Pārbaudām gaisa kvalitāti ar Aranet4

“SAF Tehnika” radījis iekštelpu gaisa kvalitātes mērīšanas ierīci – “Aranet4”. Ar tās palīdzību iespējams sekot līdzi CO2 un citiem parametriem. Noskaidrosim, cik labs vai slikts gaiss ir Rīgā un ne tikai.

Man universitātē bija jāizstrādā projekts – bija jāuztaisa CO2 (ogļskābās gāzes) sensors, kurš izmantotu taureņa spārnu un ultravioleto gaismu, lai noteiktu mērījumu. Mums pašiem par pārsteigumu, tas strādāja samērā labi. Projekta laikā es, saprotami, noskaidroju un izjutu CO2 tiešo ietekmi uz cilvēku.

CO2 ir gāze, kurai nav aromāta un kas ir caurspīdīga. CO2 nenogalina, bet grauj imūnsistēmu. Ārā gaisam būtu jābūt nu jau līdz 415 CO2 ppm (ppm – parts per million – daļām no miljona), bet iekštelpām ir pieņemami būt līdz 1’000 CO2 ppm. Ja ir vairāk, tad mūsu ķermenis sāk ar mums spēlēt trikus.

Līdz 2’000 CO2 ppm cilvēks sāk justies noguris un miegains, gaiss liekas nedaudz sastāvējies. Līdz 5’000 CO2 ppm, kas ir maksimālais atļautais īslaicīgas darba vides limits, rodas galvas sāpes, izteikts nogurums, zūd koncentrēšanās spējas, paaugstināts sirds ritms un rodas nelabuma sajūta, gaiss liekas smagnējs, sastāvējies, blīvs. Augstākas koncentrācijas pastiprina simptomus, bet, ja CO2 daudzums palielinās līdz 40’000 ppm, tad tas var atstāt paliekošas smadzeņu traumas, komu un, trakākajos gadījumos, nāvi.

Diemžēl, pasaules vidējais CO2 līmenis ir virs 400 ppm un tas turpina kāpt. Tas nozīmē, ka ne tikai ārā gaiss kļūst sliktāks, bet arī ir grūtāk iekštelpās uzturēt svaigu gaisu. Šoreiz par to, kas nāk no izpūtējiem un skursteņiem, nerunāsim.

“SAF Tehnika” Aranet4

Šoreiz stāsts ir par Latvijas viena no lielākā un vienlaicīgi ne visiem zināmā uzņēmuma “SAF Tehnika” pirmo patērētāju produktu – Aranet4. Ar to var mērīt gaisa temperatūru, mitrumu, spiedienu un CO2 daudzumu. Atšķirībā no citiem produktiem, kas arī piedāvā CO2 rādījumus, šis patiešām mēra nevis min CO2 daudzumu gaisā.

Viss, kas ir nepieciešams, lai uzzinātu aktuālo CO2, temperatūras un gaisa mitruma informāciju, ir pati ierīce, bet, ja savienosi to ar savu viedtelefonu, iegūsi pēdējo dienu informāciju pārskatāmā grafikā un vēl arī uzzināsi spiediena mērījumus. Sensora izmēri ir 70 x 70 x 24 mm un tas sver 104 gramus. Sarkanā uzlīme, kas redzama titulbildē, ir noņemama. Man personīgi labāk patīk kā izskatās bez tās, bet vieglāk to pamanīt ir ar to.

Aranet4 lietošana

Aplikācija uzrāda tikai tos datus, kas tikko saņemti no Aranet4 sensora. Diemžēl tanī neglabājas vēsturiskie dati, kas nozīmē, ka tad, ja neatrodies dažu metru attālumā no Aranet4 tā vēsturiskos rādījumus nevar uzzināt.

Komunikācija ar telefonu notiek caur Bluetooth, bet ir iespēja integrēt to Aranet tīklā un pārbaudīt ierīces aktuālos datus tai atrodoties pat 3 km attālumā no bāzes stacijas. Aranet tīklā var pievienot ļoti daudz dažādus sensorus. Klāstā ir virsmu temperatūras, attāluma, fotosintēzes aktīvās radiācijas (siltumnīcām?), zemes mitruma un daudzi citi sensori.

Diemžēl, ar manu telefonu šī ierīce negribēja līdz galam sapāroties. Iztīrīju Bluetooth un aplikācijas kešatmiņu, savienojums izveidojas, bet datus neiegūstu. SAF atzinās, ka ar dažiem telefoniem viņi ir novērojuši problēmas un to šobrīd risina. Tad nu uz divām nedēļām es iepazinos ar kolēģa Samsung Galaxy Note 4, uz kura viss strādāja bez mazākās aizķeršanās.

Uz ierīces elektroniskās tintes ekrāna redzamie dati mainās ik pēc 1, 2, 5 vai 10 minūtēm. Laika periodu var izvēlēties aplikācijā un tas ietekmē to, cik ilgi ierīce varēs strādāt bez bateriju nomaiņas. Ja mērījumi tiks veikti katras 10 minūtes, tad ar divām tipiskajām AA baterijām, tam vajadzētu izvilkt līdz 2 gadiem, bet, ja mērījums tiks veikts katru minūti, tad 3-4 mēnešus.

Kā galvenais ar lieliem cipariem tiek izcelts CO2 mērījums. Zem tā atrodas arī trīs krāsaini punkti, ap kuriem attiecīgi ir apvilkts rāmis, lai saprastu, vai gaisa kvalitāte ir normas robežās. Novienkāršojot, ja ir apvilkts ir zaļais punkts, viss ir normas robežās, ja dzeltenais, tad vēdini, ja sarkanais, tad jātaisa caurvējš.

Lai gan tiek izmantots viens no vislabākajiem sensoriem, kāds ir pieejams, ir iespējama ± 50 ppm nobīde. Priekš mājas apstākļiem, šāda precizitāte ir pieņemama, jo iekštelpās (vide, kurai Aranet4 ir paredzēts) ir svarīgi tie 1000 ppm un 1400 ppm sliekšņi. Pie šiem sliekšņiem precizitāte ir attiecīgi 5% un 3.5% robežās, kas priekš ne-zinātniska mērītāja ir uzticami.

Manas trīs telpas un to kvalitāte

Būsim atklāti un atzīsimies, ka mēs pārāk daudz laika pavadām iekštelpās. Vismaz es tā daru. Manas trīs vietas, kur es pavadu visvairāk laika ir mājas, darbs un mašīna. Tāpēc man arī bija svarīgi noskaidrot, kāds šajās telpās ir gaiss. Ja vēl temperatūru, mitrumu un smaržu es pats kaut kā apzinos, tad CO2 noteikt neesmu iemācījies. Perfekts uzdevums priekš Aranet4.

Mans ikdienas darbs (ar Uzlādēts.lv es nepelnu un būtu jauki, ja Tu atbalstītu mani iekš Patreon kaut vai par 1€) atrodas jaunā biroju ēkā ar automātisko ventilācijas sistēmu, tāpēc nepārsteidza gaisa kvalitāte šeit – Aranet4 uz mana galda uzrādīja starp 450 un 650 CO2 ppm. Vienīgi sapulču telpā, kuras ventilācija ir pakļauta sensoriem, kas atrodas ārpus tās, ir sliktāk – 1’400 ppm uzlec 2 minūšu laikā, ja esam 4 cilvēki tur. Tagad, ja esam vairāk kā 2 cilvēki tanī, turam durvis vaļā. Es jau iepriekš pamanīju, ka, ieejot sapulcē, es varēju būt cik vien mundrs vēlos, bet pēc tur pavadītām 10 minūtēm jau sāku migt ciet. Nevainosim sapulces saturu.

Ar interesi gaidīju, kādi rezultāti būs manā mašīnā, kā nekā, tā nerada izmešus. Ņemot vērā, cik auksti tanī ir ziemā, man likās, ka ar gaisa kvalitāti būs labāk. Ārpus mašīnas tie grozījās ap 450 ppm, bet iekš tās 3 minūšu laikā bija 1’200 ppm.

Tad sāku spēlēties ar mašīnas ventilāciju. Sākumā man tā bija noregulēta, lai pūš uz priekšējo vējstiklu, tad man vējš netraucēja, bet rādījumi turpināja kāpt. Uzliku, lai pūš cik vien var, bet troksnis bija nekomfortablā līmenī. Galu galā sapratu, ka, ja man pūš virsū, tad gaiss, vismaz tas, kas nonāk līdz manam degunam, ir labākais – ap 750 ppm. Tieši pirms lietus Rīgas centrā bija vissliktākais – ar visu to, ka man pūta optimāli, CO2 daudzums sasniedza 1280 ppm. Diez cik labs gaiss nonāk līdz degunam, ja tas vispirms tiek izvilkts cauri iekšdedzes motora telpai…

Mājās… Nu… #vissslikti… Man jau pirmīt bija aizdomas, bet tādus rezultātus es negaidīju. Dzīvoklī ir koka (īsti koka, nevis PVC koka) logi un bieži turam tikai ārējo no diviem slāņiem ciet. Kamēr neviena nav mājās, rezultāti nokrītas līdz 600 ppm, kas nav slikti. Bet ierodoties mājās, pat neesot istabā, kurā ir sensors, īsā laikā mērījumi uzrāda virs 1’000. Aizejot gulēt jau ir virs 2’000. Nakts vidū sasniedza pat 4’000… Nemaz nerunājot par to brīdi, kad atnāca ciemiņi, kad 45 m2 bija 6 pieaugušie, 5 bērni un kaķis, kas ir lielāks par dažu labu suni…

#vissslikti

Ko darīt? Pirms gulētiešanas esmu sācis izvēdināt guļamistabu (atveru logu pilnībā vaļā nevis tanī imitācijas spraugā, ko sauc par vēdināšanas režīmu) un par spīti tam, ka zinu, ka kaķis naktī modinās, turu durvis vaļā. Tas samazināja CO2 rādījumus līdz 2’000 ppm. Diemžēl, es nezinu, ko vairāk varu darīt šajā dzīvoklī, ko īrēju. Man liekas, ka logu maiņa varētu arī nepalīdzēt. Noteikti brīdī, kad meklēšu nākamo dzīvesvietu, iešu to skatīt ar šādu aparātu.

Gaisa kvalitāte ārtelpās

Līdz ko es uzzināju par šo produktu, es gribēju izmērīt gaisu Rīgas centrā. Mēs zinām, ka tas nav labs, jo mediji un arī es tai starpā par to visu laiku runājam, bet cik slikts tas ir? SAF mani brīdināja, ka ierīce ir paredzēta iekštelpām un salā to nedrīkst lietot. Par laimi, apstākļi sakrita, ka ārā bija gandrīz 20°C.

Gaiss bija labāks kā es gaidīju. It īpaši pusdienlaikā, kad ielas ir vairāk noslogotas kā citos laikos, bet mazāk kā no rītiem un vakaros, kad masas dodas no/uz darbavietām.

Brīvības un Senču ielu krustojumā gaiss bija salīdzinoši labs (420 ppm), ja neskaita to brīdi, kad stāvi blakus mašīnai pie sarkanās gaismas (488 ppm), bet arī tad tas nebija tik slikts, kā es gaidīju. Ņemot vērā, ka sensors veica mērījumu tikai reizi minūtē, es sajutu vajadzību pēc biežākas mērījumu veikšanas. Kaut kā sakrita, ka vairums mērījumu tika veikti tanī brīdī, kad uz visām pusēm ir sarkanā gaisma vai viena virziena plūsma ir aizbraukusi, bet cita virziena vēl nebrauc (skatīt video).

Aleksandra Čaka un Matīsa ielas krustojumā gaiss bija nedaudz sliktāks, bet tikai nedaudz (428-479 ppm). To varētu izskaidrot ar to, ka tieši tanī vietā, kur mērīju, nebija neviena zāles pleķīša, atšķirībā no Brīvības ielas mērījumiem.

Ziedoņdārzs, kurā agrāk, kad dzīvoju centrā, tik bieži gāju ar bērnu pastaigās, es sagaidīju labākus rezultātus (418-457 ppm), bet, redzot Brīvības un Čaka ielas rezultātus, es nebiju pārsteigts.

Kr. Barona ielas lielais bērnu laukums bija pērle. Tur sensors uzrādīja zemākos rezultātus, visā 2 nedēļu posmā, kas man bija ar Aranet4 – 407 CO2 ppm! Ja tāds rezultāts būtu bijis vienreiz, es to noveltu uz apstākļu sakritību, bet tas tādu uzrādīja atkārtoti. Pat Teikas daudzdzīvokļu namu pagalmā un Pierīgas mežā es neredzēju tik zemu rādījumu, attiecīgi 408 un 434 CO2 ppm.

Pēc šiem rezultātiem es no sastrēguma stundas negaidīju tik sliktus rezultātus, kādi tie bija. Deviņos no rīta, stāvot Brīvības un Z. A. Meierovica krustojuma malā, rādīja 452 – 508 CO2 ppm, bet, esot pašā sastrēgumā, – 602 CO2 ppm.

AS “Rīgas Satiksme”

Man pašam pārvietošanās prioritāte ir secīga: velo > auto > kājas > starppilsētu sabiedriskais transports > Rīgas sabiedriskais transports. Par velo un kājām viss skaidrs, arī par auto noskaidrojām. Diemžēl, starppilsētu transportu nepārbaudīju, bet Rīgas autobusu un trolejbusu gan pārbaudīju.

Pirmdienas vidū, kad cilvēku nav ne daudz, ne maz šajos transportlīdzekļos es pabraucu vienu pieturu katrā. Jau iekāpjot es sapratu, ka rādījumi būs ārpus normas. 17. trolejbuss, kurā iekāpu pie Esplanādes, bija piepildīts tieši tik, lai visas sēdvietas būtu aizņemtas un es būtu viens no 3 cilvēkiem, kas stāv kājās. Nobraucot vienu pieturu, Aranet4 uzrādīja 1121 CO2 ppm, kas ir aptuveni tas pats, ko varēju elpot savā bezizmešu mašīnā pirms ventilācijas optimizēšanas.

Atpakaļ braucot ar 1. autobusu, rādījumi bija sliktāki. Es nezināju, cik gara būs šī pietura, un netīšām sanāca nobraukt divreiz tālāku distanci. Par labu autobusam arī nespēlēja fakts, ka tas bija ievērojami pilnāks. Pēc vienas pieturas Aranet4 uzrādīja 1739 CO2 ppm.

Nav brīnums, ka cilvēki, kas pārvietojas ar Rīgas sabiedrisko transportu tajos neizskatās priecīgi. Es varu tikai minēt, ko ziemā uzrādītu šis autobuss, bet kaut kas man liek domāt, ka rezultāti būtu daudz sliktāki.

Cena

Aranet4 HOME maksā 149 € (+ piegāde), bet daži laimīgie, kas paspēja uz 1. septembra un melnās piektdienas akciju, to iegādājās par 99 € vai 119 € attiecīgi. Zinot to, cik pats CO2 sensors izmaksā, man šī cena liekas atbilstoša. Vēl ir Aranet4 PRO, kas maksā 249 € (+ piegāde) un kas piedāvā piekļuvi Aranet ekosistēmai, bet neredzu iemeslu, lai indivīds sev izvēlētos šo opciju.

Kopsavilkums

Es sev redzu potenciālu šādai ierīcei, jo drīzumā es sākšu meklēt sev jaunu dzīvesvietu. Šoreiz doma ir pirkt nevis īrēt. Un, ja jau pirkšu, tad tur būšu, cerams, uz ļoti ilgu laiku, un man būs svarīgi, lai tur viss ir kā nākas. Salīdzinoši ar nekustamā īpašuma cenām, 149 € liekas maz. It īpaši tādēļ, ka neveiksmīgs pirkums maksātu daudz dārgāk.

Ja aplikācija būtu strādājusi ar manu telefonu, kas jauns maksāja mazāk kā Aranet4 PRO, tad man būtu maz pretargumentu. Tās vizuālais dizains man liekas pragmatisks – funkcionalitāte pāri visam. Tā nav slikta lieta, bet man liekas, ka mūsdienu cilvēks sagaida no aplikācijas līdzīgu eleganci, kādu redz ierīcē.

Starp visiem CO2 mērītājiem, kas patiesi mēra šo parametru, es šim lieku vēl vienu pievienoto vērtību – izstrādāts un ražots Latvijā. Jā, ir pāris funkcionalitātes, kuras es vēlētos, piemēram, apskatīt vēstures datus, neesot sensora tuvumā, vai integrāciju kādā no viedās mājas risinājumiem, bet esmu gatavs pievērt acis uz to, jo tas ir vietējais. Kā arī, es agrāk strādāju SAF Tehnika, tāpēc zinu galvot par produkta kvalitāti.

Tikko nopirku pats sev vienu Aranet4 HOME, lai atbalstītu vietējo tehnoloģiju ražotāju un palīdzētu tam turpināt attīstīt šo produktu sēriju. Es nešaubos, ka vēl pēc pāris iterācijām šis produkts spēs piedāvāt tādu iespēju/cenas attiecību, lai tas būtu interesants daudziem cilvēkiem.

Kristaps Skutelis, Kursors.lv idejas autors un galvenais redaktors

Vēl viens konkurents ar “ražots Latvijā” marķējumu ir CO2 Maple. Tas arī piedāvā mērīt CO2 un, ja pareizi sapratu no klātienes sarunas, izmanto to pašu sensoru. Atšķirība ir cenā (119 €), informācijas parādīšanā (izmanto gaismas indikatorus nevis ekrānu, kur uzrāda diapazonu nevis faktisko CO2 ppm), baterijas risinājumā (ir iebūvēta lādējamā baterija) un korpusā (tiek izmantots koks).