2025. gadā lādējamie auto Latvijā bija populārāki par dīzeli

2025. gada dati rāda: pēc subsīdiju beigām elektroauto tirgus Latvijā nesabruka, bet turpināja augt, kamēr dīzelis turpināja zaudēt pozīcijas.

Skeptiķi gaidīja pēc subsīdiju ballītes beigām elektroauto kritumu, bet statistika, kā jau tā mēdz darīt, ieradās un sabojāja viņu prognozes.

Līdz ar valsts atbalsta elektroauto iegādei izsmelšanu 2025. gada trešajā ceturksnī ir īstais brīdis paskatīties, kas patiesībā notika ar tirgu. Subsīdiju beigas radīja īslaicīgu “uzrāvienu”, kas skeptiķiem ļāva prognozēt elektroauto pieprasījuma kritumu. Taču dati rāda ko citu – pēc neliela burbuļa tirgus atgriezās pie savas dabiskās izaugsmes trajektorijas.

Līdz ar valsts atbalsta elektroauto iegādei izsmelšanu 2025.g. 3. ceturksnī ir simboliski atskatīties uz pērnā gada elektroauto statistiku. Valsts subsīdijas sākotnēji radīja mākslīgu uzrāvienu, kas ļāva skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, bet tirgus pēc kāda laika turpināja dabiski augt. Lai gan iepriekšējie ceturkšņi liecināja, ka esam atpakaļ uz normālas eksponenciālās izaugsmes trajektorijas un elektroauto reģistrāciju skaits bija lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē, tika sagaidīts, ka gada 4. ceturksnis būs pamatīgs kritiens no 3. ceturkšņa burbuļa. Tāpat arī var sagaidīt, ka 2026.g. 1. ceturksnis būs kritums, jo sola, ka no 2. ceturkšņa jau būs pieejams atjaunotais atbalsts.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns paredzēja, ka 14 400 elektroauto Latvijā būs tikai 2027. gadā. Taču realitāte izrādījās ātrāka par prognozēm – jau 2026.g. 1. janvārī Latvijā bija reģistrēti 14 385 elektroauto (BEV) (+56%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 194 elektriskie autobusi (+37%), 469 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+61%), 54 elektriskie kvadricikli (+4%), 1118 elektriskie mopēdi (+16%) un 203 elektriskie motocikli (+17%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 16 423 elektriskie transportlīdzekļi (+51%). Prognoze sasniegta gadu ātrāk!

*PHICEV – (abreviatūra no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle.

Ieliekot skaitļus kontekstā: 2025. gada 4. ceturksnī vien tika reģistrēti vairāk elektroauto (jauni+lietoti) nekā Latvijā kopumā bija reģistrēti 2021.g. 1. janvārī. Šajā ceturksnī elektroauto pieaugums ir līdzvērtīgs pieaugumam visā 2022.gadā.

Kur palicis dīzelis?

2015. gadā vairāk nekā katra otrā jaunā automašīna Latvijā bija dīzelis (55%). 2025. gadā – vairs tikai 13,9%. Latvija starp automašīnu tirgiem ir ļoti inerta un pārmaiņas tipiski notiek lēnām. Tomēr ne jauno dīzeļu automašīnu tirdzniecībā. Uzlādējamās mašīnas (PHICEV + BEV) tikmēr iespēja 19,4%, no kurām 12,1% bija ārēji lādējami hibrīdi un 7,2% bija tīri elektriskie. Protams, tas nozīmē, ka 65% reģistrāciju bija benzīna mašīnas.

Latvija statistikā neatdala nelādējamos hibrīdus no iekšdedzes motoriem, bet varam lēst, ka puse no benzīna reģistrācijām bija hibrīdi, kas nozīmētu, ka vairāk nekā puse no Latvijas automašīnām ir pilnīgi vai daļēji elektriskas. Starp citu, uzlādējamie auto 2025.g. decembrī ievāca 21,5% (12,7% PHICEV un 8,8% BEV) no visām reģistrācijām.

