Kārtējais elektroauto rekorda ceturksnis Latvijā: 2025.g. 3.cet. statistika
Latvijā kārtējo reizi reģistrēts rekordskaits elektroauto. Nezināmais ar subsīdiju beigšanos vēl ir priekšā.
Tesla Model 3 ar Rīgas fonu sniegainā dienā (ģenerēts attēls)
Latvijā kārtējo reizi reģistrēts rekordskaits elektroauto. Nezināmais ar subsīdiju beigšanos vēl ir priekšā.
Līdz ar valsts atbalsta elektroauto iegādei izsmelšanu ir simboliski atskatīties uz šī gada pirmās puses statistiku. Valsts subsīdijas sākotnēji radīja mākslīgu uzrāvienu, kas ļāva skeptiķiem spekulēt, ka pieprasījums pēc elektroauto krītas, bet tirgus pēc kāda laika turpināja dabiski augt. Lai gan iepriekšējie ceturkšņi liecina, ka esam atpakaļ uz normālas eksponenciālās izaugsmes trajektorijas un elektroauto reģistrāciju skaits ir lielākais kāds bijis Latvijas vēsturē, varam sagaidīt, ka gada 3. ceturksnis atkal uzrādīsies kā burbulis ar sekojošu kritumu 4. ceturksnī un nākamā gada 1. ceturksnī līdz atgriezīsimies uz normālās trajektorijas 2026.g. 2. vai 3. ceturksnī.
2025.g. 1. oktobrī Latvijā bija reģistrēti 12 991 elektroauto (BEV) (+55%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu (YoY)), 174 elektriskie autobusi (+36%), 401 elektriskie kravas transportlīdzekļi (+45%), 53 elektriskie kvadricikli (+13%), 1095 elektriskie mopēdi (+15%) un 196 elektriskie motocikli (+15%). Kopā Latvijā ir reģistrēti 14 910 elektriskie transportlīdzekļi (+50%).
2025.g. 3. ceturkšņa elektrisko automašīnu reģistrācijas izdalot sīkāk:
- BEV: 524 jauno auto reģistrācijas (+51% YoY, 8.3% ceturkšņa reģistrāciju)
- +1102 lietoti
- +46 vieglie kravas (+1 lietots)
- PHICEV*: 874 reģistrācijas (+320%, 13.8%)
- Kopā: 1398 (+152%, 22.1%)
*PHICEV – (abreviatūra no angļu valodas) plug-in hybrid internal combustion engine vehicle. Uzlādēts.lv nelieto vairs terminus PHEV vai HEV.
Ieliekot skaitļus kontekstā: 2025. gada 3. ceturksnī vien tika reģistrēti vairāk elektroauto (jauni+lietoti) nekā Latvijā kopumā bija reģistrēti 2021.g. 1. jūlijā. Šajā ceturksnī elektroauto pieaugums ir līdzvērtīgs pieaugumam visā 2022.gadā.
Pretvējš iekšdedzei
Autoindustrijas krīze, kas iesākās 2020.gadā ar C-19, turpinājās ar pusvadītāju krīzi un krievijas iebrukumu Ukrainā, nu ir pārdzīvota, lai autoindustrija sāktu apzināties, ka ir sākusies nākamā krīze – pieprasījums pēc iekšdedzes automašīnām ir piedzīvojis pīķi pirms vairākiem gadiem. 2018.gadā tika pārdots krietni vairāk iekšdedzes dzinēju automašīnu nekā 2024.gadā (BloombergNEF prognoze 2025.gadam nav glaimojoša). 6 gadu laikā pazudis teju 1/3 tirgus. Tikmēr elektroauto pieprasījums turpinās uz eksponenciālas izaugsmes līknes. Kā rāda Rho Motion dati (skatīt zemāk attēlu), pasaules elektroauto pārdošanas turpina kāpt.
Latvijā 3. ceturksnis bija varen interesants. Ne tikai bija rekorda ceturksnis jaunajiem elektroauto, ne tikai vispārējās (jauni+lietoti) elektroauto reģistrācijas ceturksnī līdz šim nebija sasniegušas vairāk nekā 1500 reģistrāciju, bet arī vispārīgi auto reģistrācijas turpina uz rekorda viļņa kopš Igaunija ir iepazīstinājusi augstākas reģistrācijas izmaksas un koplietošanas auto ir pārmetušies savas jaunās mašīnas reģistrēt Latvijā. Vai tagad vairāk nekā 6000 reģistrācijas ceturksnī būs norma? Laiks rādīs, bet, ja auto reģistrācijas būtu pieturējušās aptuveni 4500 reģistrāciju līmenī kā līdz šim, tad elektroauto īpatsvars būtu virs 10% (virs 30%, ja spraudņu hibrīdus skaitītu kā elektriskos).
