Jau 1% no Latvijas autoparka ir elektroauto

1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 7549 elektroauto, kas nozīmē, ka Latvijā ir pārsniegts simbolisks slieksnis – katra simtā mašīna uz Latvijas ceļiem ir pilnīgi elektriskā.

Jau vairāk nekā 2 gadus Latvijā ir pieejams iegādes atbalsts, iegādājoties jaunu vai lietotu elektroauto, un nesen tas ir papildināts, sniedzot līdz pat 9000 € atbalstu. Statistikā var manīt subsīdijas radīto burbuli, kas ļāvis skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, lai gan ceturkšņa reģistrāciju skaits ir otrais lielākais Latvijas vēsturē.

2024.g. 1. jūlijā Latvijā bija reģistrēti 7549 elektroauto (BEV) (+48%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 122 elektriskie autobusi (+97%), 249 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+65%), 42 elektriskie kvadricikli (-2%), 916 elektriskie mopēdi (-12%) un 161 elektriskie motocikli (+55%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 9039 elektriskie transportlīdzekļi (+48%).

2024.g. 2. ceturkšņa jauno elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:

• BEV: 333 reģistrācijas (-36% YoY, 6.8% ceturkšņa reģistrāciju) (+ 343 lietoti + 16 vieglie kravas (13 jauni + 3 lietoti))
• PHICEV*: 145 reģistrācijas (+27%, 2.9%)
• Kopā: 478 (-25%, 9.8%)

*PHICEV – (abreviācija no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.

Burbulis ir sprādzis

Kovid, pusvadītāji, karš Ukrainā un līdz ar to energoresursu, ekonomiskā krīze un tam sekojošā eiribor kāpšana viena otru nomainīja, nedodot atelpu autoražotājiem. Ja 2023. gada 2. ceturksnī tika reģistrēts rekordliels jauno automašīnu skaits, tad šobrīd tāpat kā vispār auto nozarē globāli ir vērojams, ka jaunās mašīnas tiek pirktas aptuveni 2019. gada apmēros un tiek prognozēts īslaicīgs noriets. Norietu arī pastiprina tas, ka šobrīd esam pārmaiņu procesā no iekšdedzes uz elektrisko piedziņu.

Sagaidāms, ka šogad jaunu elektroauto reģistrācijas tiks mākslīgi bremzētas līdz 1. janvārim, jo līdzīgi kā tas bija 2020. gadā līdz ar 1. janvāri stājas spēkā ražotājiem jauni CO₂ emisiju limiti, kas ir stingrāki. Attiecīgi ražotājiem pārdoto jauno elektroauto nozīme būs lielāka pēc dažiem mēnešiem nekā tā ir tagad. Izņemot, protams, tiem, kuriem piedāvājumā nav neviena automašīna, kas radītu tiešās CO₂ emisijas.

Šobrīd var novērot, ka subsīdijas bija izveidojušas kupri uz eksponenciālās izaugsmes, ko steidza bremzēt dažādās krīzes, ko piedzīvojām kopš to izsludināšanas. Šī gada pirmā ceturkšņa reģistrācijas bija sliktākais rādītājs divu gada laikā (kopš 2022. gada 3. ceturkšņa).

Ja paskatāmies dziļāk, tad esam atpakaļ pie situācijas, kurā jaunie un lietotie elektroauto nāk vienlīdz lielos apmēros (lietotie pat beidzot sāk apsteigt), bet pieaugums kopš 2022.g. beigām bija balstīts pamatā tikai uz jaunajām mašīnām.

Ar galējo ES lēmumu par iekšdedzes dzinēju mašīnu aizliegšanu no 2035.g., jaunajiem Euro 7 izmešu standartiem un stingrākiem emisiju standartiem, kas būs spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas.

Pēc ACEA datiem 2023.g. pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 14.6% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 7.7%, kopā – 22.3%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 48.1% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, teju puse no mašīnām bija elektrificētas, vairāk nekā katra 5. mašīna bija uzlādējama un katra 7. mašīna bija tīri elektriskā. Tikmēr 2024.g. 1. pusgadā Eiropā BEV un PHICEV ieņēma attiecīgi 12.5% un 6.9% no jauno automašīnu reģistrācijas, bet HICEV – 29.2%.

Ceturkšņa jaunpienācēji

Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti vēl 10 līdz šim Latvijā neredzēti BEV – FIAT 600e, Foton Auman, Lotus Eletre, Maserati Grecale Folgore, MG MG4, MG MG5, MINI Countryman SE, Peugeot e3008, Renault Scenic, KGM (SsangYoung) Torres EVX.

Šobrīd Latvijā ir veseli divi populārākie elektroauto – Nissan Leaf, kas šajā ceturksnī ieguva 24 reģistrācijas, un BMW i3, kas ieguva 30 reģistrācijas. Tomēr ceturkšņa populārākais elektroauto bija GWM ORA 03 ar 65 reģistrācijām, kam sekoja Tesla Model Y (51 reģistrācijas), Audi e-tron/Q8 e-tron (48) un Tesla Model 3 (41).

Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 67.9% tirgus, dīzelis – 20.6%, elektrība – 6.8% (9.7% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0.0% (1.7% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir joprojām bēdīga – dīzelis dominēja ar 96.1% tirgus, benzīns ieņēma 2.3%, elektrībai – 1.2% un gāze ir 0.3% (0.4% kopā ar benzīna hibrīdu).

Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.

Prognozes

Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 13’481 elektroauto un Igaunijā ir 6967 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija starp Baltijas valstīm neizceļas ne uz labo, ne uz slikto pusi.

Tā kā esam sasnieguši simboliskos 1% no autoparka, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36’500). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 36’500 elektroauto būs starp 2027.g. un 2028. g.

Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:

• Latvenergo – 60’000 (8.2% no autoparka)
• Eleport – 100’000 (13.7%)
• Neste – 73’000 (10%)
• Enefit – 16’000 (2.1%)
• Auto Asociācija – 73’000 (10%)
• Satiksmes ministrija* – 32’000 (4,4%) (*2022.g. prezentācija)
• Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
• Eksponenciāla līkne – 61’000-150’000 (8.3%-20.5%)
• Nemainīgs 71% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 158’000 (21.8%)

Uzlādēts.lv organizētajā aptaujā, par Latvijas gada elektroauto, 45% atbildēja, ka domā, ka 2030. gadā Latvijā būs starp 25’000 un 50’000 elektroauto. 22% domāja, ka būs starp 50’000 un 100’000 un vēl 16%, uzskatīja, ka būs vairāk nekā 100’000 elektroauto Latvijā tajā laikā.

Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 46’000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 30’000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Nemainīgs 70% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies.