Škoda Enyaq dominē Latvijas 2021.g. 2. cet. statistikā
2021. gada 2. ceturksnī tika reģistrēti 257 elektroauto un tie ieņēma 3.4% no jauno automašīnu reģistrācijām. Kopā Latvijā ir reģistrēti 1606 bateriju elektroauto.
Škoda Enyaq iV
2021. gada 2. ceturksnī tika reģistrēti 257 elektroauto un tie ieņēma 3.4% no jauno automašīnu reģistrācijām. Kopā Latvijā ir reģistrēti 1606 bateriju elektroauto.
Kopējais auto tirgus ir atgriezies pirms Covid pandēmijas līmenī. Šajā ceturksnī bija par 53% vairāk jaunajām reģistrācijām kopumā, salīdzinot ar gadu iepriekš. Elektroauto jaunās reģistrācijas bija par 154% vairāk nekā 2020. g. 2. ceturksnī. Kopējais elektroauto reģistrāciju skaits (257) ir lielākais vēsturē.
2021. gada 1. jūlijā Latvijā uzskaitē bija 2’476 elektriskie transportlīdzekļi (ETL). Starp tiem ir 1’606 bateriju elektroauto (BEV) (+92%, salīdzinot ar pagājušo gadu), 19 elektroautobusi (+138%), 41 elektriskie komerctransportlīdzekļi (+128%), 38 elektrokvadricikli (+19%), 36 elektromotocikli (+140%) un 736 elektromopēdi (+68%). Kopumā ETL pieaugums gada griezumā ir +84%.
Šajā ceturksnī elektroauto pieaugums bija par 257 vienībām un visiem ETL par 487. 149 BEV un 29 PHEV tika reģistrēti kā jauni, kas kopā veidoja 4.2% no vieglo automašīnu ceturkšņa reģistrācijām.
- BEV: 149 reģistrācijas (+125%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 3.5% ceturkšņa reģistrāciju) + 108 lietoti
- PHEV: 29 reģistrācijas (-19%, 0.7%)
- Kopā: 178 (+75%, 4.2%)
Jaunpienācēji uz Latvijas ceļiem
Latvijā pirmo reizi tika reģistrēti sekojošie elektroauto: BMW iX3, Citroen Jumpy, Lexus UX300e, Mercedes-Benz e-Sprinter, Opel Mokka-e un Škoda Enyaq iV. Pēc ilga pārtrukuma tika reģistrēti vairāki autobusi: Altas Auto Altas Novus, Iveco ROSERO-P FIRST, K-Bus E-Solar City un, protams, Latvijā ražotie UNIVERSALS 907 OPP.
Hokeja čempionāta bums
Latvija organizēja 2021. gada pasaules čempionātu hokejā. Kā galvenais sponsors, Škoda organizatoriem piedāvāja Škoda Enyaq iV. Tikai Škoda Enyaq iV. Tas nozīmēja, ka Latvija bija viena no pirmajām valstīm pasaulē, kur Škoda Enyaq iV bija apskatāms, nopērkams un piegādāts pircējiem. Kā redzam, Latvijai tika 66 šie elektroauto (44% no jaunajām reģistrācijām), kas ierindo Enyaq iV uzreiz 6. vietā starp Latvijā populārākajiem EV.
5% robeža
Pagājušajā gada rudenī tika sasniegts līdz šim augstākais īpatsvars jauno automašīnu reģistrācijās – 4.02%. Likās jau, ka 5% tiks sasniegti drīzumā. Tomēr pat hokeja čempionāta rīkošana nepalīdzēja sasniegt šo maģisko robežu. Šobrīd izskatās, ka 5% robeža tiks sasniegta nākamgad, ja nenotiks vēl kāds izņēmums.
Ja skatāmies uz visu transporta sektoru, ieskaitot autobusus, kvadriciklus un pārējos, tad elektrība ieņem 5.8% (ieskaitot PHEV, 6.2%) jauno transportlīdzekļu reģistrāciju.