Ja globālās tendences atspoguļosies arī Latvijā, varam sagaidīt, ka šis ir pīķis gan iekšdedzes automašīnu reģistrācijām, gan PHICEVu. Tagad, kad subsīdijas ir beigušās, nav pamata uzskatīt, ka kāds pirks dārgāku iekšdedzes auto, lai varētu nobraukt maksimāli 100km ar bateriju. Norietu arī pastiprina ES likumdošana, kas nosaka, ka no 2035.g. visām jaunajām mašīnām jābūt bez emisijām.
Liels izrāviens ir novērojams lādējamiem hibrīdiem (PHICEV), kas Latvijā par spīti tam, ka Eiropā tiem ir lejupslīde pieprasījumā, piedzīvo rekordlielu pieprasījumu. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka to uzlādes spējas un iespējamais nobraukums ar vienu uzlādi beidzot ir sasniedzis bateriju elektroauto līmeni, kāds tas bija 2012. gadā…
Tāpat kā subsīdiju sākumā, varam novērot kupri reģistrācijās to noslēgumā. Vienlaikus varam cerēt, ka kritums nebūs tik liels, jo parādās aizvien vairāk elektroauto, kas ir cenu kategorijā zem 30 000 EUR, ko spilgti arī parāda šī gada Latvijas elektroauto gada balvas pretendenti, ar teju trešdaļu dalībnieku, kas bija šajā cenu kategorijā.
Ja paskatāmies vērīgāk elektroauto reģistrācijās, tad esam Latvijai veselīgā situācijā, kurā lietotie auto ienāk lielākos apmēros nekā jaunie, kas liecina par lietoto elektroauto tirgus nobriešanu. Pieaugums līdz 2024.g. sākumam bija balstīts pārsvarā uz jaunajām mašīnām, bet pēdējā laikā dominē lietotie.
Līdz ar ES lēmumu no 2030.gada ļaut lieliem uzņēmumiem un nomas kompānijām iegādāties tikai bezemisiju automašīnas, jaunajiem izmešu standartiem, kas stājās spēkā šī gada 1. jūlijā, un stingrākiem automašīnu ražotāju emisiju standartiem, kas ir spēkā no 2025.g. 1. janvāra, varam sagaidīt, ka elektroauto statistika arī Latvijā dažu gadu laikā uzleks līdz dominējošajam starp jaunajām automašīnām un ap 2030.g. būs interesantāk vērot spraudņa hibrīda (kā pēdējo iekšdedzes dzinēja pārstāvi) pazušanu no statistikas. Līdzīgi, kā tas ir Norvēģijā un Dānijā šobrīd.
Par spraudņa hibrīdiem runājot, tiem no 1. jūlija stājas spēkā jauni WLTP standarti, kas uzrāda tuvāk patiesībai to izmešu daudzumu. Ja līdz šim tāds varēja viegli iekļauties saucamajā zemo emisiju kategorijā (<50 CO2 g/km), tad šobrīd tas ir ievērojami sarežģītāk.
Pēc ACEA datiem 2025. gadā līdz oktobrim (jan-okt) pilnīgi elektriskās automašīnas (BEV) ieņēma 16.4% no Eiropas Savienības jauno automašīnu tirgus un spraudņu hibrīdi (PHICEV) – 9.1%, kopā – 25.5%. Ja vēl ieskaitām nelādējamos hibrīdus (HICEV), kopā ES elektrificētās automašīnas bija 61% no jauno automašīnu tirgus. Citiem vārdiem sakot, lielākā daļa no automašīnām bija mazākā vai lielākā mērā elektrificētas, katra 4. mašīna bija uzlādējama un teju katra 6. mašīna bija tīri elektriskā.
Ceturkšņa jaunpienācēji un līderi
Šajā ceturksnī Latvijā tika reģistrēti 17 līdz šim vēl Latvijā neredzēti BEV – Alpine A290 (Renault 5 sportiskais dvīnis), BYD Dolphin Surf, BYD ETP3, Fiat Panda, Ford Tourneo, Jeep Avenger, KGM Musso, Mazda 6e, Maxus E Deliver 9, MG Cyberster, Opel Frontera, Peugeot Traveller, Polestar 4, Renault 4, Skywell BE11, Voyah Dream, Xpeng G9.
