Valdība uzdod “Latvenergo” un “Latvijas valsts meži” izveidot kopīgu vēja parku
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pavērsieniem Latvijā enerģētikas jomā ir Ministru Kabineta lēmums par lielmēroga vēja parku attīstību, apvienojot “Latvenergo” un Latvijas Valsts mežu resursus un jau šogad izveidojot kopuzņēmumu.
Vēja parks (Avots: Shutterstock)
Viens no pēdējā laika nozīmīgākajiem pavērsieniem Latvijā enerģētikas jomā ir Ministru Kabineta lēmums par lielmēroga vēja parku attīstību, apvienojot “Latvenergo” un Latvijas Valsts mežu resursus un jau šogad izveidojot kopuzņēmumu.
Ekonomikas ministrijas vadībā līdz aprīlim taps priekšlikumi par administratīvo šķēršļu novēršanu dažādu atjaunojamo enerģijas resursu projektu īstenošanai Latvijā. Kopuzņēmuma uzdevums būs līdz 2027. gadam veidot vēja elektrostacijas, tādējādi mazinot Latvijas atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.
Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai ir būtiski īstenot liela mēroga stratēģiskus vēja parkus, kas kāpinātu vietējās ģenerācijas jaudas. Mums jāmazina atkarība no importētajiem energoresursiem un to var panākt, sekmējot atjaunīgo energoresursu plašāku izmantošanu. Tas mums ļautu būtiski mazināt savu atkarību no importētās gāzes no Krievijas elektroenerģijas ražošanā. Liela mēroga stratēģiskie vēja parku projekti sniedz arī būtisku devumu elektroenerģijas cenas stabilizācijā, līdz ar to ilgtermiņā nodrošinot Latvijas sabiedrībai konkurētspējīgas elektroenerģijas izmaksas.
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Plānotais projekts neradīšot nekādu finansiālu slogu ne sabiedrībai, ne valsts budžetam. Projekts tikšot īstenots bez jebkādiem valsts atbalsta mehānismiem atbilstoši racionālam biznesa plānam, bet ne ar pārmērīgām atdeves prasībām.
Projekta mērķis ir gūt maksimālu labumu sabiedrībai, izmantojot sinerģiju no valstij piederošu divu stratēģisku kapitālsabiedrību aktīvu, resursu un kompetenču apvienošanas. Projekts nodrošinās būtiskas investīcijas Latvijas tautsaimniecībā, sekmēs apkārtējo reģionu ekonomisko aktivitāti, kā arī dos papildu ieguvumu vietējām pašvaldībām un iedzīvotāju kopienām. Šāda izmēra projekta atrašanās Latvijā veicinās arī ilgtermiņa pieprasījumu apkalpojošajām augsto tehnoloģiju nozarēm Latvijā
Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs
Vides un dabas aizsardzības organizācijas sekos līdzi normatīvo aktu izstrādei, lai pārliecinātos, vai administratīvo šķēršļu novēršanas rezultātā netiek mainīti ietekmes uz vidi novērtējuma kritēriji un process, ziņo LDF.
Uzlādēts viedoklis
Nepietika ar to, ka vēja parki jau gadiem ir lētākais elektroenerģijas iegūšanas veids. Nepietika ar Grētas Tumbergas aktualizētajām asajām diskusijām. Nepietika ar privātajām iniciatīvām Latvijā, kuras vietējās aitas noblēja. Nepietika ar Covid-19 1., 2. un 3. vilni. Nepietika ar elektrības cenu krīzi. Tikai tagad, kad valdība ir iedzinusi Latvenergo stūrī, šis begemots sāks attīstīt ko jaunu Latvijā (Lietuvā jau gadu ir Latvenergo saules paneļu parks). NEKP 2030 ir ierakstīti precīzi cipari, cik lielām jaudām ir jābūt līdz 2030. gadam. Šis varētu būt viens no tiem punktiem, kuru patiesi no NEKP izpildīsim.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Gribu redzēt,kā būs.
Es arī
Priecāties, ka vēja turbīnas ir lētas, ir tas pats, kas priecāties, ka teltis ir lētas, kad vajag mājas.
Vēja turbīnas ļauj nedaudz ietaupīt fosilo kurināmo (Latvijā — Gazproma gāzi), bet nevar to aizstāt, jo vējš mēdz nebūt vairākas nedēļas pēc kārtas. Atšķirībā no koncentrētas enerģijas avotiem (kodolenerģijas) vēja turbīnu laukumi rada nelabvēlīgu ietekmi vairāku kilometru rādiusā. Visiem, kas tās “atbalsta”, vispirms tās ir jāuzstāda pie savas mājas.