Prognozes
Eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem prognozē, ka 2’000 elektroauto būs 2023. gada sākumā (visi ETL, jau ir vairāk nekā 2’000). Satiksmes Ministrijas pasūtītais pētījums aprēķināja, ka tas varētu būt 2025. gadā, bet Latvenergo prognozē, ka tas būs ap 2022. gadu. Tomēr, ja eksponenciālajai līknei liek izmantot datus vien no 2018. gada, tad tā paredz, ka 2’000 elektroauto būs 2022. gada sākumā, kas liekas ticamāk. Lietuvā jau šobrīd ir reģistrēti vairāk kā 3000 elektroauto.
Ir pāragri spriest par to, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem.
- Satiksmes ministrija – 6’000 (0.82% no esošā autoparka)
- AS Latvenergo – 36’500 (5.01%)
- Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14’570 (2%) (*2027.g.)
- Eksponenciāla līkne – 18’500 (2.53%)
- Eksponenciāla līkne, kas ņem vērā datus sākot no 2018.g. – 85’000 (11.64%)
- Nemainīgs 83% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 572’500 (78.42%)
Kurai prognozei ticēt? Satiksmes ministrijas variants ir pesimistikākais, bet tagad SatMin saskaņojuši savu viedokli ar Latvijas svarīgāko plānu – Latvijas nacionālais attīstības plāns -, kas paredz vairāk kā divas reizes vairāk elektroauto īsākā laika posmā, un varam turpmāk vairs šo nepieminēt. Nemainīgs 83% pieaugums diez vai realizēsies, bet iepriekšējo gadu pozitīvās tendences liek domāt, ka būs labāk kā Latvenergo prognozē.
Tiem, kas seko līdzi Uzlādēts.lv publicētajai statistikai, jau zina, ka realitāte teju vienmēr ir labāka kā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 8’500 elektroauto. Izmaiņas gada laikā ir ievērojamas – prognoze mainījusies par vairāk nekā 2x.
Valsts virzība
Satiksmes Ministrija izteicās, ka, lai sasniegtu 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi, Latvijā ir jābūt reģistrētiem 18’000 elektroauto. Iepriekš norādītās prognozes paredz, ka tas tiks sasniegts.
Tagad, kad Eiropas Komisija ir ierosinājusi aizliegumu tirgot jaunu iekšdedzes dzinēju automašīnas no 2035. gada, ir skaidrs, ka elektroauto popularitāte augs ne tikai globāli, bet arī Latvijā. Jāsaka gan, ka tas nav vietējo politiķu nopelns. Arī priekšlaicīgi izziņotās subsīdijas 4’500 € apmērā, par kurām joprojām nav skaidrības, noteikt šobrīd nepalīdz.
Jau atkal izskatās, ka valsts paļaujas uz pašplūsmu un lielāku varu, lai risinātu problēmu, kas skar visus.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Man ir jautājums, kur es gribētu dzirdēt viedokli, kā tiks nodrošināta tīkla jauda tām visām privātmājām? Ja atbilde ir “visi var lādēties ar 2kW jaudu”, tad man viss ir skaidrs, bet, ja mēs tomēr uzskatām, ka tā vajadzīgā jauda varētu būt ap 6-10kW? Un visi relatīvi vienlaicīgi? Ok, es saprotu, ka 10h ar 2kW var dabūt iekšā apmēram 100-150km. varbūt ar to pietiek, bet tad es gribētu teikt, ka privātmājās parasti ir vairāk kā viens auto, kā rezultātā tie tad ir vismaz 4kW katrā privātmājā.
p.s. es esmu visnotaļ liels privātmāju atbalstītājs, bet šis enerģijas pārvades jautājums tieši Latvijas kontekstā (esmu redzējis šo-to par ASV) man šķiet interesants.
Vai Tu domā, ka Sadales tīkli, iekasējot naudu un solot pieslēgumam konkrētus ampērus, blefo? Vai tad nepastāv tīklu noslodzes plānošana?
Scenārijs, kurā visa valsts vienlaicīgi lādēs savus elektroauto ir praktiski neiespējams. Tas arī nenotiks vienā dienā, kas nozīmē, ka tīkls paspēs pielāgoties, ja būs nepieciešams palielināt kādā apakšstacijā pieslēgumu. ST jau sen paziņoja, ka, ja LV visi auto būtu elektriskie, elektrības pieprasījums atgrieztos PSRS līmenī. Jautājums tad ir par atsevišķām apakšstacijām un transformatoriem.
Ja mēs runājam par nepieciešamo enerģiju, tad jāņem vērā, ka vidējais latvietis nobrauc dienā ~40 km. Tās ir mazāk kā 10 kWh.
Vēl ir aspekts, ka var lādēties gudri, t.i., pa nakti, kad elektrības cena ir zemākā un citu patērētāju īsti nav. Lielbritānija izpētīja (https://uzladets.lv/petijums-elektrotikls-tiks-gala-ar-elektroauto/), ka pie šāda scenārija pat nebūtu jāveic izmaiņas esošajā tīklā.
Pa dienu privātmāja var arī uzlikt saules paneļus un lietderīgi izmantot to bezmaksas elektrību, lai lādētu savu automašīnu.
Un būtībā, ja tev mājai ir 25 ampēru pieslēgums, tad ST garantē, ka tas tev būs pieejams visu laiku, izņemot, ja savienojums zūd ārkārtas situācijā, piemēram, vētra nogāž koku uz līnijas.
ST drīzāk uztrauc saules paneļi nevis elektroauto.
Es to visu saprotu. Problēma ir tajā, ka, ja guļamrajons ir 50km no Rīgas, tad tas vidējais latvietis nobrauc 100km un ģimenē ir divas mašīnas. Tas, ka ST garantē 25A… Nav labākā analoģija, bet lidsabiedrības arī pārdod vairāk biļetes nekā ir sēdvietas.. un elektroauto visi lādē vienā 10h periodā.. Es nesaku, ka tas nav iespējams, bet es nedomāju, ka tas būs tik triviāli. Tiesa, tā kā mums tie auto nāk stipri vēlāk nekā citur, būs mums labi case studies no kā mācīties. Saules paneļi arī naktī neražo.
Ja vēlies, varu palīdzēt ar uzlādes staciju risinājumiem privātmājām un daudzdzīvokļu namiem. Raksti uz info@uzladets.lv
Paldies, te nebija runa par konkrētiem risinājumiem (man viss ir kārtībā un lādējas), bet gan par lokālu tīkla noslodzi, kuru apakšstacijas varētu neturēt. Ja uz jautājumu par relatīvi makro lietu, atbildi ar piedāvājumu kaut ko pārdot privātmājai, tad nu..
Jautājumi tika atbildēti. Pēc tam sekoja viedoklis, bet bez tālākiem jautājumiem. Tā kā nav tā, ka uz jautājumu tika atbildēts ar piedāvājumu kaut ko pirkt.
Tad sanāk, ka uz viedokli var atbildēt ar piedāvājumu kaut ko pirkt? Un tas viedoklis bija tāds, par kuru es labprāt būtu dzirdējis komentāru. Bet labi.
Tad turpinot diskusiju bez ST speciālistu iesaistes, jāspriež, ka ST nāksies labot situāciju (uzlabot apakšstaciju) vai palūgt lādēt gudri, ja tiešām visas mājsaimniecības izdomās vienlaicīgi noslogot uz maksimumu savu elektrības pieslēgumu (šaubos, vai tas vispār kādreiz dzīvē piepildīsies).
“.. ja tev mājai ir 25 ampēru pieslēgums, tad ST garantē, ka tas tev būs pieejams visu laiku, izņemot, ja savienojums zūd ārkārtas situācijā …”: cik zinu, tad ST negarantē, jo transformatora jauda var būt mazāka par pieslēgumu max jaudas kopsummu.
Sanāk ka ST blefo. Tad šo vajadzētu pacelt augstākā līmenī.
Varbūt ka līgumā ar maziem burtiņiem rakstītas atrunas?
ST saprātīgi optimizē izmaksas, balstoties uz līdzšinējo pieredzi, tātad samazina arī pakalpojuma cenu. Lielāks transformators – dārgāks un lielāki tukšgaitas zudumi.
Kurš te runāja, ka Latvija sevi pilnībā spēj nodrošināt ar elektrību?
Jūnijā Latvijā jau trešo mēnesi pēc kārtas samazinājās elektroenerģijas ražošanas apjomi, kā rezultātā Latvijā izdevās saražot tikai 64% no valstī nepieciešamās elektroenerģijas
Ja būtu nepieciešamība, tad jau varētu. Vai tad ne?
Tā kā elektroenerģiju tirgu ietekmē cenas, tad acīmredzot bija lētāk importēt.
