Kāpēc elektriskais transports ir svarīgs sabiedrībai?

Mūsdienu sabiedrībai ir noteiktas ērtību, pakalpojumu un laika prasības, kas tikai aug. Diemžēl, transporta emisijas ir pieaugušas līdz ar tām. Transporta elektrifikācijai ir vairāki būtiski pienesumi sabiedrībai.

Lai arī pamazām sabiedrība pievēršas aizvien vairāk iešanai ar kājām, braukšanai ar velosipēdu vai stāvdrāzi, bet saimnieciskai darbībai ar to vien nepietiek. Sabiedrība grib ērtības, dažādas preces un pakalpojumus, tāpēc ir jāpārvieto kravas un pasažieri lielākā skaitā un lielākos attālumos. Pie tam to vajag paveikt pēc iespējas ātrāk, lētāk un videi draudzīgāk.

Transports ir enerģētikas joma, kas sabiedrībai ir vajadzīga, un, tāpat kā citas jomas, var arī nepiesārņot to vidi, kurā mēs dzīvojam. Transporta elektrifikācijas nozīmi ir jāaplūko no vairākiem aspektiem. Zemāk ir pieminēti septiņi sabiedrībai nozīmīgākie.

Elektrība ir pieejamākais un salīdzinoši izdevīgākais energoresurss

Lai arī ko nākotnē atradīs zinātnieki, mūsdienās pieejamākais un izdevīgākais energoresurss ir elektroenerģija. Tā pati elektrība, kas “sit pa pirkstiem” un nav jāpiegādā ar spaiņiem, bet pati pa vadiem un kabeļiem nonāk līdz katrai tējkannai, mobilā telefona vai elektroauto uzlādei.

Tā var nodrošināt daudzas vajadzības, jo labi transformējas citos enerģijas veidos, arī no maiņstrāvas uz līdzstrāvu un otrādi. Atkarībā no nepieciešamās jaudas var izvēlēties visekonomiskākās strāvas un spriegumu vērtības.

Elektriskā piedziņa ir efektīvāka par iekšdedzes

Laika gaitā cilvēki ir iemācījušies elektrību izmantot ļoti efektīvi, piemēram, elektriskais motors ir ar 95% efektivitāti (iekšdedzes dzinējs – 20-40%).

Pat tad, ja degvielu patērējošu elektrostaciju elektrību izmanto elektroauto, izrādās, ka elektriskā piedziņa kopumā patērē vismaz divreiz mazāk degvielas jeb primāros energoresursus, kas ir energoefektīvāk nekā to dedzinot automašīnu motoros. Tā tas ir tāpēc, ka iekšdedzes automašīnas nav tik efektīvas kā elektroauto.

Lielākā daļa iekšdedzes dzinēja enerģijas nonāk zudumos (siltums un skaņa) nevis lietderīgā kustībā. Bremzējot elektroauto un hibrīdi kinētisko enerģiju spēj pārvērst atpakaļ elektriskajā, uzlādējot akumulatoru bateriju.

Latvijā elektrība ir viena no tīrākajām Eiropā

Par spīti tam, ka dažas pašvaldības nevēlas, lai ārzemju investori bez subsīdijām uzbūvētu kārtīgu VES parku, mums Latvijā tik vai tā ir viena no tīrākajām elektrībām Eiropā. Elektrību Latvijā ģenerējam galvenokārt hidroelektrostacijās uz Daugavas un augstas efektivitātes dabasgāzes koģenerācijas stacijās.

Salīdzinot ar vidusmēra Eiropas elektrību, mūsu ražotā ir vismaz divas reizes tīrāka. Eiropas vidējā elektrība ir 296 g CO₂/kWh intensīva. Pārrēķinot iznāk, ka, pie elektroauto patēriņa 0,2 kWh/km (daudzi elektroauto iespēj krietni mazāku patēriņu), tas ir atbildīgs vien par 59 g CO₂/km, kas ir būtiski mazāk par iekšdedzes auto izmešiem. Piemēram, Toyota Prius, kas ir pasaulē atpazīstamākais hibrīds, ir atbildīgs par vismaz 105 g CO₂/km.