Gāzes stacija pie tavas mājas ir daudz labāka? Dūmu nav, klusums kā no jaunajiem apple m1 datoriem:)
Aizbrauc pie TEC1 pastāvi paelpo dūmus un paklausies riebīgo sīkšanas skanu.
No savas pieredzes varu teikt, ka vislabākā elektrostacija pie mājas ir HES. Bet to var izveidot tikai atsevišķās vietās. Nākamā labākā ir kodolspēkstacija.
Pamekle interneta kur EU glabā/kam pardot savus kodolatkritumus.
Lielākā daļa tiek vesta uz krieviju 🙂
Tagd ar tiem kodolatkritumiem tiek draudēts EU
Nezinu, cik dadz ir bijis sasistu pirkstu, bet zinu, ka protestējot pret kodolatkritumiem, ir gājuši bojā vairāk cilvēki, nekā tos apstrādājot: https://en.wikipedia.org/wiki/Death_of_S%C3%A9bastien_Briat
Ir tāda lieta kā valdošie vēji. Ziemā tie ir izteiktāki. Tas, ka tev pie mājas ir bezvējš nenozīmē, ka 100m augstumā tā ir. Valdi, es zinu, ka tev ļoti simpatizē kodolenerģija, bet ir daudzi iemesli to neizvēlēties. Viens no tiem ir ekonomiskais. Pievienoju bildi, kurā ir grafiski attēlotas dažādu enerģijas ieguves veidu izmaksas. Gadu laikā tieši kodolreaktori ir kļuvuši dārgāki.
Te bilde, kurā saule un vējš strādā apbrīnojamā tandēmā. Kad vējš norimst, tad ir vasara.
Saule, vejs + uzglabāšana – uz īsu laiku baterijas, flywheel, saspiestais gaiss, uzpumpētais ūdens- uz sezonālo glabāšanu ūdeņradis.
Tad nevajag ne TEC ne AES.
Ja interesējaties par uzglabāšanas iespējām, vajadzētu zināt, ka šobrīd ar tām spēj uzglabāt vien dažas sekundes no izmantotās elektrības, par visu patērēto enerģiju pat nerunājot.
pēc tā kad EU pateica ka atsakās no slāvu energoresursiem, pazemes gāzes krātuvēs pumpēs nevis slāvu gāzi bet ūdeņradi.
Un protams ka visas pārējās elektrības uzkrāšanas tehnoloģijas tagad attīstīs un būvēs uz pilnu klapi.
Tā vējš un saule sadarbojas Vācijā. Milzīgo iztrūkumu sedz ar fosilo kurināmo un viņu noniecināto gan pašu, gan no Francijas importēto kodolenerģiju:
Zaļā enerģija kopā ar uzkrāšanu ilgtermiņā izmaksā lētāk nekā kodolenerģija.
https://www.weforum.org/agenda/2021/07/renewables-cheapest-energy-source/
Norādītais raksts apgalvo tikai to, ka uzstādīt jaunas “atjaunīgo” resursu stacijas ir lētāk nekā atklāt jaunas fosilā kurināmā stacijas.
Lai arī “atjaunīgie enerģijas resursi paliek arvien lētāki”, gan elektrība gan citi enerģijas avoti ir palikuši dārgāki, jo ar vājiem un neuzticamiem enerģijas avoti enerģijas ieguve un uzticamības nodrošināšana ir dārga, bet “atjaunīgo resursu” fani to nevēlas ierēķināt kopējā enerģijas cenā.
Un nevajag piesaukt Krievijas karu Ukrainā. Arī pie mums elektrības cenas uzlēca jau pagājušajā rudenī un par malku es jau pagājušajā vasarā samaksāju rekordlielu summu.
Tas, ka neredzi saikni starp CO2, gāzes un elektrības cenu ir akmens tavā dārziņā. Sekojot biržai, var labi redzēt, kurā brīdī AER nodrošina tīklu un kurā vajag ieslēgt TECus.
Slāvu gāze EU bija lētāka nekā cita līdzvērtīga gāze tāpēc ka atlaide gāzei tika dota par lojalitātes izrādīšanu slāviem.
Un to vācijas bizness pirmām kārtām darīja, kā arī izdarīja speidienu uz valdību, bet tā tas bija visās valstīs, kas lietoja slāvu gāzi.
Un papildus valsts subsidēja gāzes izmantošanu caur lētiem kredītiem gāzes elektrostacijām utt.
Ja šīs subsīdijas nodotu atjaunojamajiem resursiem tad tie būtu vēl lētāki nekā vislētākie.
Troļļo tālāk ždanoka