Ar pilnībā bija domāts jaudas ziņā vai ar visu ķēdi, ieskaitot importu? Ja otrais, tad tā noteikti nav.
Un kā šis komentārs iederas pie raksta?
Briesmīgas cenas, nenormāls lobijs, uzlādes problēmas, liekulība – pagaidām tā izskatās elektroauto 🙂
Briesmīga neefektivitāte (vairums enerģijas aiziet siltumā), daudzveidīga vides piesārņošana (gāzes, šķidrumi, materiāli), nenormāls lobijs, pieaugošas cenas resursiem un remontam – pagaidām tā izskatās iekšdedzes dzinēju auto. 😀
Pilnigi piekritu.
Latvija:
var vispar aizmirst par zalo energiju Latvija. Paslaik tas viss notiek tikai no entuziastu puses un cilvekiem kam patik jaunas technologijas.
Visparigi, paveicot vismaz padzilinato izpete no kadiem resursiem tika izstrada elektroenergija, tad sanac ka si propaganda ir ista mulkosana!
Cenu paritāte ir tepat aiz stūra. Jau tagad dažiem ražotājiem EV variants ir lētāks par ICE. VW paredz, ka 3 gadu laikā būs cenu paritāte.
Kāds ir tāds pats attālums? Citiem tas ir 400, bet citiem 1000 km. Kurā brīdī ir tas loģiskais pārsēšanās punkts?
Tajos lielstāvu māju pagalmos jau tā nav kur noparkot mašīnu un vēl vēlies, lai visur būtu uzlāde? Te būs jāpaļaujas uz publisko infrastruktūru (darbavieta, lielveikali, citas lokācijas, kur ātrāk vai lēnāk uzlādēt).
Kāpēc tieši 20% jābūt subsīdijai? Tas mazāk ietekmēs Dacia cenu, bet vairāk Porsche cenu. Ekonomiskais pamatojums iegādāties EV jau šobrīd daudziem ir reāls.
Paskaties, lūdzu, cik zaļa ir elektroenerģija Latvijā. Tad pārrēķini uz CO2 g/km. Tad salīdzini ar līdzvērtīgu ICE. Pirms gudri runā, lūdzu, iepazīsties ar faktiem. Šeit esmu apkopojis savus aprēķinus https://uzladets.lv/cik-netirs-ir-mans-elektroauto/ Droši varu tos apstrīdēt ar faktiem.
Paldies!
Kāpēc runa par zaļo enerģiju iet par Latviju?
1. Latvijā pasaules mēroga nekādu lomu nespēlē zaļa enerģija. Lūgums padziļināt zināšanā pasaules mēroga par zaļo enerģiju un pēc varam diskutēt.
2. Nav ekonomisko pamatojumu uz šobrīd. Ja tā būtu, tad bagātākas valstis nebūtu subsīdijas vispār, jo iedzīvotāji ar vidējo ienākumu bagātākas valstis var sev atļaut bez ierobežojumiem. Latvija diemžēl nav šī sarakstā, un nebūs nākamajos 20-30 gadus visnaz. Ar vidējo iedzivotaju ienākumu Latvijā, 20% subsīdija tas ir vizminimalaka likme kādi jābūt, ar maksimālo EV vērtības ierobežojumu pie 60 tūkst. eiro. Pēc būtības 30% un bez PVN. Tas būtu reālas subsīdijas, kuras rezultātā iedzīvotāji Latvijā varētu atļauties sev EV.
3. Attāluma – 400km? Tas ir joks. Lūgums patetit auto tirgu Latvijā starp auto lietotajiem un pēc tam veikt secinājumu. Ja vidēji ar ICE var nobraukt 700-1000km, ticiet, nevienam neinteresē EV divreiz dārgāk vismaz par ICE ar nobraukšanas attālumu pie 300km labāka gadījumā. Vidējām autovadītājam ir komforts: attālums un uzpildīšanas ātrums. Uz šobrīd to EV joprojām nevar piedāvāt.
