Atkritumu dedzināšana ir nepieļaujama
Līdz šī gada 4. jūlijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš pirms pāris gadiem apstiprinātās ES direktīvas par atkritumiem. Viens no šo direktīvu mērķiem – samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos. Vides organizācijas kategoriski noraida atkritumu sadedzināšanu kā risinājumu.
Ugunskurs ceļa vidū
Līdz šī gada 4. jūlijam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bija jāievieš pirms pāris gadiem apstiprinātās ES direktīvas par atkritumiem. Viens no šo direktīvu mērķiem – samazināt atkritumu apglabāšanu poligonos. Vides organizācijas kategoriski noraida atkritumu sadedzināšanu kā risinājumu.
Lai aktualizētu šo jautājumu, ES un Latvijas vides eksperti sarunu festivālā “Lampa” piedalījās diskusijā “Kā samazināt atkritumus, neveicinot dedzināšanu?” Sarunā vairāki no ekspertiem uzsvēra, ka atkritumu dedzināšana ir dārga, piesārņojoša un novecojusi tehnoloģija, kas ir pretrunā ar Eiropas uzņemto aprites ekonomikas un klimata neitralitātes kursu.
Atkritumus sadedzinot, mēs pazaudējam vērtīgus resursus, veicinām klimata pārmaiņas un radām toksiskus atkritumus.
Ja Latvija klimata krīzi uztver nopietni, atkritumu dedzināšanas attīstība ir nepieļaujama.
Eiropas vides biroja pārstāvis Pjotrs Baržaks
Diskusijas par to, kā rīkoties, nepalielinot atkritumu sadedzināšanu, bet palielinot pārstrādi un samazinot radīto atkritumu apjomu, norisinās gan ES, gan nacionālo valstu līmeņos.
Cilvēkiem patīk dedzināt. Cilvēks ir slinka būtne, dedzināt šķiet vienkāršāk kā meklēt jaunus risinājumus pārstrādei.
Jana Simanovska, biedrības “Ekodizaina kompetences centrs” vadītāja
Jana Simanovska atgādina, ka dedzinot atkritumus tiek gan piesārņota vide, gan iznīcināts vērtīgs otrreiz pārstrādājams materiāls.
Jens Pīters Mortensens (Danmarks Naturfredningsforening) atgādina ražotāju un tirgotāju atbildību potenciālo atkritumu (ne)radīšanā. Tam, kādu iepakojumu izvēlas ražotājs, kādas preces savā veikalā izvēlas tirgotājs, ir nepārvērtējama ietekme uz vidi. Tam pievienojas arī Rudīte Vesere (VARAM), atgādinot: “Jo ilgstspējīgākas preces mēs veidojam, jo mazāk mums ir atkritumu”. Taču VARAM pārstāve arī atzīst, ka bez atkritumu sadedzināšanas iztikt būs ļoti grūti.
Atkritumu apjoms Eiropā nesamazinās. Vairāku valstu pieredze rāda, ka atkritumu dedzināšana ierobežo atkritumu pārstrādi, jo ir jānodrošina nepārtraukta atkritumu plūsma uz dedzinātāju. Daudz svarīgāk par dedzināšanu būtu mazināt radīto atkritumu apjomu, ierobežot nepārstrādājama iepakojuma izmantošanu un veicināt pārstrādi.
vides zinātnieks Jānis Brizga
Uzlādēts viedoklis
Pavisam vienkārši – beidziet dedzināt! Šobrīd joprojām daudzi uzskata, ka klimata krīze ir pāris jampapiņu izdomājums, lai nopelnītu vairāk. Viņu teorijas ir tik pat pārliecinošas, kā to, kas uzskata, ka Zeme ir plakana. Nebūsim zemāk esošais suns!
Ja rakstā pamanīji kļūdu, padod mums par to ziņu, iezīmējot ačgārno tekstu un nospiežot Ctrl+Enter. Paldies!
Japāņi dedzina un nekas. Ar ko mēs sliktāki?
Bet ko darīt parastam cilvēkam ar finiera paletēm,kas bija savāktas šķūņa būvniecībai,bet ir pilnas pilnas ar mizgrauža kāpuriem?Transportēt uz citurieni varētu būt kāpuru izplatības risks!Senčiem citas praktiskākas metodes nebija,kā tikai dedzināšana. Ja esat atklājis ko praktiskāku,neturiet sveci zem pūra.
1) Jau iepriekš domāt par visu ciklu. Ne tikai par būvniecības, bet arī par atkritumu (šajā gadījumā, paletes) likvidāciju.
2) Kamēr vēl nav sagrauztas, ir daudz citu pielietošanas veidi paletēm bez smaguma turēšanas dažus cm virs zemes. Pinterest ir pilns tādiem – varbūt kāds ir noderīgs paša saimniecībā vai citiem.
3) Kad jau ir sagrauztas, tad tiešām nav daudz iespēju, ko ar tām darīt. Ja vēl tās ir iepriekš apstrādātas ar ķīmiju (lai atvairītu kukaiņus), tad nu galīgi nevajadzētu tās dedzināt. Šeit vienīgais risinājums ir poligoni, cerībā, ka kādu dienu būs kāds mazāk kaitīgs risinājums par dedzināšanu.
Šoreiz,tās ir ne jau manis atstātas.Procesu veicināja nosusināšanas sistēmu izbūve,kura darbojās pilnīgi otrādi-apūdeņoja,tādi radot nepiekļūšanu tām un veicinot kukaiņiem labvēlīgu vidi.
Tev un man varbūt ir svarīgi kas notiek ar atkritumiem un mums varbūt ir pašsaprotams ka tos dedzināt nedrīkst.
Tai pašā laikā ir nožēlojami vērot kā ar atkritumu dedzināšanu nodarbojas uzņēmēji kuru bizness it kā ir vērsts uz to lai atkritumi netiktu dedzināti.
Mēs redzam ka Valsts cenšas veicināt videi draudzīgāku atkritumu pārstrādi.
Ir noteikta virkne mehānismi. piemēram plastmasas izstrādājumi, automašīnas ir jānodod pārstrādei, nolietotā elektrotehnika un mājsaimniecības ierīces ir jānodod speciālos pieņemšanas punktos.
Mēs tajā saprotam jēgu un tos attiecīgi nododam.
Bet pēc brīža ejam pa ielu un redzam ka šie “biznesmeņi”, kuri ir saņēmuši attiecīgās atļaujas ņem un tos vienkārši dedzina un mēs apkārtējie elpojam šos melnos dūmus no sadegušas gumijas, riepām, plastmasas un kas to lai zina no kā vēl …