Elektroauto Latvijā bieži uztver kā nākotnes tehnoloģiju, bet statistika rāda, ka tā jau ir tagadne. Pārmaiņas notiek pamazām, līdz vienā brīdī kļūst skaidrs – desmitgades beigās elektroauto būs primārā izvēle, nevis alternatīva.

Uzlādēts.lv redaktors Kārlis Mendziņš

Pretvējš iekšdedzei

Autoindustrijas krīze, kas iesākās 2020.gadā ar C-19, turpinājās ar pusvadītāju krīzi un krievijas iebrukumu Ukrainā, nu ir pārdzīvota, lai autoindustrija sāktu apzināties, ka ir sākusies nākamā krīze – pieprasījums pēc iekšdedzes automašīnām ir piedzīvojis pīķi pirms vairākiem gadiem. 2018.gadā tika pārdots krietni vairāk iekšdedzes dzinēju automašīnu nekā 2024.gadā (BloombergNEF prognoze 2025.gadam nav glaimojoša). 8 gadu laikā pazudusi teju 1/3 tirgus. Tikmēr elektroauto pieprasījums turpinās uz eksponenciālas izaugsmes līknes. Kā rāda Rho Motion dati (skatīt zemāk attēlu), pasaules elektroauto pārdošanas turpina kāpt.

Lai arī cik tas liktos neiespējami, iekšdedzes pārdošanas pīķis bija 9 gadus atpakaļ. Pārdošanas apjomu kritumu kompensē elektroauto.
Lai atgrieztos pīķī, būtu nepieciešams pielikt ASV līmeņa pārdošanas apjomus. Būsim godīgi, tas nav reāli.
Avots: @BloombergNEF pic.twitter.com/5vlTPwtjhP

— ⚡🚗 Kārlis Mendziņš🔋♻️  (@Kamons) March 6, 2026

Globālās tendences atspoguļosies arī Latvijā un varam sagaidīt, ka šobrīd esam gan iekšdedzes automašīnu reģistrāciju, gan PHICEVu reģistrāciju pīķī. Norietu arī pastiprina ES likumdošana, kas nosaka, ka ražotājiem no 2035.g. 90% jaunajām mašīnu jābūt bez emisijām.

Liels izrāviens ir novērojams lādējamiem hibrīdiem (PHICEV), kas Latvijā par spīti tam, ka Eiropā tiem ir lejupslīde pieprasījumā, piedzīvo rekordlielu pieprasījumu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to elektriskais nobraukums beidzot sasniedz līmeni, kāds bateriju elektroauto bija jau ap 2012. gadu. Progresu nevar noliegt – tikai tas ir mazliet novēlots.

Tāpat kā subsīdiju sākumā, varam novērot kupri reģistrācijās to noslēgumā. Vienlaikus varam cerēt, ka kritums nebūs tik liels, jo parādās aizvien vairāk elektroauto, kas ir cenu kategorijā zem 30 000 EUR, ko spilgti arī parāda šī gada Latvijas elektroauto gada balvas pretendenti, ar teju trešdaļu dalībnieku, kas bija šajā cenu kategorijā.

Ja paskatāmies vērīgāk elektroauto reģistrācijās, tad esam Latvijai veselīgā situācijā, kurā lietotie auto ienāk lielākos apmēros nekā jaunie, kas liecina par lietoto elektroauto tirgus nobriešanu. Pieaugums līdz 2024.g. sākumam bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām, bet pēdējā laikā dominē lietotie.

Līdz ar ES lēmumu no 2030.gada ļaut lieliem uzņēmumiem un nomas kompānijām iegādāties tikai bezemisiju automašīnas, jaunajiem izmešu standartiem, kas stājās spēkā 2025. gada 1. jūlijā, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā un Dānijā šobrīd.

Par spraudņa hibrīdiem runājot, tiem no pērnā gada 1. jūlija stājas spēkā jauni WLTP standarti, kas uzrāda tuvāk patiesībai to izmešu daudzumu. Ja līdz šim tāds varēja viegli iekļauties saucamajā zemo emisiju kategorijā (<50 CO₂ g/km), tad šobrīd tas ir ievērojami sarežģītāk.