4. Uzlādēšanas struktūr pie lielveikaliem un t.t. Tad nav risinājums. Tas ir murgs. Ikdienā: cilvēki izbrauc no mājās 8 no rīta un atbrauc mājas 8 vakarā. Pie darba vietām lādēt? Kāpēc darbadevējam par to jādomā? Kāpēc autovadītājam ierodoties mājas paša vakara jādomā kur jāizlādējas un kaut kur jābrauc. Esošā infostruktūra Latvijā priekš EV ir nodrošināta ceļošanai (nosacīti, jo var tikai viena auto uzlādēties viena bridi – Latvijs joks), bet neeksistē pilsēta iedzīvotājiem ikdienas dzīves veidam. Tas ir objektīvi, un par nav ko komentēt. Izskatās, lieli EV spēlētāji Latvijā dzīvo pasaulē nekā visi pareji. Vieniem jāatgriežas pie pamatnostādnēm un pareizi jāattīsta EV. Ja tad ir nakotne, bet Latvijas pieeju tas ir pagatne.
1. Runa ir par Latvijas zaļo enerģiju, jo jūs rakstījāt: “var vispar aizmirst par zalo energiju Latvija”. Šeit (ar atsauci uz avotu) ir salīdzināti dažādi globālie scenāriji: https://twitter.com/MockPeter/status/1417745624930344961?s=20
2. Valsts iejaukšanās notiek tad, kad tirgus dabiskā ceļā mainās pārāk lēni. Subsīdijas ir valstu mērķu sasniegšanas rīks.
3. Vidējais latvietis gadā nobrauc mazāk par 15000 km, kas nozīmē, ka dienā veic aptuveni 40 km. Katrs var no savas pieredzes izvēlēties atbilstošāko variantu. Ne visiem vajag 1000 km ar vienu uzlādi. Citus apmierina pat 100 km ar vienu uzlādi. Kā jau minēju, EV nav 2x dārgāki. Šobrīd varbūt ir jāpaskatās, vai ir līdzīgi aprīkojumi modeļiem, jo “sākot no” cenā ICE īsti neviens nepērk. Vienlaicīgi EV bāzes modelis ir aprīkots labāk kā bāzes ICE.
4. Kāpēc lielveikali nav risinājums? Viena stunda lielveikalā ar Renault Zoe iedod vairāk kā 100 km nobraucamā attāluma, ja ir maiga labā kāja, tad pat var tēmēt tuvu 200 km. Ar to pietiek vairākām dienām. Kāpēc darba vieta nav risinājums? Daudzi darba devēji ir ar mieru to piedāvāt. Lielākais jautājums ir par juridisko aspektu. Pa lielam tas ir pielīdzināms jauna datora iegādei priekš darbinieka vajadzībām. Neaizmirsīsim, ka daudzi darba devēji dod budžetu degvielai. Elektrība ir izdevīgāka. Piekrītu, ka šobrīd “nakts” publiskā uzlāde iepaliek, bet vari paskatīties kaut vai uz Elektrum plāniem šim gadam, lai saprastu, ka problēma tiek risināta.
Visam Tavam rakstītajam var piekrist, bet ja šobrīd jāpaļaujas tikai uz publisko uzlādi, e-auto var pirkt tikai galīgie fanāti. Vai nu mājās, vai darbā jābūt iespējai to lādēt.
Bet, ja publiskā uzlāde ir ap stūri? Vai arī labi iekļaujas ikdienas maršrutā? Arī tad tas ir fanātiem? Piekrītu, ka ir jāiepazīstas ar infrastruktūras iespējām, lai nebūtu vilšanās. Piemēram, ja dzīvo Zirņu/Vesetas/Ierēdņu ielu ielokā vai tuvumā, tad publiskā pusātrā uzlādes stacija ir mājas galā pie transformatora ēkas. Šobrīd tas vairāk ir izņēmums kā normāla prakse, bet nevar vienā dienā visu saskaņot un uzstādīt. Kā arī, nav vēl tik daudz EV.
Kaut kā šķiet ka publisko staciju uzlādes izmaksas ir tuvu dīzeļa izmaksām. Tas par to “ap stūri”. Savukārt, “ikdienas maršruts” varētu darboties tā: pa ceļam uz mājām pērku pārtiku, atstāju auto 15min uzlādēties. Bet cik ir tādu Rimīšu, pie kuriem ir stacija? Vienu pamēģināju Rimi pie Stradiņa slimnīcas. Iespraudu, iegāju veikalā, iznācu – izrādās nelādējās. Neko navarēju izdarīt, bija jābrauc projām. Telefona numura, lai pieteiktu problēmu, uz kastes nebija, bija tikai Mobilly…
Par to “ap stūri”. 0.19 €/kWh sanāk, ka pie patēriņa 20 kWh/100 km, ir 3.80€. Vai tas ir pielīdzināms dīzelim? Spried pats.
