Bankas apšauba naftas spēju būt konkurētspējīgai
BNP Paribas pētījums liecina, ka ekonomiskie faktori vien noteiks to, ka transporta sektors turpmāk attīstīsies ap elektriskajiem transportlīdzekļiem, bet komunālo pakalpojumu nozare – ap atjaunīgajiem energoresursiem.
AER vai nafta. Avots: bnpparibas-am.com
BNP Paribas pētījums liecina, ka ekonomiskie faktori vien noteiks to, ka transporta sektors turpmāk attīstīsies ap elektriskajiem transportlīdzekļiem, bet komunālo pakalpojumu nozare – ap atjaunīgajiem energoresursiem.
Baltajā grāmatā (neatkarīgā pētījumā) BNP Paribas iepazīstina ar ieguldītā kapitāla enerģijas atdeves (EROCI) koncepciju, galveno uzmanību pievēršot enerģijas atdevei no 100 miljardu USD izdevumiem par naftu un atjaunīgajiem enerģijas avotiem, kur enerģija tiek izmantota automašīnu un citas enerģijas ražošanai vieglajiem transportlīdzekļiem.
Analīzē tiek norādīts, ka tajā pašā kapitālieguldījumā mūsdienu jaunie vēja un saules enerģijas projekti kopā ar elektriskajiem transportlīdzekļiem ražos 6x – 7x vairāk izmantojamās enerģijas par benzīna vieglajiem transportlīdzekļiem, un 3x – 4x vairāk par tiem, kas izmanto ar dīzeļdegvielu.
Attiecīgi pētījumā aprēķināts, ka ilgtermiņa līdzsvara naftas cena benzīnam, lai saglabātu konkurētspēju kā mobilitātes avotam, ir 9 – 10 $ par barelu (0.068 – 0.075 €/l), bet dīzeļdegvielai 17 – 19 $ par barelu (0.128 – 0.144 €/l). Šobrīd tā ir $68 par barelu, kas nozīmē, kas cenām būtu strauji jākrīt.
Naftas rūpniecība ir tik milzīga, ka uz pieprasījumu var nodrošināt ļoti lielas un efektīvi momentānas enerģijas plūsmas. Turpretī jauni vēja un saules projekti nodrošina savu enerģiju 25 gadu darbības laikā. Neskatoties uz to, banka uzskata, ka naftas ekonomika nav konkurētspējīga, salīdzinot ar atjaunīgo enerģijas avotu ekonomiku, aplūkojot pilnu ciklu.
Analīze secina, ka, ja šodien izstrādātu globālo enerģijas sistēmu no nulles, ekonomiskie faktori vien diktētu, ka autotransporta infrastruktūra tiek veidota ap elektrotransportlīdzekļiem, ko darbina vēja un saules enerģija.
Tā kā šodien 36% no jēlnaftas pieprasījuma veido vieglie transportlīdzekļi un citas transportlīdzekļu kategorijas, kas ir pakļautas elektrifikācijai, un vēl 5% no enerģijas ražošanas apjoma, naftas rūpniecība nekad savā vēsturē nav saskārusies ar tāda veida draudiem – atjaunīgā elektrība kopā ar elektriskajiem transportlīdzekļiem rada savu biznesa modeli.
Konkurējošs enerģijas avots:
- īstermiņa robežizmaksas ir 0
- ir daudz tīrāks videi
- to ir daudz vieglāk transportēt
- jau tagad varētu viegli aizstāt līdz 40% no pasaules naftas pieprasījuma.
No tā PNB Paribas secina, ka benzīna un dīzeļdzinēju transportlīdzekļu naftas ekonomika salīdzinājumā ar vēja un saules enerģijas avotiem tagad ir nepielūdzami un neatgriezeniski pasliktinājusies, tālejoši ietekmējot gan politikas veidotājus, gan lielos naftas ražotājus.
Eiropas komunālo pakalpojumu nozares konkurences ainava pēdējo desmit gadu ir krasi mainījusies. Izmantojot vēja un saules enerģiju un iesaldējot miljardiem eiro fosilā kurināmā ražošanas aktīvu – enerģijas pakalpojumu sniedzēji brīdina naftas rūpniecības nozari.
Ar balto grāmatu var iepazīties šeit.
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Tagad varu pakomentēt nedaudz vairāk – ir nedaudz dīvaini, ka izvēlētā patērētāju kopa ir tikai 24% no visiem naftas patērētājiem, un tad balstoties uz varbūtību ka šo kopu var elektrificēt, mēģina stumt viedokli ka naftas cenai būtu jabūt 7-8 reizes zemākai par pētījumā izmantoto, lai tā konkurētu ar AER. Vai tikai man šķiet ka tā ir kaut kāda dīvaina matemātika ? Pie kam pret dīzeli tiek runats par 3 kāršu atšķirību. Tur vispār sanāk ka selektīvi ignorē lietas ko paši piemin, un tad izdara kaut kādu dīvainu secinājumu. Nu man tagad pavisam noteikti izskatās ka tas ir mēģinājums karināt makaronus vienkāršajai tautai, kaut tiem kam vajag ir pateikts – relax jums palix 76% patērētāju uz kuriem mierīgi varēsit turēt normālu naftas cenu, a bet lohi turpinās priecāties, tas nekas ka preču transporta cenas nemainīsies utt.
Nav gan šobrīd laika kārtīgi izlasīt to BNP pētījumu, bet man ātrumā šķiet ka tas kadrs kaut kā brīnumaini apiet lielākos degvielas patērētājus, bet nu ceru vēlāk piesēst un cītīgāk paanalizēt ko tur Jamie saskricelējuši.
Deutsche Bank ar kaut ko līdzīgu tiku lasījis …
Par tiem banku pētījumiem – lielas bankas veic šādus pētījumus, vienīgā bēda – bankas meklē kur iegrūst naudu, lai tā pelnītu ( lielajiem tā ir nopietna problēma jau kādus 10 gadus) – tātad mēŗķis tiem ir investīciju virzienu noteikšana ( + vēl vēlams to pārdot arī apkaŗtējiem, tautai). Tātad meklē labākos veidus kā nopelnīt, un kas mums tagad ir “buzzword” – pareizi – ekoloģija – tātad ar pareiziem saukļiem un pastulbiem cilvēkiem un politiķiem, ir izveidota industrija kā no cilvēka “godīgi” nokāst vairāk naudiņas laikā kad cilvēki sāk vispār atteikties no auto ( sarukums globāli auto tirdzniecībā), ienākumi no viena uato kŗit utt. utjpr.
Es protams saprotu ka tas izklausās pēc kaut kādām sazvērestības teorijām – bet nu laiks rādīs.
Lai vai kā iesaku uz šādiem pētījumiem skatīties ar devu skepses – ir aŗi daudz pretpiemēru, kad lielas bankas kratās maksimāli vaļā no visādiem jaunuzņēmumiem, kas sola skaistāku dzīvi. Nu vai vismaz teiksim tā – nākāmā ekonomiskā krīze (nu vai vismaz zemākais punkts, jo krīzes var arī nebūt) skaidri parādīs kas ir kurš, un cik kurš ir investējis atklātos mēslos (junk bonds).