Transporta “zaļināšana” plānu izstrādes un komunikācijas labirintā

Ministriju publicētie plānu projekti – “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2030.gadam.” (NEKP 2030) un “Grozījumi Alternatīvo degvielu attīstības plānā 2017.–2020.gadam.” (Plāns) – izraisījuši dzīvu viedokļu apmaiņu. No vienas puses tiek apgalvots, ka plānotais nodokļu un citu maksājumu palielinājums vairumam Latvijas iedzīvotāju liks šķirties no auto. No otras puses atskan mierinoši vārdi par nodokļu necelšanu, tomēr NEKP 2030 nepārprotami ierakstīts, ka plānots izvērtēt iespēju palielināt TEN likmes visiem fosilās enerģijas auto, kā arī “iespēju ieviest pirmreizēju transportlīdzekļa reģistrācijas nodokli, balstoties uz vieglā transportlīdzekļa CO2 emisiju ietilpību un motora tilpumu un pilno masu”. Tā kā NEKP 2030 neparedz konkrētas naudas summas alternatīvo degvielu, izņemot biometāna, izmantošanas veicināšanai, loģiski rodas pieņēmums, ka izmaiņas transporta degvielas struktūrā paredzēts panākt ar nodokļu paaugstināšanu benzīna un dīzeļdegvielas auto, pagaidām nenosakot konkrētus skaitļus. 

NEKP 2030 un Plāns nesatur arī rezultatīvos rādītājus par transportlīdzekļu struktūras turpmākajām izmaiņām izmantojamās degvielas griezumā. Piem., Slovēnijas, kas salīdzinoši tuva Latvijai pēc iedzīvotāju skaita, teritorijas lieluma un pārticības rādītājiem, valdība ar sabiedrību komunicē, izstrādājot rīcības plānu par transportā izmantojamās degvielas struktūras sasniedzamajām izmaiņām, norādot transportlīdzekļu skaitu un īpatsvaru valstī.

Konkrēts un, iespējams, laikā tuvākais ir Plānā ierakstītais un daudzu cilvēku sen gaidītais risinājums: “Ar 2021. gadu pie pirmreizējās reģistrācijas ieviesta papildus kontrole transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar fosilām degvielām, lai novērstu tādu transportlīdzekļu reģistrāciju, kuriem ir demontēta vai defektīva atgāzu pēcapstrādes sistēma. Ieviesta atgāzu pēcapstrādes sistēmas marķēšana un papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē.” Vai valsts pārvaldē beidzot ir novērtēts apzināti pārveidoto auto radītais sabiedrības veselības apdraudējums? Pēc Satiksmes ministrijas pasūtītā pētījuma veikšanas, kopš 2019.gada sākuma ministrijām ir pieejami dati par transporta kaitīgo izmešu radīto zaudējumu apjomu naudas izteiksmē, ņemot vērā izraisīto saslimstību un mirstību, tomēr NEKP 2030 nav attiecīgas atsauces. Jācer, ka Veselības ministrija aktīvāk pievērsīsies tam postam, ko auto radītie kaitīgie izmeši nodara Latvijas iedzīvotāju veselībai. Aktuāli nepieciešams, lai Veselības ministrija – nav taču “ārstniecības ministrija” – pievērš uzmanību arī tam, ka joprojām ir bērnu dārzi, kas atrodas pie intensīvas noslodzes ielām.

Ja benzīna un dīzeļdegvielas auto, īpaši – lielo auto, izmantošanu paredzēts padarīt, varbūt, nedaudz, bet dārgāku, tad alternatīvo degvielu – dabas gāze, biodegviela, elektroenerģija un ūdeņradis – auto ir paredzēti “burkāni”. NEKP 2030 ir ierakstīti daudzi pasākumi alternatīvo degvielu transporta atbalstam, tomēr auto daļa ir bez plānotās naudas summas. Kopumā, tas, ka daļa no pasākumiem ir ar plānoto naudas summu, savukārt citi tikai deklaratīvi, rīcības cilvēkiem padara NEKP 2030 grūti uztveramu kā nopietnu plānu.