Pie tam tās 20 kWh ir agresīvajiem braucējiem. Cilvēkam parastajam (protams, atkarīgs arī no EV) patēriņš ir zemāks.
Ja 0,19 EUR/kWh, tad ir OK.
Lai katram būtu tāds stūris! 🙂
1. Par Latviju ir tāds pats stāsts: https://www.iea.org/countries/latvia. Kurā brīdī Latvija ir zaļa enerģija?
2. Bagātākas valstis, ieskaitot Norvēģiju subsidē no paša sākuma, līdz ar to nav nekāda sakara ar lēno adaptēšanu.
3 un 4. Ļoti liela kļūda šeit – statistika un subjektīvais aprēķins. Dzīves realitāte ir pilnīgi cita. Lai veiktu aprēķinu, nepieciešams īstais pētījumus ar īstiem ikdienas pilsētas autovadītājiem. Papildus, kāpēc cilvēkiem jāpavada stundu veikalā? Un 100 km par stundu? Tas ir joks. Vai ir zināma prakse, kad iedzīvotāji iepirkās vienreiz nedēļa? Tāpēc, mūsu galvenie EV tirgu spēlētāji dzīvo pasakā, tāpēc reāla situācijai nav zināma, līdz ar to lēmumi par EV tirgu ladešanas attīstīšanai pilnīgi neparakstiski un nepareizi. Iedzīvotājiem ir komforts nobraukt vismaz 700 uz vienas uzlādes un lai nebūtu jādomā par speciālo papildus lādēšanu ārpus mājai.
1. Skatos, ka ņem vērā visu enerģiju, ne tikai elektrību. Jā, kopējā enerģijas bilancē Latvija neizceļas. Ja mēs paskatītos atsevišķi elektrību, tad gan aina pamainās.
2. Bet tieši tas pierāda, cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai pārmaiņas notiktu. Tikai tagad Norvēģija sāk apsvērt subsīdiju samazināšanu, piemēram, no pagājušā gada EV drīkst izmantot sab. trans. joslas tikai tad, ja tajā brauc vairāk kā 1 cilvēks. Līdz šim to varēja darīt neatkarīgi no cilvēku skaita mašīnā. Norvēģija vispār ir piemērs kādai attieksmei ir jābūt. Kā teica viņu kāda viņu ministre: “Mēs veicinām to, kas sabiedrībai nāks par labu, un apgrūtinām, bet neaizliedzam, to, kas kaitēs.” Norvēģija, kā viena no nedaudzajām naftas valstīm Eiropā, ļoti maz pati patērē naftu.
3. un 4. Šajā vietā jūs prezentējiet savu subjektīvo viedokli. Un tas ir normāls. Es parādīju alternatīvu. Jā, ir cilvēki, kas skaidri zina, ko viņiem vajag ilgākam laikam, bet tomēr vidējais cilvēks iepērkas impulsīvi. Kur tur ir joks? Pasakiet man.
Jums varbūt vajag tos 1000 km ar vienu uzlādi, ko var uzlādēt 2 min (neaizmirstam, ka DUS vidējais apmeklējuma ilgums ir 15-20 min (atkal statistika)), bet kā jau iepriekš rakstīju, ne visiem to vajag. Alternatīvs viedoklis: “Var nobraukt mazāk ar vienu uzlādi/uzpildi, bet sanāk daudz lētāk.” vai arī “Man ir sava garāža, kur varu uzlādēt. Tātad ne tuvu vairs tik ļoti nedošos izmantot publisko infrastruktūru (DUS). Man viena uzpilde/uzlāde prasīs ~10 sekundes (, lai iespraustu un izspraustu kabeli).”
Starp citu, 2/3 LV iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu namos, kas nozīmē, ka 1/3 dzīvo privātmājās vai mazdzīvokļu (rindu) mājās. Tas nozīmē, ka 1/3 par publisko uzlādi teorētiski atkrīt raizes.