Uzlabojas valstu energosistēmas izmantošanas lietderība

Ne tikai energosistēmu izmantošanas lietderība uzlabojas, bet arī to nodarbinātība un pieprasījums pēc labām enerģētikas speciālistu zināšanām. Ekonomika uzlabojas, ja racionāli tiek izmantotas energosistēmas jaudas. Gudri izvēloties elektrības lietošanu, palielinot elektroenerģijas lietderīgo patēriņu un pieslēguma elektriskajiem tīkliem noslodzi, energosistēmas kopējā un elektrotīklu lietderība palielinās un elektrība no šī aspekta sabiedrībai kļūst lētāka.

Latvenergo ir izteikušies, ka šobrīd viņu rīcībā esošās energosistēmas (TECi un HESi) ir noslogotas vien uz 30%. Ja Latvija vienā dienā pārietu uz elektroauto, noslogojums pieaugtu līdz aptuveni 60%.

Veicina saules un vēja energoresursa izmantošanu

Ņemot vērā to, ka akumulatoros var uzkrāt enerģiju, lai lietotu vēlāk. Tad elektriskā transporta uzlādes vieda prognozēšana veicina tādu resursu izmantošanu, kas ir lēti, bet mazāk stabili, kā saules un vēja resursi.

Mēs jau Latvijā reiz pieredzējām to, ka elektrības cena bija negatīva, t.i., par tās lietošanu patērētājam tika maksāts. Ar pareizo plānošanu, elektroauto ekspluatācija ir vēl izdevīgāka, kā tas tiek vispārīgi ziņots.

Daži elektroauto spēj atdot elektrību atpakaļ mājsaimniecības tīklā, kad tas ir izdevīgi un elektriskā tīkla atslēguma gadījumos (plānotie darbi vai avārijas), uzlabojot energoapgādes drošumu.

Dinamika

5 no 30 pasaulē visātrākajām automašīnām ir pilnīgi elektriskas un vēl četras ir elektriskie hibrīdi. Piemēram, sauszemes elektriskas piedziņas spēkrata ātruma rekords kopš 2016. gada ir 549 km/h (VBB-3), SCTA 2/E klasē šovasar EV West Electraliner tika uzstādīts jauns rekords ar 351 km/h, 2020. gada elektriskās lidmašīnas ātruma rekords ir 480 km/h (Rolls-Royce, ACCEL) un Volkswagen ar ID.R uzstādīja visu laiku Pikes Peak rekordu.

Elektriskajām ielas mašīnām maksimālais ātrums tiek elektroniski ierobežots, bet daudzas spēj 0-100 km/h ieskrējienu veikt mazāk kā 7 sekundēs (Jaguar I-Pace, Audi e-tron, BMW i3) un pat vēl ātrāk – 2-3 sekundēs (Tesla, Porsche Taycan).

Daudz mazāks gaisa un trokšņu piesārņojums

Nav noslēpums, ka elektriskais motors ir ievērojami klusāks un to it īpaši var izbaudīt pilsētvidē. Jau šobrīd var novērot kā Oslo, kas pēc vairākiem parametriem ir līdzīga Rīgai, ir daudz klusāka. Ņemot vērā, ka elektroauto nav tiešo izmešu, apkārtējā vide ap tiem netiek piesārņota ne uzlādes laikā, ne ekspluatācijā.

Ja transportā samazinās kaitīgo izmešu apjoms, var palielināt produktivitāti. Daudzas pilsētas ir noteikušas laika un vietas ierobežojumus transportlīdzekļiem, kas vai nu ir pārāk skaļi vai pārāk piesārņojoši. Šie ierobežojumi neattiecas uz elektriskajiem transportlīdzekļiem, ļaujot uzņēmumiem strādāt sev ērtākajā diennakts laikā un vietā.

Latvijā būtu jāieved aizvien mazāk naftas produktu

2019. gadā mēs Latvijā patērējām 1,56 miljonu tonnu naftas produktu jeb vidēji 0,8 tonnas uz katru iedzīvotāju. Latvijā katru gadu importē aptuveni pusmiljardu eiro vērtu degvielu priekš ceļa transporta vien. Tā ir nauda, kas aiziet citu valstu budžetos.

Elektrību mēs varam nodrošināt paši. It īpaši, ja piepildīsies NEKP ieplānotā VES parku attīstība un turpmāka privāto saules paneļu uzstādīšanas nenoslogošana.

Kopsavilkums

Kopumā runājot, transporta elektrifikācija ir ļoti nozīmīga sabiedrības attīstīšanas daļa, kurai ir jāpievēršas ar steigu. To īstenojot, ne tikai iegūsim tīrāku un klusāku vidi, bet tas ir ekonomiskāk, energoefektīvāk un drošāk.