NEKP 2030 paredz: “Aktuālajā politikas plānošanas dokumentā iekļaut nosacījumus, lai veicinātu elektrouzlādes staciju izbūvi jaunbūvēs un renovētās ēkās, pasākumu attiecinot gan uz daudzdzīvokļu ēkām, gan publiskajām ēkām”. Protams, nepieciešams nosacījums efektīvai un ērtai elektrisko transportlīdzekļu lietošanai ir uzlādes iespēja ilgstošas stāvvietas laikā – naktī vai dienā. Īpaši efektīva ir uzlāde naktī, tādejādi, ar iespēju izlīdzināt elektroenerģijas diennakts patēriņu. Arī minētajam pasākumam atbalsta finansējums nav konkretizēts, bet ir taču zināms, ka daudzos gadījumos elektroenerģijas pieslēguma jaudas palielinājums bez atbalsta finansējuma nebūs iespējams. Savukārt, lai izveidotu viedo uzlādes pieslēgumu, ar iespēju nepalielināt esošo elektroenerģijas pieslēguma jaudu, arī ir nepieciešams atbalsta finansējums.

Ņemot vērā, ka Latvijā 70% dzīvo daudzdzīvokļu mājās, atšķirībā no ES 30%, pieejamas uzlādes infrastruktūras izveidei daudzdzīvokļu ēku tuvumā Latvijā būtu jābūt īpašai prioritātei. Būtiski, ka minēto uzlādi varētu izmantot gan jauno, gan lietoto e-auto pircēji (2019.gada septembrī 70% no Latvijā reģistrētajiem elektromobiļiem bija lietotie), tomēr bez valsts noteikta atbalsta nozīmīga attīstība nav paredzama.

Jaunos plānus ir grūti uztvert nopietni, kamēr nav skaidrības par iepriekšējo izpildi, piem., par atjaunojamo energoresursu (AER) 10% mērķa transportā 2020.gadā (Mērķis) izpildi. NEKP 2030 minēts: “Jaunākie statistikas dati liecina, ka 2018.gadā no AER iegūtas enerģijas īpatsvars transportā bija 3,06%, no kuriem 3/4 veidoja biodegviela, bet pārējo daļu no AER iegūta elektroenerģija, kas patērēta auto, dzelzceļa un cauruļvadu transportā”. Minēto Mērķi sasniegs reta no ES dalībvalstīm, savukārt Latvijā, diemžēl, nav pieņemti attiecīgie tiesību aktu, lai varētu pilnvērtīgi uzskaitīt biodegvielas ieguldījumu Mērķa izpildē. Par uzskaites iztrūkumu liecina arī frāze NEKP 2030: “Ņemot vēra, ka pirmās paaudzes biodegvielas ir lētākas nekā modernās biodegvielas, var pieņemt, ka šobrīd degvielas piegādātāji obligātā piejaukuma prasības galvenokārt izpilda ar pirmās paaudzes biodegvielām”. Tātad, šobrīd tikai “…var pieņemt…”. 

Novēlam ministrijām tikt skaidrībā ar NEKP 2030 un Plānu, atbilstoši arī Latvijas iedzīvotāju pārticības rādītājiem. Efektīvu ieguldījumu transporta sistēmas nepieciešamajās un neizbēgamajās pārmaiņās varētu sniegt publiskās pārvaldes institūciju piemērs: cilvēki pilnībā notic tikai rīcībai, turklāt, publisko finanšu līdzekļu taupīgas un lietderīgas izlietošanas ietvaros. Secinājumus par iesaistīto ministriju spēju uzlabot saziņu ar sabiedrību izdarīsim, novērtējot arī plānotās “NEKP 2030 sabiedriskās apspriešanas sanāksmes” organizēšanu atbilstoši pieteiktajai “apspriešanai”, pretēji praktizētajai visiem pieejamo tekstu pārstāstīšanai.

Arnis Bergs,
biedrība “Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrība”