Uzlādēts

Tavs ceļvedis atjaunojamajā enerģijā

Uzlādes process

Valsts Kontrole uzklūp Latvijas uzlādes tīklam

2019. gada 27. maijs

Vērtējot elektrotransportlīdzekļu (ETL) uzlādes staciju tīkla pirmo sešu mēnešu darbības rezultātus, Valsts kontrole secinājusi, ka uzlādes tīkla darbības rezultāti ir sliktāki, nekā sākotnēji tika prognozēts.

Valsts uzlādes tīkls, ko īstenoja CSDD ar ES līdzfinansējumu, sastāv šobrīd no 72 ātrajām uzlādes stacijām ar 50 kW jaudu. Līdz 2021. gadam staciju skaits dubultosies. Nākamo 40 staciju izbūve sāksies 2020. gada pavasarī.

2018. gada 6 mēnešos CSDD saņēma 188’000 €, lai segtu uzturēšanas izmaksas.

Vērtējot uzlādes staciju tīkla pirmo sešu mēnešu darbības  rezultātus, Valsts kontrole secināja, ka faktiski ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti ir sliktāki, nekā sākotnēji tika  prognozēts, – tikai 12 % no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā un šīs uzlādes 90% apmērā apmaksā no valsts budžeta.

lrvk.gov.lv

Valsts kontrolei pēc revīzijas nākas atzīt, ka ETL uzlādes tīkla darbības rezultāti pirmajos sešos mēnešos norāda uz risku, ka bez papildu atbalsta pasākumiem ETL izmantošanas veicināšanai un ETL lietotāju paradumu maiņai izveidotās infrastruktūras uzturēšana ilgtermiņā valsts budžetam var izmaksāt dārgāk, nekā sākotnēji prognozēts. Tas ilgtermiņā radīs būtisku slogu valsts budžetam.

Hyundai Kona Electric pie uzlādes stacijas Ādažos
Hyundai Kona Electric pie uzlādes stacijas Ādažos

2018. gadā vienas ETL uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas ETL uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90 % tiek finansētas no valsts budžeta. Šo salīdzinoši augsto ETL uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto ETL skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12 % no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā.

Šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka absolūtais vairākums ETL vadītāju uzlādei izvēlas vietas, kas atbilst viņu ikdienas ritmam un paradumiem, nevis  projekta ietvaros uz TEN-T ceļiem un lielākajās apdzīvotajās vietās izveidotajās ETL uzlādes stacijās. Pamatā tas notiek mājās, pie iestādēm vai iepirkšanās centriem, kur jāpavada laiks, nevis dīkstāvē jāgaida, kad auto uzlādēsies. Līdz ar to veidojas augstas ETL uzlādes staciju dīkstāves izmaksas, jo uzturēšanas izmaksas (piemēram, apdrošināšanas, interneta pieslēguma, zemes nomas, elektroenerģijas pašpatēriņa, informācijas vadības sistēmas u.c. izmaksas) ir jāsedz neatkarīgi no tā, vai uzlādes stacijas tiek izmantotas.

Eiropas valstīs ETL izmantošanas veicināšanai tiek sniegti dažādi valsts un pašvaldību finansēti atbalsta pasākumi. Izplatītākie ir tie, kas padara lētāku ETL iegādi (piemēram, ETL iegādes subsīdijas, ETL iegādes un ekspluatācijas nodokļu atlaides), vai sniedz ETL lietotājiem priekšrocības pilsētu infrastruktūras lietošanā (piemēram, bezmaksas stāvvietas un tiesības lietot sabiedriskā transporta joslas).

CCS2 jeb Combo 2 ātrā uzlāde
CCS2 uzlāde. Avots: insideevs.com

Lai gan Latvijā ETL vēl nav ļoti izplatīti (2018. gada beigās bija reģistrēti vien 460 ETL), arī mūsu valstī ETL lietotājiem ir pieejamas atsevišķas priekšrocības, salīdzinot ar iekšdedzes dzinēju automobiļu lietotājiem. Piemēram, bezmaksas autostāvvietas, sabiedriskā transporta joslu izmantošana un nodokļu atlaides, iegādājoties un lietojot ETL.

2018. gadā vienas ETL uzlādes stacijas fiksētās izmaksas bija vidēji 2837,67 eiro un vienas ETL uzlādes izmaksas bija 29,32 eiro, no kuriem 26,43 eiro jeb 90 % tiek finansētas no valsts budžeta. Šo salīdzinoši augsto ETL uzlādes pakalpojuma pašizmaksu galvenokārt ietekmē Latvijā mazais reģistrēto ETL skaits un fakts, ka tikai aptuveni 12 % no visām uzlādēm tiek veiktas ETL uzlādes staciju tīklā.

LTV7 “Personīgā lieta” 17. maija raidījums par VK secinājumiem. Krievu valodā.

Revīzijas infografika.

No trim plānotajām kārtām, kurās izbūvēs 139 vai 150 uzlādes stacijas (atkarīgs no Eiropas Savienības galalēmuma par finansējuma apjomu), pirmā kārta bija visapjomīgākā. Pirmās 70 uzlādes stacijas izbūvēja uz valsts svarīgākajiem ceļiem, kas atļāva ceļot pa Latviju, bet Rīgā, kur ir visvairāk elektroauto, izbūvēja tikai 2 stacijas un abas atrodas Rīgas nomalē (pie SKY uz Jūrmalas šosejas un pie Circle K uz Siguldas šosejas).

Nākamajās kārtās ir paredzēts, ka uzlādes stacijas ne tikai savienos Latvijas pilsētas, bet atradīsies tur, kur cilvēki dzīvo. Plāns ir vismaz vienu uzlādes staciju ierīkot vietā, kur dzīvo 5’000 cilvēku.

Uzlādēts viedoklis

Vaimanāt ir viegli. Akmeņus mest arī. Darīt ko labu – grūti un var dabūt pērienu no pārējiem. Izskatās, ka šī situācija ir izvērtusies šādā manierē.

CSDD no valsts budžeta saņēma 188 tūkstošus eiro, lai segtu izmaksas. Lielākā daļa izmaksu bija saistītas ar elektrību. Tātad tā summa no valsts kases nonāca pie CSDD (valsts instruments), kas to novirzīja uz Elektrum, Latvenergo un OIK (visi valsts instrumenti). Protams, daļa aizgāja nevalstiskiem uzņēmumiem, piemēram, interneta pieslēgums, bet lielākā daļa naudas apgrozās no vienas valsts instrumenta pie cita, kas beigās savu peļņu atdod valstij.

Eiro monētas

Valsts Kontrole pārmet CSDD, ka ir atrisinājuši “vista-ola” problēmu. Mums ir plašākais tīkls Baltijā un Eiropā esam 16. vietā ar to, bet elektroauto skaits ir smieklīgi mazs. Šobrīd uz katriem 6-7 elektroauto ir 1 uzlādes stacija.

Diemžēl, ja valsts neiejauksies ar subsīdijām elektroauto iegādei, elektroauto skaits pieaugs ļoti lēnām. Pēc aptuveniem minējumiem, Latvijā 1’000 reģistrēti elektroauto būs vien 2023. gadā. Līdz kamēr nesasniegsim vismaz 5’000 elektroauto skaitu, katrs iedzīvotājs maksās sodu par ES direktīvu neizpildīšanu (10% atjaunojamās enerģijas transporta sektorā). Sods ir mērāms miljonos un tas jāmaksā katru gadu.

Interesanti, ja būtu gājuši līdzīgu ceļu kā Lietuvā, kur par uzlādes staciju izmantošanu nav jāmaksā, vai būtu mazāki tēriņi.

Kārlis Mendziņš

Atrasts mētājamies pie elektroierīcēm. Mīlestība pret jaunajām lietām izaugusi kopā ar bakalaura grādu elektroinženierzinātnēs. Brauc ar elektromobili kopš 2017. gada bargās ziemas (-30°C) un kopš tā laika ne reizi nav noslāpis.
Kārlis Mendziņš
Patika raksts? Atbalsti Uzlādēts iekš Patreon!
Valsts Kontrole uzklūp Latvijas uzlādes tīklam 1

3
Komentāri

avatar
2 Komentāru pavediens
1 Pavediena atbildes
3 Sekotāji
 
Komentārs ar visvairāk reakcijām
Karstākais pavediena komentārs
3 Komentāru autori
VisvaldisAlvisValdis Neseno komentāru autori
  Pieraksties  
jaunākais vecākais visbalsotākais
Paziņojums no
Visvaldis
Viesis
Visvaldis

Vajadzētu paskatīties kā ar uzlādes staciju apkalpošanu iet apsardzes firmai G4S Igaunijā,kādas izmaksas uz 1staciju un t.t.

Valdis
Viesis
Valdis

Ņemot vērā to, cik izmaksā elektrība un to, cik izmaksā mudžinents* ar norēķinu karti (interneta pieslēgums, datu apkopošana maksājumu aprēķiniem, sistēmu uzturēšana), manuprāt, valstij lētāk būtu izmaksājuši uzlādes automāti bez kāda interneta pieslēguma ar elektrību bez maksas, tāpat kā tas ir Lietuvā. Toties elektroauto veicināšana no tā būtu daudz lielāka.
* Ar mudžinentu apzīmēju bezjēdzīgi samudžinātu “menedžmentu”.

Alvis
Viesis
Alvis

… un e-taxi firmas par to būtu valstij bezgalīgi pateicīgas… 🙂