Pēc ACEA datiem 2025. gadā pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 17.4% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 9,4%, kopā – 26,8%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 61,3% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, teju 2/3 no automašīnām bija lielākā vai mazākā mērā elektrificētas, vairāk nekā katra 4. mašīna bija uzlādējama un katra 6. mašīna bija tīri elektriskā.

Ceturkšņa jaunpienācēji un gada līderi

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 9 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – Aiways U6, FAW E-HS9, Hyundai Ioniq 9, KIA EV4, Mercedes-Benz CLA, MG S5, Peugeot e408, Renault Traffic, Yuead-Human Horizons Hiphi Z,

Šajā ceturksnī Audi e-tron/Q8 e-tron pārspēja Tesla Model 3 ar attiecīgi 71 un 68 reģistrācijām. Abi nostiprinot savu līderpozīciju Latvijas elektroauto parka topā, bet ļoti cieši sekoja Tesla Model Y ar 66 reģistrācijām, kuram pirmie Eiropas modeļi beidzot ir panākuši 5 gadu vecumu, kas nozīmē, ka tie parādās pēc līzinga (otrreizējā) tirgū. Ceturkšņa Top5 noslēdz Tesla Model S (43 reģistrācijas) un BYD Sealion 7 (33). Latvijā Tesla Model 3 pamazām kļūst par “jauno Golfu” – sastopams visur, no Purvciema daudzstāvenēm līdz Liepājas promenādei.

Gada griezumā populārākie elektroauto bija Tesla Model 3 (440 reģistrācijas), Audi e-tron/Q8 e-tron (405), Tesla Model Y (257), Nissan Leaf (190) un Tesla Model S (156).

Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 63% tirgus, dīzelis ir nokrities līdz 13%, elektrība – 7% (21% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (2% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglie komerctransporti sāk parādīt pārmaiņas. Lai gan aina ir joprojām ir bēdīga, dīzelis pirmo reizi ir noslīdējis zem 90% – 89%, benzīns ieņēma 3%, elektrībai – 5% (6% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0.5% (0.6% kopā ar benzīna hibrīdu).

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā esošo likumdošanu, varam pieņemt, ka pārmaiņas notiks salīdzinoši strauji un ap 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru automašīnās, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.

Prognozes

Tā kā varam sagaidīt, ka šī gada pirmajā ceturksnī 2% no autoparka būs tīri elektriskie auto un jau kādu laiku esam pārkāpuši simboliskajiem 10 000 elektroauto skaitam, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem joprojām prognozē, ka 36 000 elektroauto būs 2027.g. vidū.

Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet, ja zemāk esošos scenārijus saliktu vienā grafikā, kļūst skaidrs viens – jautājums nav vai Latvijā būs desmitiem tūkstošu elektroauto, bet kad tas notiks:

• Nemainīgs 49% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 70 600 (~10%)
• Latvenergo optimistiskais – 60 000 (8% no autoparka)
• Latvenergo pesimistiskais – 36 000 (5% no autoparka)
• Eleport – 100 000 (14%)
• Neste – 72 000 (10%)
• Enefit – 16 000 (2%)
• Auto Asociācija – 72 000 (10%)
• Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
• Eksponenciāla līkne – 90 000-160 000 (12%-22%)

Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs starp 63 000 un 140 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 55 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies (šo prognozi jau drīz pārsitīsim).

Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 25 195 elektroauto un Igaunijā ir 10 871 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija ar 14 385 elektroauto starp Baltijas valstīm ir komfortabli pa vidu.

Elektroauto izaugsmes temps pēdējos gados arī Latvijā rāda, ka tirgus tikai sāk ieskrieties. Ja Eiropas politika, cenu kritums un lietoto elektroauto pieejamība turpināsies pašreizējā tempā (ar augošajām degvielas cenām tas nebūtu pārsteigums), tad nākamā desmitgades beigās Latvijas autoparks būs krietni elektrisks. Citiem vārdiem sakot – šodienas aina liecina, ka šis ir tikai sākums.