Pieredzes stāsts: Elektrovelosipēds

Elektrovelosipēds ikdienā?

Jā, tas nav nekas abstrakts vai nepieņemams. Arvien vairāk “braucamie”, ko darbina elektroenerģija, parādās mūsu ielās. Citi saka, ka tā ir nākotne – elektrotransports. Jā un nē, jo es jau vairāk kā 2 gadus lietoju transportlīdzekli ar “nākotnes” piedziņu. Man tā nav nākotne.

Man tā ir tagadne ar lētu un efektīvu transportlīdzekli, jo īpaši pilsētā, kur ir blīva satiksmes plūsma. Vispirms, tās ir manas ērtības: braukt no durvīm līdz durvīm, braukt neatkarīgi no satiksmes organizācijas maršrutā, vienmēr atrast “parkošanās” vietu un nemaksāt par to, braukt pa taisnāko iespējamo maršrutu, pa taciņām utml., pārvietoties ātrāk par citiem satiksmes dalībniekiem u. c. aspekti.

Tikai pēc tam ir finansiālais aspekts. Jo 100 km nobraukuma elektrības izmaksas pilsētā ir aptuveni 30 euro centi. Lieliski, vai ne?!

Un vēl viens nemazsvarīgs elements e-divritenim par labu – nekādu kreņķu ar autoservisiem, ķibeļu meklēšanas iemesliem, apkopēm, eļļām, utml. autoīpašnieka ligām. E-divritenim tādu nav. Nē, godīgi, 2 ar pusi gadu laikā esmu tikai lādējis akumulatorus, kas man ir 2 gab., katrs dod aptuveni 30 km nobraukumu potenciālu vienā reizē. Neko vairāk. Lādē un brauc. Jo dzinējs man ir magnētiskā tipa. Tur nekas ne ar ko nesaskaras, jebšu piedziņa ir magnētiska – divi magnēti griežas nesaskaroties – tur nav kam salūzt! Nu re. Tikai jālādē akumulators.

Protams, vienīgais pie kā nācās pierast ir tas, ka vienmēr galvā jāpatur, cik esmu nobraucis, jāskatās līdzi, cik un kam man pietiks, jo ar to braucu neminot pedāļus, gluži kā ar motociklu. Bet, ja vajag, var arī mīt. Tas tā, X stundai, bet tādas nav vēl bijis.

Tehniskie parametri:

• Motors: 1000W (1 kW)
• Tips: aizmugurējā rumbā
• Akumulators: 10 Ah / 48V jeb 480 Wh
• Maksimālais ātrums: ~ 50 km/h 
• Nobraukums ar vienu uzlādi pilsētā ~ 30 km
• Vienas uzlādes izmaksas: ~10 euro centi
• Apkopes izmaksas – 0 €
• Aptuvenās pārbūves izmaksas ~ 1000 € (bez velosipēda)
• Pēc akumulatoru resursa samazināšanās par 30 %, ieguldījums būs sevi attaisnojis ~2,5 vai pat vairāk reizes salīdzinot ar iekšdedzes dzinēja līdzinieku

Šo riteni es neiegādājos jau ar elektrisko piedziņu, bet gan pārbūvēju jau savu esošo, Nīderlandiešu pilsētas velosipēdu. Nepieciešamo komplektu es pasūtīju no tirdzniecības platformas alibaba.com.

Komplekta izmaksas:

• aizmugurējais rats ar rumbu; kontrolieris; displejs; troses; sensori; bremžu rokturi uc. izmaksāja aptuveni 400 € ar visiem nodokļiem
• akumulatori ~ 400 € (2 gab, katrs 10 Ah)

Reiz man kāds teica: “1000 € tas ir dārgi!”. Kas nu kuram ir dārgi, bet vidusmēra lietota auto cena ir ~3000 € ar skaidru ziņu, ka nāksies ieguldīt uzreiz 1000 € samainot eļļu, siksnas utml. Tam sekos degvielas izmaksas un uzturēšana, nodokļi.

Savukārt e-velo ir tikai un vienīgi jālādē akumulators. Un nekas vairāk. Jo tur nekā vairāk nav.

Pārvietošanās ar e-velo pati par sevi ir patīkama – nav lieku trokšņu, motors strādā tikai nedaudz sīcot, dinamika ir lieliska.

Var dažādi teikt un domāt, komentēt un spriest, taču vidējā patiesība ir tāda, ka katram transportlīdzeklim ir savs pielietošanas “lauciņš”. Nav viena un ideāla. Bet pilsētā, kur attālumi ir nelieli, auto nav tas pareizākais un praktiskākais, īpaši, ja nav ikdienā jāpārvieto kādi priekšmeti vai darba specifika to prasa. Ja viss ko ņemat uz darbu ir mugursomas izmēra, tad divritenis, skūteris vai to elektriskās versijas ir labākā izvēle.

Lai labi ripo!

Mārtiņš Zālītis