekļa pārvaldība – 38. vieta (+0, +0 pt)

Globālie rezultāti

Visas valstis kopsummā ir ļoti tālu no starptautiskajiem mērķiem, kas saistīti ar vides aizsardzību – vidējais rezultāts ir 46.16 EPI punkti. Tas ir par 5 punktiem labāk kā tas bija desmit gadus atpakaļ. Šo rezultātu lielākoties uz leju velk “Vides veselība” ar vidējo rezultātu 31.50, bet “Ekosistēmas vitalitāte” ir noturīgāka ar 55.93 punktiem. Ja rezultātu attēlotu kopējā reitingu tabulā, tad tas ierindotos 136. vietā, kas nozīmē to, ka ir novērojama ļoti izteikta atšķirība starp valstīm un reģioniem.

Vispārīgie rezultāti liecina, ka vides kvalitāte uzlabojas, bet tas var nenotikt pietiekami straujos tempos, lai sasniegtu nospraustos mērķus, piemēram, Parīzes Klimata vienošanos. Lai gan ūdens aizsargjoslas ir jau tagad sasniegušas 2020. gada mērķi – sastādīt 10% no valstīm piederošajām teritorijām, ir nepieciešams pievērst uzmanību arī citiem mērķiem, piemēram, sauszemes konservācijai, kur jāsasniedz 17% robeža.

Avots: epi.yale.edu

Atsevišķs dokuments par Latviju ir atrodams šeit.