Šajā ceturksnī Tesla Model 3 ar 145 reģistrācijām turpināja nostiprināt savu līderpozīciju Latvijas elektroauto parka topā, bet ļoti cieši sekoja otrs populārākais ceturkšņa elektroauto Audi e-tron/Q8 e-tron ar 144 reģistrācijām. Tikmēr trešais ar 71 reģistrāciju bija Tesla Model Y, bet ceturkšņa Top5 noslēdz Volkswagen ID.3 (63 reģistrācijas) un Nissan Leaf (61). Latvijā Tesla Model 3 pamazām kļūst par “jauno Golfu” – sastopams visur, no Purvciema daudzstāvenēm līdz Liepājas promenādei.
Starp jaunajām automašīnām iepriekšējā ceturksnī benzīns joprojām dominēja ar 64% tirgus, dīzelis ir nokrities līdz 12%, elektrība – 8% (22% kopā ar PHICEV) un gāze ir 0% (1% kopā ar benzīna hibrīdu). Tomēr vieglajiem komerctransportiem ir jāsaņemas. Tur aina ir nemainīgi bēdīga – dīzelis dominēja ar 93% tirgus, benzīns ieņēma 2%, elektrībai – 4% un gāze ir 0.5% (1% kopā ar benzīna hibrīdu).
Šobrīd tas varbūt neizskatās reālistiski, bet, ņemot vērā, ka EK ir lēmusi, ka iekšdedzes dzinēju jaunas reģistrācijas netiks vairs atļautas, varam pieņemt, ka starp 2026. un 2030. gadu elektroauto dominēs gan vieglajās pasažieru, gan vieglajos komerctransportlīdzekļos.
Prognozes
Tā kā varam sagaidīt, ka šī gada noslēgumā vai nākamā gada pirmajā ceturksnī 2% no autoparka būs tīri elektriskie auto un esam pārkāpuši simboliskajiem 10 000 elektroauto skaitam, tad varam jau skatīties uz nākamo smuko mērķi – 5% (~36 000). Tendenču eksponenciālā līkne pāri iepriekšējo gadu datiem joprojām prognozē, ka 36 000 elektroauto būs 2027.g. vidū vai 2028.g. sākumā.
Varam tikai zīlēt, cik daudz elektroauto būs Latvijā reģistrēti 2030. gadā, bet zemāk esošajā sarakstā ir apkopoti daži no minējumiem:
- Nemainīgs 48% (pēdējo 4 ceturkšņu vidējais) pieaugums – 65 700 (9%)
- Latvenergo optimistiskais – 60 000 (8% no autoparka)
- Latvenergo pesimistiskais – 36 000 (5% no autoparka)
- Eleport – 100 000 (14%)
- Neste – 72 000 (10%)
- Enefit – 16 000 (2%)
- Auto Asociācija – 72 000 (10%)
- Satiksmes ministrija* – 32 000 (4%) (*2022.g. prezentācija)
- Latvijas nacionālais attīstības plāns* – 14 400 (2%) (*2027.g.)
- Eksponenciāla līkne – 71 000-128 000 (10%-18%)
Kurai prognozei ticēt? Realitāte teju vienmēr ir labāka par to, ko pesimistiskākā eksponenciālā līkne prognozē. Piemēram, eksponenciālā līkne pirms gada paredzēja, ka 2030.g. būs 63 000 elektroauto, un vēl gadu iepriekš – 51 000. Izmaiņas gadu laikā ir ievērojamas. Tendences liek domāt, ka būs labāk nekā Latvenergo prognozē un krietni labāk nekā Enefit izteikušies. Šo prognozi jau drīz pārsitīsim.
Salīdzināšanai – Lietuvā šobrīd ir 22 623 elektroauto un Igaunijā ir 10 220 elektroauto. Ņemot vērā lietuviešu datu “uzticamību”, varam spriest, ka Latvija ar 12 991 elektroauto starp Baltijas valstīm ir komfortabli pa vidu.
Latvijas elektroauto tirgus šobrīd atgādina riteņbraucēju sacensības Siguldas kalnā – jā, ceļš ir stāvs, sviedri tek, bet temps kļūst tikai straujāks. Ja valdība nemetīs sprunguļus riteņos ar subsīdiju raustīšanu, ātrāk tiksim kalnā augšā un jau 2030.g. ar vieglu smaidu atcerēsimies dīvānu ekspertu komentārus par elektroauto nepiemērotību Latvijas ziemām.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
C4 noteikti kritīs? atbalsts beidzās
99.5%, ka būs kritums